Pāriet uz saturu

Mārtiņš Rubenis

Vikipēdijas lapa
Mārtiņš Rubenis
Mārtiņš Rubenis 2018. gadā, 49. FIL Eiropas čempionātā Siguldā
Personas dati
Dzimis 1978. gada 26. septembrī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Augums 183 cm
Svars 78 kg[1]
Izglītība
Vidusskola Rīgas 69. vidusskola
Ģimnāzija Murjāņu sporta ģimnāzija
Akadēmija LSPA
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Kamaniņu braukšana
Profesionāļa karjera 1998—pašlaik
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 5 (1998, 2002, 2006, 2010, 2014)
Medaļas 2 bronzas
Sasniegumi un tituli
  • Latvijas Gada sportists (2006)
 
Medaļas
Vīriešu kamaniņu braukšana
Pārstāvētā valsts: Karogs: Latvija Latvija
Olimpiskās spēles
Bronza Turīna 2006 Individuāli
Bronza Soči 2014 Stafete
Pasaules čempionāts
Sudrabs Sigulda 2003 Individuāli
Sudrabs Sigulda 2003 Stafete
Bronza Nagano 2004 Individuāli
Eiropas čempionāts
Zelts Čezāna 2008 Stafete
Zelts Sigulda 2010 Stafete
Sudrabs Sigulda 2014 Stafete
Bronza Vinterberga 2006 Stafete

Mārtiņš Rubenis (dzimis 1978. gada 26. septembrī Rīgā) ir bijušais latviešu kamaniņu braucējs, šobrīd kamaniņu braukšanas treneris un inženieris-mehāniķis.[1] Pirmais sportists neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē, kas izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs (bronza 2006. gadā Turīnā), vēl ir izcīnījis bronzu Latvijas komandas sastāvā 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs komandu stafetē.

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Rubenis trenēties kamaniņu braukšanā sācis no 9 gadu vecuma,[2] vēlāk iestājies Murjāņu sporta ģimnāzijā. Pirmā trenere bija Vera Zozuļa, olimpiskā čempione kamaniņu sportā. Vēl trenējies pie Edītes Tučas, Daces Gods-Romanovskas, Jāņa Ozoliņa, Pētera Cīmaņa, Jāņa Liepas, Mihaila Arhipova.[2] Studējis un absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.[2]

1998. gadā kļuvis par Pasaules junioru čempionu. Piedalījies piecās ziemas olimpiskajās spēlēs (1998, 2002, 2006, 2010, 2014). 1998. gadā Nagano ieņēma 14. vietu, pēc četriem gadiem Soltleiksitijā nefinišēja (piedzīvoja kritienu). 2006. gada olimpiskajās spēlēs Turīnā M. Rubenis izcīnīja bronzas medaļu, kas bija pirmā medaļa neatkarīgai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs. 2010. gadā Vankūverā viņš ieņēma 11. vietu,[3] savukārt 2014. gadā Sočos individuāli izcīnīja 10. vietu. Toties komandu stafetē, kas Soču olimpiskajās spēlēs piedzīvoja debiju olimpiskajā programmā, M. Rubenis Latvijas komandas sastāvā ieguva savu otro olimpisko bronzas medaļu.[4]

Ar panākumiem startējis Pasaules čempionātos, kur izcīnījis divas sudraba un vienu bronzas medaļu, tāpat vairākas medaļas izcīnījis Eiropas čempionātos un Pasaules Kausa izcīņā.

2006. gadā saņēmis balvu kā Latvijas Gada sportists.

Pēc starta 2014. gadā Soču olimpisko spēļu individuālajās sacensībās M. Rubenis paziņoja, ka pēc olimpiskajām spēlēm beidz profesionāla kamaniņu braucēja gaitas.[5] Šobrīd strādā par Latvijas nacionālās un junioru izlases treneri, kamanu mehāniķi un inženieri-konstruktoru.

Ārpus sporta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Rubenis ir labi pazīstams arī ārpus sporta kā DJ Fotu — deju un lounge mūzikas dīdžejs. Tāpat viņš ir zināms kā sabiedriski aktīvs cilvēks ar savu pastāvīgu viedokli sabiedrībai būtiskos jautājumos, piedalījies starptautiskās akcijās par cilvēktiesību ievērošanu. Par M. Rubeni ir uzņemta Viestura Kairiša 2009. gada dokumentālā filma "Loengrīns no Varka Kru".

Ģimenes stāvoklis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precējies — sieva modele, vēlāk gleznotāja Ieva Kokoreviča[6] — pēc kāzām 2016. gadā pieņēmusi vīra uzvārdu — Ieva Rubene. Šī ir M. Rubeņa otrā laulība, pirmā sieva bija Polijas pilsone Marija.[7]

Panākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Disciplīna Olimpiskās spēles
Nagano 1998 Soltleiksitija 2002 Turīna 2006 Vankūvera 2010 Soči 2014
Individuāli 14. vieta DNF bronzas medaļa Bronza 11. vieta 10. vieta
Stafete — — — — bronzas medaļa Bronza

Citas sacensības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1998. gads — Pasaules junioru čempionātā 1. vieta
  • 1999. gads — Pasaules čempionātā 17. vieta
  • 2000. gads — Pasaules čempionātā 11. vieta
  • 2000. gads — Pasaules kausa kopvērtējumā 18. vieta
  • 2001. gads — Pasaules čempionātā 29. vieta
  • 2001. gads — Pasaules kausa kopvērtējumā 25. vieta
  • 2002. gads — Eiropas čempionātā 15. vieta
  • 2002. gads — Pasaules kausa kopvērtējumā 34. vieta
  • 2003. gads — Pasaules čempionātā 2. vieta komandai
  • 2011. gads — Pasaules čempionātā 10. vieta[8]
  • 2013. gads — Pasaules čempionātā 12. vieta[9]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Āzens, Dainis (2012. gada 7. februārī). "Mārtiņš Rubenis «uzlādē baterijas»". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 6 (832): 24.—33. lpp. ISSN 1691-0451.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 "Mārtiņa Rubeņa sirdsvieta". Sports (Rīga) 4 (229): 28.—31. lpp. 2011. gada 25. februārī. Arhivēts no oriģināla 2016. gada 4. martā.
  3. ↑ Andris Vētra. «Zelts un sudrabs Vācijai, Rubenim 11. vieta». sportacentrs.com, 2010. gada 15. februārī. Skatīts: 2010. gada 15. februārī.
  4. ↑ Andris Vētra. «Latvijai bronzas medaļas kamaniņu komandu stafetē». Sportacentrs.com, 2014. gada 13. februārī. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  5. ↑ «Rubenis noslēgs sportista karjeru». Sportacentrs.com. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
  6. ↑ http://www.rubeneieva.com/
  7. ↑ Rubenis apprecējies ar polieti Vakara Ziņas
  8. ↑ Cīgelers atņem Loham zeltu, Rubenim 10. vieta
  9. ↑ «Kivleniekam devītā vieta pasaules čempionātā, Rubenim 12. vieta». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 2. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Viktors Ščerbatihs 		Latvijas gada sportists
2006 		Pēctecis:
Viktors Ščerbatihs
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mārtiņš_Rubenis&oldid=4125037"