Melnais piparkrūms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Melnais piparkrūms
Piper nigrum (L., 1753)
Melnais piparkrūms
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPiparu rinda (Piperales)
DzimtaPiparu dzimta (Piperaceae)
ĢintsPiparkrūmi (Piper)
SugaMelnais piparkrūms (P. nigrum)
Izplatība
Rietumgati (Indija)[1]
Melnais piparkrūms Vikikrātuvē

Melnais piparkrūms[2] jeb melnais pipars (Piper nigrum) ir daudzgadīgs piparu dzimtas kāpelētājaugs ar tievu, lokanu stumbru, kura garums sasniedz 4 metrus. Izžāvētus tā negatavos augļus (melnos piparus) izmanto kā garšvielu. Melnais piparkrūms ir arī ārstniecības augs. Melnā piparkrūma dabiskais izplatības areāls ir Rietumgati (Indija),[1] bet mūsdienās to kultivē arī citur, galvenokārt subekvatoriālās joslas zemēs. Garšvielu no melnajiem pipariem gatavo no tā nenobriedušiem izžāvētajiem augļiem. Vislielākā melno piparu raža 2018. gadā tika ievākta Vjetnamā, Brazīlijā, Indonēzijā, Indijā, Bulgārijā un Šrilankā.[3] Ražu vāc divas reizes gadā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnais piparkrūms ir daudzgadīgs kāpelētājaugs ar tievu, lokanu stumbru, kura garums sasniedz 4 metrus (var sasniegt arī 10–12 metrus). Melnā pipara ziedi ir mazi, pelēki dzelteni vai balti, izvietojušies ziedkopā (vārpās vai vālītēs) 7–10 centimetru garumā. Auglis ir apaļš kaulenis, kura diametrs ir no 3 līdz 5 milimetriem zaļā krāsā, kad gatavojas, tad iesarkans, bet, kad ir izžāvēts negatavs auglis, tad ir melns, savukārt, izžāvējot gatavu augli, tas kļūst balts. Lapas ir 5–10 centimetru garas un 3–6 cm platas.

Melnos piparkrūmus audzē augsnē, kas nav pārāk sausa, kā arī neskar plūdi. Lai izaudzētu piparkrūmus, stāda tā spraudeņus, kuru garums ir no 40 līdz 50 cm. Piparkrūmi augļus sāk dot no ceturtā, piektā gada un turpina to darīt vēl aptuveni septiņus gadus.

Garšviela[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: pipari

No piparkrūma augļiem iegūst garšvielupiparus. To krāsa var būt melna, balta, zaļa un arī sārta. Tie nav botāniski dažādu augu sugu augļi, bet gan visi iegūti no piparkrūma. To krāsa ir atkarīga no ievākšanas un apstrādes. Melnos piparus iegūst, izžāvējot negatavus augļus. Ja izžāvē gatavus augļus, iegūst baltos piparus. Melnie pipari ir mazi, krunkaini un sfēriski graudiņi, kuru izmērs ir aptuveni 5 mm diametrā. Salīdzinot ar baltajiem pipariem, melnie pipari ir smaržīgāki un asāki. Šī garšviela ir viena no izmantotākajām pasaulē. To izmanto daudzu tautu virtuvēs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Piper nigrum L.» (angļu). Plants of the World Online. Skatīts: 2020. gada 27. jūlijā.
  2. Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. R. : Zinātne. 1973.
  3. «Pepper (piper spp.), Production/Crops». Food And Agriculture Organization of the United Nations: Statistical Division (FAOSTAT). 2018. Skatīts: 2020. gada 27. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]