Mazais ērglis
| Mazais ērglis Clanga pomarina (Brehm, 1831) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae) |
| Ģints | Vidējie ērgļi (Clanga) |
| Suga | Mazais ērglis (Clanga pomarina) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Mazais ērglis Vikikrātuvē | |
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).[1][2] Mazais ērglis ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikā uz dienvidiem no ekvatora.[3] Sastopams arī Latvijā, kur mājo ievērojama daļa no pasaules populācijas (ap 20%), kas tā nav nevienai citai putnu sugai. Ģeogrāfisko variāciju (pasugu) nav.[4]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazais ērglis izplatīts Centrāleiropā un Austrumeiropā — no Vācijas līdz Krievijai un no Igaunijas līdz Grieķijai. Sastopams arī Turcijā, Aizkaukāzā un Kaspijas jūras dienvidu malā. Ziemo plašā reģionā no Sudānas uz dienvidiem līdz Angolas austrumiem, Namībijas ziemeļaustrumiem, Botsvānas ziemeļiem un Dienvidāfrikas ziemeļaustrumiem.[5]
Tā ir viena no apdraudētākajām plēsīgo putnu sugām Eiropā, populāciju skaits kopš 20. gadsimta atsevišķās areāla daļās samazinās. Pasaulē ligzdo aptuveni 20 000 pāru,[6] turklāt 95% no visiem mazajiem ērgļiem ligzdo Eiropā.[3] Skaitliski nozīmīgākās populācijas zināmas Latvijā, Baltkrievijā, Rumānijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Galvenie šo putnu skaita samazināšanās iemesli ir ligzdošanas un barošanās biotopu pārveidošana un platību samazināšanās dēļ intensīvas mežsaimniecības (nesamērīga pieaugušo mežu izciršana, mežsaimnieciskā darbība ligzdošanas periodā) un intensīvas lauksaimniecības (vienlaidus laukaugu sējumi, kas nav piemēroti barības ieguvei), kā arī putnu šaušana migrācijas laikā.[3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais ērglis Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs.[5] Ligzdotāju skaits gadu no gada svārstās. Pēc jaunākajiem datiem ligzdo ap 3000—5000 (ap 4000) mazo ērgļu pāru, kas ir ap 20% no pasaules populācijas.[5][3] Ligzdošanas vietu un barošanās biotopu aizsardzībai tiek veidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp mikroliegumi. Barošanās biotopu aizsardzību veicina arī bioloģiski vērtīgo zālāju statusa noteikšana pļavām, kā rezultātā pļavu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīga. Aizsardzību veicina arī kompensāciju izmaksāšana privāto mežu īpašniekiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mazā ērgļa ligzdvietu saglabāšanas nolūkā.[3]
1999. gadā mazais ērglis tika izvēlēts par Latvijas dabas simbolu — Gada putnu.[7]
No 2016. līdz 2021. gadam Latvijas Dabas fonds kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību un partneriem īstenoja projektu "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā", kura rezultātā tika atrastas vairāk nekā 500 jaunas mazo ērgļu ligzdas, izveidoti vairāk nekā 400 mikroliegumi sugas aizsardzībai, atjaunots mazo ērgļu sugas aizsardzības plāns.[8]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazais ērglis ir vidēja auguma plēsīgais putns ar samērā smalki veidotu galvu un knābi.[9] Tas ir mazāks par vidējo ērgli un stepes ērgli. Tēviņi ir nedaudz mazāki nekā mātītes. Mazā ērgļa ķermeņa garums ir 55—67 cm, spārnu plētums 146—168 cm, svars tēviņiem 1000—1400 g, mātītēm 1300—2200 g.[5][10] Galva un spārni ir gaiši brūni, kas kontrastē ar pārējā ķermeņa tumši brūno apspalvojumu. Izplestu spārnu visrpusē var redzēt baltu, starveida laukumu, kā arī uz muguras ir redzama balta, V veida zīme. Salīdzinot ar līdzīgo vidējo ērgli, pēdējam vai nu iztrūkst balto zīmju uz spārniem un muguras, vai tās ir mazāk košas. Arī aste mazajam ērglim, salīdzinot ar līdzīgajām sugām, proporcionāli ir garāka.