Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
| Mstislavs I Vladimirovičs (Haralds) Мьстиславъ Володимеричь | |
|---|---|
 | |
| 10. Kijivas lielkņazs | |
|
Amatā 1125. gads — 1132. gads | |
| Priekštecis | Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs |
| Pēctecis | Jaropolks Vladimirovičs |
| Novgorodas kņazs | |
|
Amatā 1088. gads — 1117. gads | |
| Priekštecis | Svjatopolks II Izjaslavičs |
| Pēctecis | Dāvids Svjatoslavičs (īslaicīgi 1094—1095), Vsevolods Mstislavičs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1076. gada 1. jūnijā Turova (tagad  Baltkrievija) |
| Dzīves vieta | Veļikijnovgoroda - Kijiva |
| Miršanas dati |
1132. gada 14. aprīlī (55 gadu vecumā) Kijiva (tagad  Ukraina) |
| Tēvs | Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs |
| Māte | Gita no Veseksas (Harolda Godvinsona meita) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Kristīne (Zviedrijas princese) (Inges Vecākā meita), Ļubava Dmitrijevna |
| Bērni | 5 dēli, 7 meitas: Ingeborga (Dānijas ķēniņa Valdemāra I māte), Malmfreda (Norvēģijas ķēniņa, vēlāk Dānijas ķēniņa sieva), Eipraksija, Vsevolods (Novgorodas kņazs), Marija (Kijivas lielkņaza Vsevoloda sieva), Izjaslavs (Kijivas lielkņazs), Rostislavs (Kijivas lielkņazs), Svjatopolks (Pleskavas kņazs), Rogneda, Ksenija, Vladimirs (Kijivas lielkņazs), Eifrosīnija (Ungārijas ķēniņa sieva) |
| Reliģija | kristietība |
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais (baltkrievu: Мсціслаў Уладзіміравіч Вялікі, ukraiņu: Мстислав Володимирович Великий, krievu: Мстислав Владимирович Великий) bija Kijivas lielkņazs no 1125. līdz 1132. gadam. Līdz tam bija Novgorodas (1088—1094, 1095—1117), Rostovas (1094—1095) un Belgorodas kņazs (1117—1125).
1111. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs Vladimirovičs iebruka Ugaunijā un Atzelē, bet cieta sakāvi.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1076. gadā Smoļenskas kņaza Vladimira un viņa sievas Gitas, Harolda Godvinsona meitas, ģimenē. Jau 12 gadu vecumā viņa vectēvs Kijivas lielkņazs Vsevolods Jaroslavičs (valdīja 1076—1093) iecēla Mstislavu par Novgorodas kņazu. Drīz pēc viņa vectēva nāves 1094. gadā konkurējošais Rurikoviču atzars - Čerņihivas kņazi Olgoviči padzina Mstislavu no Novgorodas un viņš vienu gadu valdīja Rostovā. Pēc atgriešanās Novgorodā viņš 1095. gadā apprecējās ar Zviedrijas karaļa Inges Vecākā meitu Kristīni. Savas valdīšanas laikā kņazs Mstislavs pievērsās baznīcu celtniecībai Novgorodā un karagājieniem pret polovciešiem (1107, 1111) uz pret Ugaunijas un Adzeles čudiem (1111). Pēc tam, kad viņa tēvs 1113. gadā kļuva par Kijivas lielkņazu Vladimiru Monomahu, viņš 1113. un 1116. gadā atkal devās uz Ugauniju ievākt meslus.[1] Ap 1111. gadu viņš izprecināja savu meitu Malmfrīdu Norvēģijas karalim Sigurdam I, bet ap 1116. gadu meitu Ingeborgu Dānijas karaļa Ērika I dēlam Knudam Lavardam. 1117. gadā tēvs Mstislavu iecēla par Belgorodas kņazu un savu līdzvaldnieku. Par Novgorodas kņazu iecēla viņa dēlu Vsevolodu Mstislaviču. 1222. gada viņa trešā meita Dobrodeja (Добродея), ar kristīto vārdu Eipraksija, tika izprecināta Bizantijas imperatora dēlam.
Pēc Vladimira Monomaha nāves 1125. gadā Mstislavs kļuva par Kijivas lielkņazu un iesaistījās cīņās par varu ar Čerņihivas Svjatoslavičiem un iecēla savu dēlu Izjaslavu par Kurskas kņazu. 1129. gadā Kijivas lielkņazs Mstislavs uzbruka Polockas kņazistei un izsūtīja kņazu Dāvidu trimdā uz Cargradu,[2] kas ir Konstantinopole vai arī Gerzike.[3] Pēc tam viņš hronikās vairs nav pieminēts.
1130. gadā viņš sūtīja savu dēlu Novgorodas kņazu Vsevolodu meslu ievākšanas karagājienā uz Ugauniju, bet 1131. gadā krievu karaspēks tika sakauts pie Tērbatas. 1132. gadā Kijivas lielkņaza karaspēks uzbruka lietuviešiem, bet tika sakauts atceļā. Miris 1132. gada 14. aprīlī Kijivā. Pēc viņa nāves Kijivas Krievzeme saira atsevišķās kņazistēs.
-
Izdomāts lielkņaza Mstislava attēls no cara Ivana IV hronikas (16. gadsimts) -
Kņaza Mstislava laikā celtā Novgorodas Sv. Nikolaja katedrāle (Николо-Дворищенский собор) -
Mstislava pirmā sieva Kristīne (augšā pa kreisi) nāves gultā (no 16. gadsimta hronikas) -
Mstislava kāzas ar otro sievu Ļubavu (augšā, no 16. gadsimta hronikas)
.jpg)
_next_to_her;_Death_of_Daniil_Yureviski;_March_of_courtesans_and_bishops.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ипатьевская летопись: В се же лѣт̑ Мьстиславъ Володимеричь . ходи на Чюдь с Новгородчи . и со Пьсковичи и взѧ городъ ихъ именемъ Медвѣжа глава . и погостъ бещисла взѧша . и възвратишасѧ въ своӕси . съ многомъ полономъ.
- ↑ Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование.... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода.... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
- ↑ «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народного просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mstislavs I Vladimirovičs.- Ипатьевская летопись par kņaza Mstislava valdīšanu
Rurika dinastijas valdnieks .png){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs |
Kijivas lielkņazs 1125—1132 |
Pēctecis: Jaropolks Vladimirovičs | ||
|
- ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants