Pāriet uz saturu

Leons Briedis

Vikipēdijas lapa
Leons Briedis
Leons Briedis
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 16. decembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Madonas apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2020. gada 1. februārī (70 gadi)
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks, atdzejotājs
Valoda Latviešu
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Leons Briedis (dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas apriņķī, miris 2020. gada 1. februārī[1] Rīgā) bija latviešu dzejnieks, literatūrkritiķis, atdzejotājs. Rakstījis arī prozu bērniem. Ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1968. gadā sāka studēt Latvijas Valsts universitātes Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, taču 1970. gadā par "pretpadomju darbību" tika izslēgts. Par spīti aizliegumam iegūt augstāko izglītību PSRS teritorijā, Briedis 1972. gadā iestājās spāņu valodas un literatūras studijās Kišiņevas Universitātē Moldāvijas PSR, kuru pameta 1974. gadā. Vēlāk mācījās Maksima Gorkija Literatūras institūtā Maskavā.[2]

No 1986. līdz 1987. gadam Leons Briedis bija dzejas nodaļas vadītājs laikrakstā "Literatūra un Māksla", no 1989. līdz 1991. gadam galvenais redaktors žurnālā "Grāmata". No 1992. gada līdz 2010. gadam izdeva kultūras žurnālu Kentaurs XXI (51 numurs), bijis izdevniecības Minerva direktors.[3]

Miris 2020. gada 1. februārī pēc smagas slimības.

Viņa dēls Adrians Briedis-Makovejs ir dzejnieks un dramaturgs.[4]

Atzinības un apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Leonam Briedim piešķīra 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[5] 2003. gadā apbalvots ar Portugāles Nopelnu ordeni. 2010. gadā saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju par darbu "Mijkrēšļa rokraksts",[6] savukārt 2015. gadā Briedim piešķirta Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balva.[7]

Daiļrade

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

L. Briedis tulkoja un atdzejoja darbus no vairākām valodām, tai skaitā latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu, svahili un albāņu valodas, rakstīja dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem. 2011. gadā viņa dzejoļu krājums "Naktsmājas bezmiegam" ar nosaukumu Azil pentru ne-somn tika izdots Rumānijā.[8] Sarakstījis vairāk tekstus Raimonda Paula (ap 150), Daces Robules, Jāņa Lūsēna, Armanda Alkšņa dziesmām. Starp tām ir tādas pazīstamas Raimonda Paula dziesmas kā "Atziedi, dvēsele!", "Cielaviņa" un "Dāvāja Māriņa". Sastādīja un atdzejoja apjomīgo izdevumu "Spāņu dzejas antoloģija: 20. gs." (2014).

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzeja
  • "Liepas koks, zalkša asins". Rīga: Liesma, 1974.
  • "Laiks mest ēnu". Rīga: Liesma, 1977.
  • "Aizejošais loks". Rīga: Liesma, 1981.
  • "Pēcjāņi". Rīga: Liesma, 1983.
  • "Gāju dvēselīte". Rīga: Liesma, 1988.
  • "Saulrieta koks". Teātra anekdotes, 1994.
  • "Svētdiena vidū mūžības". Rīga: SolVita, 1994.
  • "Negatavā brīvība". Rīga: Minerva, 1995.
  • "Bezdibeņa eņģelis". Rīga: Minerva, 1996.
  • "Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi". Rīga: Dzīvesstāsti, 1997.
  • "Ziemas vakaros raudos". Rīga: Minerva, 1998.
  • "Dzedzieda – I". Rīga: Minerva, 1998.
  • "Dzedzieda – II". Rīga: Minerva, 1999.
  • "Skrandu bruņas". Rīga: Minerva, 2000.
  • "Dzedzieda – III". Rīga: Minerva, 2000.
  • "Neienācis aizeju no katras paradīzes". Rīga: Minerva, 2004.
  • "Agrais pavasaris" (soneti). Rīga: Minerva, 2005.
  • "Mijkrēšļa rokraksts". Rīga: Jānis Roze, 2009.
  • "Naktsmājas bezmiegam". Rīga: Zvaigzne ABC, 2012.
  • "Oktāvas". Rīga: Pētergailis, 2013.
  • "Mariagrammas". Rīga: Neputns, 2013.
  • "Rīta rūsa". Rīga: Jānis Roze, 2014.
  • "Eņģeļu lidlauks". Rīga: Pētergailis, 2014.
  • "Straujtece". Rīga: Zvaigzne ABC, 2016.
Dzejas izlases
  • "Būtības dārzs". Rīga: Liesma, 1987. (iekļauj arī ap 20 iepriekš nepublicētu dzejoļu, kas iekļautas krājumā "Gāju dvēselīte")
  • "Neteiksim neko" (mīlestības dzeja, 2009)
  • "Viļņi tuksnesī". Rīga: Mansards, 2009. (iekļauj arī ap 20 iepriekš nepublicētu dzejoļu)
  • "Raksts". Rīga: Vesta-LK, 2017. Dzejas izlase 1967-2009
Proza
  • "Asinīs krāsotās ilgas" (kinoromāns, 2000)
  • "Vilcene un atraitnis" (romāns, 2019)
Dzejas grāmatas bērniem
  • "Atjāj zaķis, sarkanbārdis" (1978)
  • "Nāriņa” (1982)
  • "Kamēr gliemeža nebija mājās" (1984)
  • "Ūsainā puķe" (1990)
  • "Sūķītis" (2004)
  • "Saputrotā putra" (2015)
Prozas grāmatas bērniem
  • "Mazais, mazītiņais" (1986)
  • "Ar divām bārdām bārdains" (2007)
Esejas
  • "Nidas" (1982)
  • "Vārda laikabiedrs" (2003)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Mūžībā devies dzejnieks Leons Briedis
  2. ↑ LTV "Rīta Panorāma" 2020. gada 7. februārī - REplay.lv. Atjaunināts: 2020-02-07
  3. ↑ «Mūžībā devies dzejnieks Leons Briedis». Delfi.
  4. ↑ Leons Briedis ar dēlu rada izrādi bērniem "Ferdinands Lieliskais"[novecojusi saite]
  5. ↑ "Triju Zvaigžņu ordeņa domē". Latvijas Vēstnesis (Nr. 370/371 (10.11.1999)): 1. lpp.
  6. ↑ Ojāra Vācieša prēmiju piešķir Leonam Briedim un Jānim Rokpelnim
  7. ↑ «Mūža balvu literatūrā saņems Leons Briedis; zināmi arī nominanti piecās kategorijās». lsm.lv. 2015.03.26. Skatīts: 2015.03.26.
  8. ↑ Rumānijā izdota Leona Brieža dzejas grāmata

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Leons_Briedis&oldid=4088462"