[9] Pieaugušiem putniem ir dzeltenas acis. Jaunajiem putniem ir vājāk izteikts baltais laukums uz spārniem un muguras, to acis ir tumši brūnas.[9] Salīdzinoši vidējā ērgļa jaunajiem putniem vienīgajiem uz spārniem ir balti raibumi, kas ar laiku kļūst balāki.[11]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais ērglis pamatā uzturas vietās, kur mijas meži ar pļavām, laukiem un mežu laucēm, ļoti bieži to var novērot mitru biotopu tuvumā. Lai arī mežos mazais ērglis pamatā neuzturas, tomēr ligzdas tas būvē mežmalu kokos.[9] Tas ir gājputns, kurš rudens migrāciju uzsāk septembra pirmajā pusē. Migrācijas laikā vienā virzienā mazais ērglis nolido vidēji 11 000 km.[3] Āfrikā to var novērot savannā un sausos kalnos, līdz 2200 metriem virs jūras līmeņa.[9]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazais ērglis medī pļavās un atmatās, retāk labības laukos un mežos. Pamatā medī lauka strupastes, vardes un kurmjus. Barošanās teritorijas var sasniegt apmēram 1400 ha lielumu, taču visbiežāk medī mazākā teritorijā: līdz 1 km attālumā no ligzdas jeb 400 ha lielā teritorijā.[3] Visbiežāk mazais ērglis medī lidojumā, vai ar kājām pārstaigājot medību iecirkni, lai gan tas novērojams arī koku zaros vai uz kāda staba, uzmanīgi vērojam zemi.[9] Kokos tas parasti izvēlas zemākos zarus, nevis augšējos.[9]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazie ērgļi veido monogāmus pārus, kas atgriežas vecajās ligzdošanas vietās. Gadā viens perējums.[9] Mazais ērglis ligzdo jauktu koku un lapu koku mežos, kuru vidējais vecums ir aptuveni 80 gadu. Galvenokārt tie ir bērzu, egļu, apšu un melnalkšņu meži. Ligzdošanas teritorijās ierodas aprīļa sākumā. Ligzda lēzena platforma, kas tiek būvēta augstu koku zaru žāklēs. Dējumā 1—2 baltas olas ar tumšiem raibumiem. Visbiežāk tikai viens putnēns izdzīvo: raksturīgs kainisms, kad vecākais un spēcīgākais no putnēniem uzbrūk jaunākajam, parasti nogalinot to.[9][3][9] Mātīte perē, bet tēviņš aizsargā teritoriju un baro mātīti. Inkubācijas periods ilgst 36—41 dienu.Jaunajiem putniem apspalvojums izaug 8 nedēļu vecumā.
Dzimumbriedumu sasniedz 3—4 gadu vecumā. Mazais ērglis sasniedz 20—25 gadu vecumu.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
- ↑ Accipitriformes genus tree
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 «Mazā ērgļa zaļā zeme». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2015. gada 1. februārī.
- ↑ «World Bird List: New World vultures, Secretarybird, kites, hawks, eagles, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 8. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Ornitofaunistika: Mazais ērglis Clanga pomarina[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas Dabas fonds. «Top mazā ērgļa sugas aizsardzības plāns Latvijai».
- ↑ «Latvijas Ornitologu biedrība. Gada putns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
- ↑ Liene Brizga-Kalniņa. «Latvijā paveikts nozīmīgs darbs mazo ērgļu aizsardzības uzlabošanā».
- ↑ 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 ADW: Aquila pomarina
- ↑ Alive: Lesser Spotted Eagle (Clanga pomarina)
- ↑ «ARKive: Greater spotted eagle (Aquila clanga)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. februārī. Skatīts: 2015. gada 3. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazais ērglis.- Mazā ērgļa Clanga pomarina aizsardzības plāns Latvijā Arhivēts 2024. gada 26. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Dabas fonds
- Latvijas daba: Mazais ērglis
- Mazo ērgļu lielvalstī Latvijā sarūk šo putnu populācija
- Mazā ērgļa Aquila pomarina barības izpēte ar videonovērošanas kameras palīdzību Arhivēts 2015. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē.
- IUCN: Clanga pomarina
- Eagle directory: Lesser Spotted Eagle — Aquila pomarina