Lūcija Ņefedova

Lūcija Ņefedova
Dzimusi	1933. gada 3. februārī Liepnas pagasts, Abrenes apriņķis, Latvija
Mirusi	2022. gada 17. janvārī (88 gadu vecumā)
Nodarbošanās	režisore
Apbalvojumi Citi apbalvojumi Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1983) Triju Zvaigžņu ordenis (1998) Jelgavas pilsētas Goda zīme (1998)

Lūcija Ņefedova (dzimusi 1933. gada 3. februārī, mirusi 2022. gada 17. janvārī) bija latviešu režisore. Lielāko mūža daļu bija galvenā režisore Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī.

Biogrāfija

Lūcija Ņefedova dzimusi 1933. gada 3. februārī Liepnas pagastā.

Grāmatā "Ar Ādolfa Alunāna vārdu" Lūcija Ņefedova raksta par savu ģimeni: "Mans tēvs Sīmanis savā būtībā bija gudrs, filozofs, taču diemžēl skolā mācīties varēja tikai trīs gadus. Bet es vēl tagad apbrīnoju, kā viņš prata mums izskaidrot un palīdzēt pat matemātikā... Māmiņa Marianna pavisam neizprotamā kārtā bija nokļuvusi apstākļos, kuru dēļ vispār nebija gājusi skolā — ar grūtībām lasīja, rakstīt neprata. Viņai nācās izaudzināt četrus bērnus, palīdzēt visiem iegūt izglītību... Mēs, bērni, izaugām un savu dzīves ceļu izvēlējāmies paši. Brālis Kārlis bija jurists, māsas Anastasija, mēs viņu saucām par Stasīti, un Ārija — skolotājas".

Kopš divu gadu vecuma dzīvoja Siguldā.

Strādāja par Cēsu Pionieru nama direktori.

1966. gadā studēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Režijas nodaļā.

1971. gadā studēja Maskavas Valsts teātra mākslas institūta (GITIS) Režijas nodaļā.

Pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Atbrīvota no darba 1968. gadā par Gunāra Priedes lugas "Smaržo sēnes" iestudējumu Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī. Iestudējums pirmizrādi nepiedzīvoja.

No 1965. gada līdz mūža beigām bija Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra, vēlāk Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra galvenā režisore, iestudējusi ap 150 izrāžu.

Mirusi 2022. gada 17. janvārī, apglabāta Jelgavas Baložu kapos.

