Lauku zvirbulis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lauku zvirbulis
Passer montanus (Linnaeus, 1758)
Lauku zvirbulis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Zvirbuļu dzimta (Passeridae)
Ģints Zvirbuļi (Passer)
Suga Lauku zvirbulis (Passer montanus)
Sinonīmi
  • Fringilla montana (Linnaeus 1758)
  • Loxia scandens (Hermann 1783)
  • Passer arboreus (Foster 1817)
Izplatība
Passermontanusmap.png

Lauku zvirbuļa Āfrikas - Eirāzijas izplatības areāls
  Sastopams ligzdošanas sezonā
  Sastopams ziemošanas sezonā
  Sastopams visu gadu kā nometnieks
Lauku zvirbulis Vikikrātuvē

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgais putns. Šai sugai ir 8 pasugas, kas savā starpā atšķiras pavisam nedaudz.[1] Tā kā lauku zvirbulim ir ļoti liels izplatības areāls, tad kopumā sugai izmiršana nedraud, bet ir novērota Rietumeiropas populāciju samazināšanās, sakarā ar dažādu herbicīdu izmantošanu intensīvajā lauksaimniecībā un ziemošanas vietu -labības rugāju platību samazinājumu.[2] Āzijas austrumos un Austrālijā lauku zvirbuli bieži uzskata par kaitīgu putnu, lai gan tas ir ļoti populārs austrumu mākslas tēls.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropā lauku zvirbulis pamatā mājo lauku kultūrainavā

Lauku zvirbuļa dabīgais izplatības areāls aptver Eirāzijas mēreno joslu un Dienvidaustrumāziju. Tas nav sastopams tikai pašos Eirāzijas ziemeļos un plašos meža masīvos.[3] Lai gan lielākā daļa populācijas ziemo ligzdošanas teritorijā, tomēr aukstākajos reģionos dzīvojošie lauku zvirbuļi ir migrējoši. Tas sastopams nelielā teritorijā arī Ziemeļāfrikā, Eiropā dzīvojošie lauku zvirbuļi mēdz ieklīst Marokā, Tunisijā, Ēģiptē, Alžīrijā, Turcijā un Tuvajos Austrumos Vidusjūras krastā.[2] Tas ir introducēts Ziemeļamerikā un Austrālijā.

Āzijā lauku zvirbulis lielāko tiesu sastopams apdzīvoto vietu tuvumā, mazākās un lielākās pilsētās, bet Eiropā tas galvenokārt mājo atklātās lauku ainavās, skrajos mežos un viensētu tuvumā, pilsētas vidi atstājot savam lielākajam radiniekam - mājas zvirbulim.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā lauku zvirbulis ir parasts ligzdotājs un nometnieks. Tas pamatā mājo lauku apvidū, dārzos un viensētu tuvumā. Latvijā sastopama lauku zvirbuļa nominālpasuga - Passer montanus montanus.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauku zvirbuli no mājas zvirbuļa var atšķirt pēc melnā punkta uz baltā vaiga

Lauku zvirbulis ir neliels dziedātājputns. Tā ķermeņa garums ir 14 cm, spārnu izplētums 21 cm, svars 24 g.[4]

Lauku zvirbulis ārēji ir ļoti līdzīgs mājas zvirbulim (Passer domesticus) un līdz 1713. gadam uzskatīja, ka tā ir viena suga.[5] To apspalvojums ir pelēkbrūns ar tumšāku, brūni-melni raibumotu muguru un spārniem, kastaņkrāsas galvu un asti, bet gaiši pelēku vēderu un krūtīm. Uz spārniem ir divas šauras, baltas šķērssvītras. Tā apkakle un vaigi ir balti, bet uz tiem labi saskatāms melns, neliels punkts, pateicoties kuram, sugu ir viegli atpazīt. Melns ir arī zods, pakakle un līnija no acīm līdz knābim. Kājas ir gaiši brūnas, bet masīvais konusveida knābis svina pelēks, ziemā kļūstot gandrīz melnam.[1] Abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem, lai gan krāsas ir mazāk košas.[6]

Rudenī pirms ziemas lauku zvirbuļi maina apspalvojumu, un tiem pieaug ķermeņa masa, lai gan samazinās uzkrāto tauku daudzums. Masas pieaugums veidojas tādēļ, ka pieaug asiņu un ūdens daudzums ķermenī, lai veicinātu straujāku spalvu ataugšanu.[7] Lai arī lauku zvirbulis ir dziedātājputns, tas neizceļas ar izkoptu dziedāšanu. Tas pamatā tikai čivina, čirkst un čiepst.

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauku zvirbulis pamatā barojas ar dažādu augu sēklām, pumpuriem, dzinumiem, ogām un ziediem. Tas barojas arī ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, sienāžiem, vabolēm un zirnekļiem. Mazuļus pirmo nedēļu lauku zvirbulis baro tikai ar bezmugurkaulniekiem.[5] Ārpus ligzdošanas sezonas lauku zvirbuļi ir draudzīgi un mēdz veidot palielus barus. Tos var bieži novērot arī jauktā barā kopā ar mājas zvirbuļiem.[8]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauku zvirbuļa olas

Vairošanās sezona lauku zvirbuim ir no aprīļa vidus līdz augusta sākumam. Reizēm tie veido ligzdošanas kolonijas. Lauku zvirbulis nav tik agresīvs kā mājas zvirbulis un retāk sastrīdas par ligzdošanas vietām. Valda uzskats, ka lauku zvirbulis veido monogāmu pāri uz mūžu.[8] Ligzdo koku dobumos, biezos krūmos, būrīšos, ēku sienu spraugās, pajumtēs, pat balto stārķu ligzdu pamatos. Ligzda tiek būvēta no sausas zāles un izklāta ar putnu spalvām. Vienas sezonas laikā ir 2-3 perējumi. Dējumā ir 2 - 7 olas, kuras perē abi vecāki, lai gan perē galvenokārt mātīte. Inkubācijas periods ilgst 13 - 14 dienas.[8] Mazuļi ir ligzdguļi un izšķiļas nevarīgi un bez spalvām. Pieauguša putna spalvas tiem izaug 15 - 20 dienu vecumā.[5] Par mazajiem putnēniem rūpējas abi vecāki. Pirmajās dienās mātīte uzkavējas ligzdā, lai aprūpētu mazuļus.[8]

Tā galvenais ienaidnieks ir zvirbuļvanags.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Clement, Peter; Harris, Alan; Davis, John (1993). Finches and Sparrows: an Identification Guide. Christopher Helm. ISBN 0-7136-8017-2.
  2. 2,0 2,1 IUCN: Passer montanus
  3. 3,0 3,1 Lauku zvirbulis Passer montanus
  4. Bird Facts: Tree Sparrow Passer montanus (Linnaeus, 1758)
  5. 5,0 5,1 5,2 ARKive: Tree sparrow (Passer montanus)
  6. Mullarney, Killian; Svensson, Lars; Zetterstrom, Dan; Grant, Peter (1999). Collins Bird Guide. London: HarperCollins. ISBN 0-00-219728-6.
  7. Compensatory bodily changes during moult in Tree Sparrows Passer montanus in Italy
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 Birding: Eurasian Tree Sparrow

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]