Ojārs Spārītis
Ojārs Spārītis | |
---|---|
Ojārs Spārītis 2013. gadā | |
Latvijas Republikas kultūras ministrs | |
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1996. gada 22. jūlijs | |
Priekštecis | Jānis Dripe |
Pēctecis | Rihards Pīks |
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents | |
Amata sākums 2012. gada 29. novembris | |
Priekštecis | Juris Ekmanis |
| |
Dzimšanas dati |
1955. gada 28. novembrī Priekule, Liepājas rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Jūrmala, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | LZS (kopš 1995) |
Profesija | mākslas zinātne un vēsture |
Augstskola |
Ojārs Spārītis (dzimis 1955. gada 28. novembrī) ir latviešu mākslas zinātnieks, augstskolas pasniedzējs un politiķis, bijušais Latvijas kultūras ministrs (1995—1996). Pašlaik Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Politikā darbojas kā Latvijas Zemnieku savienības biedrs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mācījās Jūrmalas 1. vidusskolā, 1979. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti un 1987. gadā — Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.[1]
No 1981. līdz 1996. gadam O. Spārītis strādāja Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, bija tās priekšsēdētājs.[1] 1986. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Mākslas akadēmijas docētāju, no 1989. gada Spārītis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.[1] 1998. gadā ievēlēts par profesoru, vadīja Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures katedru.[1]; no 1993. līdz 1995. gadam bija LMA prorektors.[1] Šajā pašā gadā atkal kļuva par Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētāju, bet 2001. gadā — par Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētāju.[1]
2012. gadā O. Spārīti ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu,[2] amatā stājies 2012. gada 27. decembrī.[3]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1995. gadā O. Spārītis iestājās Latvijas Zemnieku savienībā (LZS), no tās saraksta (kopējā ar Kristīgi demokrātisko savienību un Latgales Demokrātisko partiju) nesekmīgi kandidējot 6. Saeimas vēlēšanās. No 1995. gada decembra līdz 1996. gada jūlijam O. Spārītis bija Latvijas kultūras ministrs Andra Šķēles valdībā[1] (1996. gadā no amata atbrīvots, viņa vietā stājās Rihards Pīks).
1997. gada nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no LZS saraksta, savukārt gadu vēlāk — 7. Saeimas vēlēšanās.
2018. gadā O. Spārītis nesekmīgi kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības.[4] Viņam bija iespēja kļūt par 13. Saeimas deputātu 2021. gada sākumā, kad no amata Saeimā atkāpās Dana Reizniece-Ozola, bet O. Spārītis izlēma saglabāt esošo akadēmisko darbu un atteicās no iespējas, tādējādi ļaujot par Saeimas deputātu kļūt Edgaram Tavaram.[5]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]O. Spārītis kopš 1981. gada ir publicējis dažādus rakstus par kultūras mantojuma izpēti un aizsardzību, kā arī par dažādiem kultūras jautājumiem. Ir vairāku grāmatu autors.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā tika apbalvots ar Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordeni un Trīju Zvaigžņu ordeņa virsnieka krustu.[6] Tāpat saņēmis vairākus citus apbalvojumus, tie ir: M.C.A. Boeckler-Stiftung „Mare Balticum“ (Vācija) medaļa (2001). (2001). LZA un A/S Grindeks balva (2002), LZA un Rīgas Balvas Fonda “Rīgas Balva” (2003), Itālijas ordeņa “Al Merito Republica Italiana” komandiera krusts (2004), Orānijas — Nasavas ordeņa (Holande) bruņinieka krusts (2006), Leopolda II ordeņa (Beļģija) virsnieka krusts (2007), Baltās Rozes ordeņa (Somija) bruņinieka krusts (2009)[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 278. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «Par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu ievēlēts Ojārs Spārītis». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Jaunais LZA prezidents Spārītis saņemto amatu ķēdi sola turēt augstā godā». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ Ojārs Spārītis CVK
- ↑ https://jauns.lv/raksts/zinas/421333-reiznieces-ozolas-vieta-darbu-saeima-saks-edgars-tavars Reiznieces-Ozolas vietā darbu Saeimā sāks Edgars Tavars] jauns.lv
- ↑ 6,0 6,1 «Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis». Lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
|