Iestudējumi Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī

1. Dagnija Zigmonte “Dod roku rītausmai”, pirmizr. 1965. g.
2. Viktors Rozovs “Kas mīl… (Kāzu dienā)”, pirmizr. 1966. g.
3. Ādolfs Alunāns “Draudzes bazārs”, pirmizr. 1966. g.
4. Gunārs Priede “Trīspadsmitā”, pirmizr. 1967. g.
5. Eižens Labišs “Salmu cepurīte”, pirmizr. 1968. g. Rež. Inta Alekse un Lūcija Ņefedova.
6. Konstantīns Treņovs “Ļubova Jarovaja”, pirmizr. 1969. g.
7. Ādolfs Alunāns “Mucenieks un muceniece”, pirmizr. 1969. g.
8. Ādolfs Alunāns “Bagāta brūte”, pirmizr. 1969. g.
9. Aleksandrs Ostrovskis “Bez vainas vainīgie”, pirmizr. 1970. g.
10. Gunārs Priede “Vecrīgas lībieša portrets”, pirmizr. 1972. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Inta Alekse.
11. Leonīds Zorins “Varšavas melodija”, pirmizr. 1972. g.
12. Edrižibs Mamijs “Sargies, mīlestība!”, pirmizr. 1973. g.
13. Elīna Zālīte “Sila ziedi”, pirmizr. 1973. g.
14. Ādolfs Alunāns “Mūsu pokāls”, pirmizr. 1973. g.
15. Moriss Meterlinks “Zilais putns”, pirmizr. 1974. g.
16. Aleksandrs Vologins “Mana vecākā māsa”, pirmizr. 1974. g. Rež. Inta Alekse, Lūcija Ņefedova.
17. Džons Boitons Prīstlijs “Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”, pirmizr. 1975. g.
18. Leonīds Ļeonovs “Zelta kariete”, pirmizr. 1975. g.
19. Elīna Zālīte “Rudens rozes”, pirmizr. 1976. g.
20. Pauls Putniņš “Paši pūta, paši dega”, pirmizr. 1976. g.
21. Rainis, Aspazija “Iet dienas pilnas tava tuvuma”, pirmizr. 1977. g.
22. Elīna Zālīte “Maldu Mildas sapņojums”, pirmizr. 1978. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone.
23. Aspazija “Zalša līgava”, pirmizr. 1979. g.
24. Eduardo de Filipo “Filumena Marturano”, pirmizr. 1979. g.
25. Pauls Putniņš “Aicinājums uz… pērienu”, pirmizr. 1982. g.
26. Ādolfs Alunāns “Mucenieks un muceniece”, pirmizr. 1982. g.
27. Ādolfs Alunāns “Bagāta brūte” pirmizr. 1982. g.
28. Barijs Konnors “Nav vērts raudāt... (Roksija)”, pirmizr. 1983. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone.
29. Māra Rītupe “Tautu dēls lielījās”, pirmizr. 1984. g.
30. Fricis Rokpelnis “Atceries egles (Jelgavas galva)”, pirmizr. 1984. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse un Agris Krūmiņš.
31. Anna Brigadere “Ilga”, pirmizr. 1984. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Baiba Pelūde.
32. Gunārs Priede “Filiāle”, pirmizr. 1984. g.
33. Rainis “Zelta zirgs”, pirmizr. 1986. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse.
34. Rūdolfs Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”, pirmizr. 1987. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde.
35. Pauls Putniņš “Ar būdu uz baznīcu”, pirmizr. 1987. g.
36. Andrejs Pumpurs “Lāčplēsis”, pirmizr. 1988. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Dzidra Bļodone.
37. Arnolds Ridlejs “Spoku vilciens”, pirmizr. 1988. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde.
38. Ādolfs Alunāns “Piltenieks Rīgā”, pirmizr. 1988. g.
39. Elīna Zālīte “Mūžīgi vīrišķais”, pirmizr. 1989. g.
40. Ērihs Kestners “Divas Lotiņas”, pirmizr. 1989. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece.
41. Gunārs Priede “Artemīda”, pirmizr. 1989. g.
42. Elīna Zālīte “Intermeco”, pirmizr. 1989. g.
43. Jānis Akuraters “Mīlestības zeme”, pirmiz. 1990. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece.
44. Pauls Putniņš “Ar Dievu pie zemes”, pirmizr. 1990. g.
45. Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, pirmizr. 1991. g.
46. Henriks Ibsens “Spoki”, pirmizr. 1992. g.
47. Jānis Akuraters “Vecie un jaunie”, pirmizr. 1992. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons.
48. Aina Vāvere “Jauna neprecējusies, baltu izcelsmes”, pirmizr. 1992. g.
49. Hella Vuolijoki “Akmens ligzda”, pirmizr. 1993. g.
50. Gunārs Priede “Nakts pirms mājām”, pirmizr. 1993. g.
51. Ādolfs Alunāns “Icigs Mozes”, pirmizr. 1993. g.
52. Ādolfs Alunāns “Draudzes bazārs”, pirmizr. 1993. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons.
53. Gunārs Priede “Pie mums martā”, pirmizr. 1994. g.
54. Māra Rītupe “Kā Cibuļu Antons zemi prihvatizēja”, pirmizr. 1994. g.
55. Arvo Rēlavs “Krīt gar zemi, mati gaisā”, pirmizr. 1994. g.
56. Aspazija “Boass un Rute”, pirmizr. 1995. g.
57. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”, pirmizr. 1996. g.
58. Anna Brigadere “Sievu kari ar Belcebulu”, pirmizr. 1996. g.
59. Džeroms Kiltijs “Mīļais melis”, pirmizr. 1996. g.
