13. Saeima
| 13. Latvijas Republikas Saeima | |||
|
| |||
|---|---|---|---|
| |||
| Frakcijas 2018. gadā | |||
| Darbības laiks: 2018. gada 6. novembris — pašlaik | |||
|
| |||
| Priekšsēdētājs: | |||
| Priekšsēdētāja biedri: | |||
| Frakcijas termiņa sākumā | |||
| |||
| |||
13. Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 13. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2018. gada 6. novembrī. 2018. gada 6. novembrī no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās Jūlija Stepaņenko,[1] savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems.[2] 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī Linda Liepiņa.[3] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde, [4] bet 5. jūnijā par izstāšanos no "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" frakcijas paziņoja Inguna Rībena.[5]
Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 16 saraksti un tajās nobalsoja 845 113 vēlētāji jeb 54,59% balsstiesīgo pilsoņu.
Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
5% barjeru pārvarēja un 13. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:
- "Saskaņa" — 23 deputāti (19,80% balsu);
- "KPV LV" — 16 deputāti (14,25% balsu);
- "Jaunā konservatīvā partija" — 16 deputāti (13,59% balsu);
- "Attīstībai/Par!" — 13 deputāti (12,05% balsu);
- "Nacionālā apvienība" — 13 deputāti (11,02% balsu);
- "Zaļo un Zemnieku savienība" — 11 deputāti (9,92% balsu);
- "Jaunā Vienotība" — 8 deputāti (6,70% balsu).
Tāpat kā 9. Saeimā, 5% barjeru pārvarēja septiņi vēlēšanu saraksti. Tā ir trešā Saeima pēc kārtas, kurā visvairāk deputātu mandātu pieder partijai Saskaņa. Tāpat pēc vairāku gadu ilgstošām diskusijām un nepieciešamajiem likuma grozījumiem tā bija pirmā Saeima Latvijas valsts vēsturē, kas Valsts prezidentu 2019. gadā ievēlēja atklātā balsojumā.[6]
Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Saskaņa" — 22 deputāti;
- "Jaunā konservatīvā partija" — 16 deputāti;
- "Attīstībai/Par!" — 13 deputāti;
- "Nacionālā apvienība" — 12 deputāti;
- "KPV LV" — 10 deputāti;
- "Zaļo un Zemnieku savienība" — 10 deputāti;
- "Jaunā Vienotība" — 8 frakcijā + 1 ārpusfrakciju deputāte[7];
- Pie frakcijām nepiederošie deputāti — 8
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-13.
- ↑ Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2019-06-13.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
- ↑ LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2019-06-13.
- ↑ LETA. «Rībena pēc savstarpējas vienošanās atstās VL-TB/LNNK frakciju». delfi.lv (latviešu), 2019-06-05. Skatīts: 2019-06-06.
- ↑ Madara Fridrihsone. «Saeima pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolemj – Valsts prezidentu vēlēs atklāti». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2018. gada 4. oktobris. Skatīts: 2018. gada 7. oktobris.
- ↑ https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
