Marsa pavadoņi

Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss. Pastāv uzskats, ka abi pavadoņi ir Marsa gravitācijas notverti asteroīdi. Abi pavadoņi izceļas ar to, ka apriņķo Marsu gandrīz virs tā ekvatora un zemās orbītas dēļ tos nav iespējams redzēt no Marsa polārajiem apgabaliem, jo tie vienmēr ir zem horizonta. Izmēru ziņā Foboss pie Marsa debesīm ir līdzvērtīgs 1/3 pilnam Mēnesim uz Zemes, attiecīgi Deimoss, kas ir mazāks, pie Marsa debesīm izskatās līdzīgi kā Venera pie Zemes debesīm rītos vai vakaros. Pavadoņu mazo izmēru dēļ uz Marsa nav novērojami pilni Saules aptumsumi, jo Saules leņķiskais izmērs ir lielāks par abu pavadoņu izmēriem, taču šo trūkumu kompensē Fobosa pilnie aptumsumi, kuri notiek gandrīz katru nakti, kad Foboss nonāk Marsa ēnā.

Fobosa un Deimosa kustība pie Marsa debesīm krasi atšķiras no Mēness kustības pie Zemes debesīm. Ātrais Foboss lec rietumos, ātri veic ceļu pāri debesjumam, lai rietētu austrumos un pēc 11 stundām lec atkal. Salīdzinoši lēnais Deimoss lec austrumos, taču lec lēni. Ņemot vērā Marsa rotāciju (~24 stundas), Deimosam nepieciešamas gandrīz 3 dienas, lai paveiktu pilnu ceļu pie debesīm un lēnām norietētu rietumos. Abi pavadoņi, tāpat kā Mēness, paisuma spēku ietekmē Marsam vienmēr ir pagriezuši vienu pusi. Fobosa ātrās rotācijas dēļ, kas apsteidz Marsa rotāciju, tas pēc vairākiem miljoniem gadu sadalīsies gabalos un nogāzīsies uz Marsa. Dažas krāteru rindas uz Marsa liecina, ka Marsam varētu būt bijis vairāk pavadoņu, kas sadalījušies un nolijuši pār Marsa virsmu. Mūsdienu astronomu centieni atklāt vēl kādu Marsa pavadoni nav vainagojušies ar panākumiem.

Abus pavadoņus 1877. gadā atklāja amerikāņu astronoms Asafs Hols, kas pavadoņiem deva kara dieva Marsa pavadoņu vārdus - Bailes (Foboss) un Šausmas (Deimoss). Hola vārdā nosaukti krāteri uz Fobosa un Mēness. Spekulācijas par Marsa pavadoņiem pirmais izvirzīja Johaness Keplers, kurš pat pareizi pareģoja pavadoņu skaitu, taču viņa loģikas pamatā bija fakts, ka Jupiteram bija (tajā laikā zināmi) 4 pavadoņi, bet Zemei viens un tāpēc būtu tikai loģiski, ka Marsam, kas atradās starp šīm divām planētām, būtu 2 pavadoņi. 1726. gadā publicētajā Džonatana Svifta stāstā Gulivera ceļojumi 3. nodaļā pieminēti Laputas zinātnieku atklājumi, kas Marsam atklājuši divus pavadoņus, kuri apriņķo planētu attiecīgi 3 un 5 Marsa diametru attālumā un planētu apriņķo attiecīgi 10 un 21 stundu laikā. Svifta literārā fantāzija laikaposmā, kad nepastāvēja pietiekami spēcīgi teleskopi, kas spētu saskatīt Marsa pavadoņus, tiek vērtēta kā apbrīnojama sakritība, jo patiesībā pavadoņi atrodas 1,4 un 3,5 Marsa diametru attālumā un apriņķo planētu 7 un 30 stundu laikā.

Tabulā norādīti Marsa pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).

Nosaukums	Lielā pusass	Apriņķošanas periods	Rotācijas periods	Masa	Diametrs
Foboss	9 378 km	7,66 stundas	7,66 stundas	10,6×10¹⁵ kg	22,2 km (27×21,6×18,8)
Deimoss	23 459 km	30,35 stundas	30,35 stundas	2,4×10¹⁵ kg	12,6 km (10×12×16)

Foboss

Foboss ir viens no mazākajiem Saules sistēmas planētu pavadoņiem un ir pavadonis, kas planētu apriņķo vistuvāk jeb 6000 kilometrus virs Marsa virsmas. Fobosa virsmu klāj hondrītiski ieži un tas ir diezgan tumšs.

Trīs "Viking 1" aparāta iegūto attēlu mozaīka. Augšējā stūrī redzams Stikneja krāteris.

Fobosa blīvums ir pārāk mazs, lai tas sastāvētu no akmens un, spriežot pēc novērojumiem, tas ir diezgan porains. Dažos Fobosa attēlos redzams, ka to klāj putekļu kārta, kas varētu būt radusies no sadursmēm ar citiem ķermeņiem taču nav skaidrs, kā šie putekļi turas pie virsmas, jo mazā izmēra dēļ uz Fobosa praktiski nav gravitācijas. Foboss nav sfērisks, tā izmēri ir 27 × 21,6 × 18,8 kilometri. Neregulārās formas dēļ uz Fobosa gravitācijas spēks atšķiras par 210% atkarībā no atrašanās vietas un kopā ar Marsa paisuma spēkiem šī gravitācijas spēku starpība var sasniegt pat 450%. Fobosu klāj daudzi krāteri, no kuriem pazīstamākais ir Stikneja krāteris, kas nosaukts pa godu Asafa Hola sievas Andželīnas Stiknejas Holas meitas uzvārdam. Ja novērotājs atrastos uz Fobosa, tad Marss aizņemtu apmēram 1/4 daļu visa debesjuma - apmēram 6400 reizes lielāks un 2500 reizes spožāks par pilnmēnesi. Mazā attāluma dēļ arī no Marsa Foboss izskatītos pietiekami interesanti - no sākuma, kad Foboss ir zemu pie horizonta, tas izskatās mazs, taču brīdī, kad Foboss ir zenītā (tieši virs galvas), tā leņķiskais izmērs pieaug par 45% un tad atkal samazinās.

Uz Marsa ir novērojama arī Fobosa pāriešana pāri Saules diskam, tā kā Foboss ir mazs, tas nespēj pilnīgi aizklāt Sauli un radīt Saules aptumsumu. Marsa izpētes robots "Opportunity" ir nofotografējis šo pāriešanu.

Deimoss

Deimoss, tāpat kā Foboss, ir neregulāras formas pavadonis, kuru Marss noķēris savā gravitācijas laukā. Marss pie Deimosa debesīm aizņemtu tikai 1/11 daļu debesjuma jeb būtu 1000 reizes lielāks un 400 reizes spožāks par pilnmēnesi. Deimosa sastāvs ir līdzīgs Fobosam, taču Deimoss ir daudz gludāks un uz tā ir atklāti tikai divi ievērības cienīgi krāteri - Svifts un Voltērs - abi 3 kilometrus lieli. Tāpat kā Foboss, arī Deimoss laiku pa laikam pāriet Saules diskam, taču lielāka attāluma dēļ tas izskatās tikai kā mazs punkts uz Saules diska un tā izmērus varētu salīdzināt ar Veneras pāriešanu Saules diskam, kas novērota no Zemes.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marsa pavadoņi.