60. Eleonora Hārpere Portere “Pollianna”, pirmizr. 1997. g.
61. Hugo Raudsepps “Mārtiņciems”, pirmizr. 1997. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons,
62. Kārļa Ulmaņa 120 gadu jubilejai veltīts uzvedums “Šī zeme ir mūsu”, pirmizr. 1997. g.
63. Māra Rītupe “Gustavs parlamenta brīvdienās”, pirmizr. 1998. g.
64. Ādolfs Alunāns “Brenča Tanheizers”, pirmizr. 1998. g.
65. Ādolfs Alunāns “Pašu audzināts”, pirmizr. 1998. g.
66. Ādolfs Alunāns, Johans Šenks “Sādžas dakteris”, pirmizr. 1998. g.
67. Pauls Putniņš “Ar būdu uz baznīcu”, pirmizr. 1999. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons,
68. Anšlavs Eglītis “Omartija kundze”, pirmizr. 1999. g.
69. Frīdrihs Dirrenmats “Vecās dāmas vizīte”, pirmizr. 1999. g.
70. Valdis Grēviņš “Gaisa grābekļi”, pirmizr. 2000. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons.
71. Jevgenijs Švarcs “Sniega karaliene”, pirmizr. 2000. g.
72. Egīls Šņore “Kartupeļu pankūku smarža”, pirmizr. 2001. g.
73. Ārija Elksne, Jānis Grots “Vēstules tālajai zvaigznei”, pirmizr. 2001. g.
74. Gunārs Priede “Zilā”, pirmizr. 2002. g.
75. Pauls Putniņš “Kvēli ilgotā...”, pirmizr. 2002. g.
76. Aleksejs Arbuzovs “Vecā Arbata pasakas”, pirmizr. 2002. g.
77. Hugo Krūmiņš “Precību drudzis (Sāncenši)”, pirmizr. 2003. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons.
78. Ādolfs Alunāns “Mucenieks un Muceniece”, pirmizr. 2003. g.
79. Nora Vētra-Muižniece “Princese uz zirņa”, pirmizr. 2004. g.
80. Mārtiņš Zīverts “Cenzūra”, pirmizr. 2004. g.
81. Jānis Jurkāns “Vistas”, pirmizr. 2004. g.
82. Elīna Zālīte “Ērika”, pirmizr. 2005. g.
83. Pjērs Barilē un Žans Pjērs Greidijs “40 karātu”, pirmizr. 2006. g.
84. Karlo Goldoni “Mirandolīna”, pirmizr. 2006. g.
85. Jevgeņijs Švarcs “Parastais brīnums”, pirmizr. 2007. g.
86. Gunāra Priedes 80. jubilejai veltīta kompozīcija “Es viņiem stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…”, pirmizr. 2007. g.
87. Marks Tvens, Andreja Miglas dramatizējums “Princis un ubaga zēns”, pirmizr. 2009. g.
88. Ričards Bahs “Vienoti katrs savā telpā”, pirmizr. 2009. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Kristīne Karataş.
89. Barijs Konnors “Nav vērts raudāt jeb Roksija”, pirmizr. 2009. g.
90. Džons Patriks “Dīvainā misis Sevidža”, pirmizr. 2010. g.
91. Otfrīds Preislers “Mazā raganiņa”, pirmizr. 2010. g.
92. Anna Brigadere “Sprīdītis”, pirmizr. 2011. g.
93. Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, pirmizr. 2011. g.
94. Viljams Šekspīrs “Jautrās vindzorietes”, pirmizr. 2012. g.
95. Klēra Būza “Sievietes, sievietes”, pirmizr. 2012. g.
96. Mārtiņš Zīverts “Minhauzena precības”, pirmizr. 2013. g.
97. Vigita Pumpure “Kaimiņu būšana”, pirmizr. 2013. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Dace Vilne.
98. Ādolfs Alunāns “Mūsu pokāls”, pirmizr. 2013. g.
99. Pēc Sergeja Mihalkova stāstu motīviem “Zaķis Lielībnieks”, pirmizr. 2013. g.
100. Gunārs Priede “Vai mēs viņu pazīsim?”, pirmizr. 2014. g.
101. Māra Svīre “Slazdu krogs un divi nami Rīgā”, pirmizr. 2014. g.
102. Saulcerīte Viese, Jūlijs Bebrišs “Zvaigzne iet un deg, un…”, pirmizr. 2015. g.
103. Jānis Dreslers “Burbuļmātes prieki un bēdas”, pirmizr. 2015. g.
104. Tenesijs Viljamss “Vasara un dūmi”, pirmizr. 2016. g.
105. Mārtiņš Zīverts “Kurrpurrū”, pirmizr. 2016. g.
106. Anna Brigadere “Maija un Paija”, pirmizr. 2018. g.
107. Ādolfs Alunāns “Brīvnieks Olimpā”, pirmizr. 2018. g.
108. Ādolfs Alunāns “Šneiderienes”, pirmizr. 2018. g.
109. Bomaršē “Figaro kāzas”, pirmizr. 2019. g.
110. Anšlavs Eglītis “Kazanovas mētelis”, pirmizr. 2020. g.
111. Aleksejs Arbuzovs “Es mīlu tevi, vārnulēn! (Taņa)”, pirmizr. 2022. g. Rež. Lūcija Ņefedova (In memoriam), rež. asistentes: Dace Vilne un Liene Strauta.

Nav atsevišķi uzskaitīti dažādi uzvedumi — piemēram, veltījumi Ādolfa Alunāna jubilejām.

Grāmatas

• Vera Baļuna "Kur palika dienas", Rīga: Liesma, 1974.  Pēc Lūcijas Ņefedovas stāstītā, viņa piedalījusies grāmatas sagatavošanā, studējot pie Veras Baļunas, bet viņas ieguldījums nav minēts pašā grāmatā.
• Lūcija Ņefedova "Vera Baļuna. Variācijas par režijas nodarbību tēmām", Rīga: Sol Vita, 2004. ISBN 978-9984-75-920-3
• Lūcija Ņefedova "Ar Ādolfa Alunāna vārdu". Jelgava: JPPI "Kultūra", 2018. ISBN 978-9934-19-656-0.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1983)
• Triju Zvaigžņu ordenis (1998)
• Jelgavas pilsētas Goda zīme (1998)
• Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2004)