Leons Briedis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Leons Briedis
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 16. decembrī (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Madonas rajons, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks, atdzejotājs
Valoda Latviešu

Leons Briedis (dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajonā) ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1968. gadā uzsācis mācības Latvijas Valsts universitātē, taču 1970. gadā politisku iemeslu dēļ viņš tika izslēgts. 1972. gadā iestājās Moldāvijas PSR Kišiņevas universitātē, kuru pameta 1974. gadā. Mācījies Maksima Gorkija Literatūras institūtā.

Tulkojis un atdzejojis darbus no vairākām valodām, tai skaitā latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu valodas. L. Briedis rakstījis dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem. 2011. gadā viņa dzejoļu krājums "Naktsmājas bezmiegam" ar nosaukumu Azil pentru ne-somn tika izdots Rumānijā.[1] Viņš ir strādājis vairākos Latvijas kultūrizdevumos. Sarakstījis vairāk nekā 150 tekstus Raimonda Paula dziesmām.

No 1992. gada līdz 2010. gadam izdevis kultūras žurnālu Kentaurs XXI (51 numurs), bijis izdevniecības Minerva direktors.

Sastādījis un atdzejojis apjomīgo izdevumu "Spāņu dzejas antoloģija: 20. gs." (2014)

Viņa dēls Adrians Briedis-Makovejs ir dzejnieks un dramaturgs.[2]

Atzinības un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Leonam Briedim piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju par darbu "mijkrēšļa rokraksts",[3], savukārt 2015. gadā Briedim piešķirta Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balva.[4]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja
  • "Liepas koks, zalkša asins". Rīga: Liesma, 1974.
  • "Laiks mest ēnu". Rīga: Liesma, 1977.
  • "Aizejošais loks". Rīga: Liesma, 1981.
  • "Pēcjāņi". Rīga: Liesma, 1983.
  • "Gāju dvēselīte". Rīga: Liesma, 1988.
  • "Saulrieta koks". Teātra anekdotes, 1994.
  • "Svētdiena vidū mūžības". Rīga: SolVita, 1994.
  • "Negatavā brīvība". Rīga: Minerva, 1995.
  • "Bezdibeņa eņģelis". Rīga: Minerva, 1996.
  • "Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi". Rīga: Dzīvesstāsti, 1997.
  • "Ziemas vakaros raudos". Rīga: Minerva, 1998.
  • "Dzedzieda – I". Rīga: Minerva, 1998.
  • "Dzedzieda – II". Rīga: Minerva, 1999.
  • "Skrandu bruņas". Rīga: Minerva, 2000.
  • "Dzedzieda – III". Rīga: Minerva, 2000.
  • "Neienācis aizeju no katras paradīzes". Rīga: Minerva, 2004.
  • "Agrais pavasaris" (soneti). Rīga: Minerva, 2005.
  • "Mijkrēšļa rokraksts". Rīga: Jānis Roze, 2009.
  • "Naktsmājas bezmiegam". Rīga: Zvaigzne ABC, 2012.
  • "Oktāvas". Rīga: Pētergailis, 2013.
  • "Mariagrammas". Rīga: Neputns, 2013.
  • "Rīta rūsa". Rīga: Jānis Roze, 2014.
  • "Eņģeļu lidlauks". Rīga: Pētergailis, 2014.
  • "Straujtece". Rīga: Zvaigzne ABC, 2016.
Dzejas izlases
  • "Būtības dārzs". Rīga: Liesma, 1987. (iekļauj arī ap 20 iepriekš nepublicētu dzejoļu, kas iekļautas krājumā "Gāju dvēselīte")
  • "Neteiksim neko" (mīlestības dzeja, 2009)
  • "Viļņi tuksnesī". Rīga: Mansards, 2009. (iekļauj arī ap 20 iepriekš nepublicētu dzejoļu)
  • "Raksts". Rīga: Vesta-LK, 2017. Dzejas izlase 1967-2009
Proza
  • "Asinīs krāsotās ilgas" (kinoromāns, 2000)
Dzejas grāmatas bērniem
  • "Atjāj zaķis, sarkanbārdis" (1978)
  • "Nāriņa” (1982)
  • "Kamēr gliemeža nebija mājās" (1984)
  • "Ūsainā puķe" (1990)
  • "Sūķītis" (2004)
  • "Saputrotā putra" (2015)
Prozas grāmatas bērniem
  • "Mazais, mazītiņais" (1986)
  • "Ar divām bārdām bārdains" (2007)
Esejas
  • "Nidas" (1982)
  • "Vārda laikabiedrs" (2003)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]