2018. gada 6. novembrī no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās Jūlija Stepaņenko,[1] savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems.[2] 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī Linda Liepiņa.[3] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[4] bet 5. jūnijā par izstāšanos no "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" frakcijas paziņoja Inguna Rībena.[5] 2020. gada 15. septembrī no partijas "Saskaņa" frakcijas tika izslēgts Vjačeslavs Dombrovskis un Ļubova Švecova,[6] savukārt 16. oktobrī par deputātes mandāta nolikšanu paziņoja Linda Liepiņa.[7]
2021. gada maijā, pēc frakcijas balsojuma atsaukt ekonomikas ministru J.Vitenbergu no amata, "KPV LV" frakciju pameta vēl 4 deputāti, samazinot tās lielumu uz 5 pārstāvjiem.
13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 16 saraksti un tajās nobalsoja 845 113 vēlētāji jeb 54,59% balsstiesīgo pilsoņu.
Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā
Tāpat kā 9. Saeimā, 5% barjeru pārvarēja septiņi vēlēšanu saraksti. Tā ir trešā Saeima pēc kārtas, kurā visvairāk deputātu mandātu pieder partijai Saskaņa. Tāpat pēc vairāku gadu ilgstošām diskusijām un nepieciešamajiem likuma grozījumiem tā bija pirmā Saeima Latvijas valsts vēsturē, kas Valsts prezidentu2019. gadā ievēlēja atklātā balsojumā.[8]
Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās