Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Osmaņu impērijas sultāni (valdnieki) no valsts izveidošanas 1299. gadā līdz sabrukumam 1922. gadam. Visi valdnieki pieder pie Osmaņu dinastijas.

Periodi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Valsts periods	No — Līdz
	Osmaņu impērijas uzplaukums	1299 — 1402
	Osmaņu bezvaldnieku laiks	1402 — 1413
	Osmaņu impērijas uzplaukums	1413 — 1453
	Osmaņu impērijas izaugsme	1453 — 1550
	Osmaņu impērijas pārveide	1550 — 1700
	Osmaņu impērijas stagnācijas un reformas	1700 — 1827
	Osmaņu impērijas panīkums	1827 — 1908
	Osmaņu impērijas gals	1908 — 1922

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmaņu impērijas uzplaukums (1299 — 1402)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
1.	Osmans I عثمان بن أرطغرل (1258—1326)	1299. — 1323./1324. gads	Ertugrulas un nezināmas sievas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
2.	Orhans I اورخان غازی (1281—1361)	1323./1324. — 1362. gads	Osmana I un Malhunas Hatunas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
3.	Murads I مراد اول (1326—1389)	1362. — 1389. gada 15. jūnijs	Orhana I un Nilūferes Hatunas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei; Nogalināts Kosovas kaujā 1389. gada 15. jūnijā
4.	Bajezids I بايزيد اول (1354—1403)	1389. gada 15. jūnijs — 1402. gada 20. jūlijs	Murada I un Gūlčičekas Hatunas dēls; Notverts kaujā pie Ankaras 1402. gada 20. jūlijā; Mira ieslodzījumā Akšehirā 1403. gada 8. martā.

Osmaņu bezvaldnieku laiks (1402—1413)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Teritorija	Piezīmes
—	Isa Čelebi (1380—1406)	1403/1405. — 1406. gads	Rietumanatolijas teritorijas sultāns	PēcAnkaras kaujas 1402. gada 20. jūlijā Isa Čelebi sakāva Musa Čelebi un sāka kontrolēt Rietumanatolijas teritoriju aptuveni 2 gadus; Noslepkavots 1406. gadā.
—	Sulejmans Čelebi (1377—1411)	1402. gada 20. jūlijs — 1411. gada 17. februāris	Pirmais Rumēlijas sultāns	Ieguva titulu — Rumēlijas Sultāns — Impērijas Eiropas daļā, īsu laiku pēc Osmaņu sakāves Ankaras kaujā; Nogalināts 1411. gada 17. februārī.
—	Musa Čelebi (?—1413)	1411. gada 18. februāris — 1413. gada 5. jūlijs	Otrais Rumēlijas sultāns	Ieguva titulu — Rumēlijas Sultāns — Impērijas Eiropas daļā, pēc Sulejmana Čelebi nāves; Nogalināts 1413. gada 5. jūlijā kaujā ar Mehmedu Čelebi.
—	Mehmeds Čelebi (1382—1421)	1403. — 1406. gads	Austumanatolijas teritorijas sultāns	Ieguva kontroli pār Anatolijas austumu teritorijām pēc Ankaras kaujas 1402. gada 20. jūlijā; Kļuva par vienīgo Anatolijas teritorijas valdnieku Osmaņu impērijā pēc Isas Čelebi nāves 1406. gadā; 1413. gada 5. jūlijā ieguva Osmaņu sultāna titulu pēc Musas Čelebi nāves.
—	Mehmeds Čelebi (1382—1421)	1406. — 1413. gada 5. jūlijs	Anatolijas sultāns

Osmaņu impērijas uzplaukums (1413 — 1453)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
5.	Mehmeds I چلبی محمد (1382—1421)	1413. gada 5. jūlijs — 1421. gada 26. maijs	Bajezida I un Devletas Hatunas dēls; Atteicās no troņa par labu savam dēlam Muradam II.
6.	Murads II مراد ثانى (1404—1451)	1421. gada 26. maijs — 1444. gada augusts	Mehmeda I un Emines Hatunas dēls; Atteicās no troņa par labu savam dēlam Mehmedam II.
7.	Mehmeds II Iekarotājs محمد ثانى (1432—1481)	1444. gada augusts — 1446. gada 6. februāris	Murada II un Hūmas Hatunas dēls; Nodeva troni atpakaļ tēvam un lūdza viņu atgriezties pie varas, saistībā ar janičāru dumpi.
—	Murads II مراد ثانى (1404—1451)	1446. gada septembris — 1451. gada 3. februāris	Valdīja otrreiz; Atgriezās tronī pēc janičāru dumpja; Valdīja līdz pat savai nāvei.

Osmaņu impērijas izaugsme (1453 — 1550)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
—	Mehmeds II Iekarotājs محمد ثانى (1432—1481)	1451. gada 3. februāris — 1481. gada 3. maijs	Valdīja otrreiz; 1453. gada 29. maijā tika iekarota Konstantinopole; Valdīja līdz pat savai nāvei.
8.	Bajezids II بايزيد ثان (1447—1521)	1481. gada 3. maijs — 1512. gada 24. aprīlis	Mehmeda II un Emines Gūlbaharas Hatunas dēls; Atteicās no troņa; Mira netālu no Didimotiho 1512. gada 26. maijā.
9.	Selims I سليم اوّل (1470/1471—1520)	1512. gada 24. aprīlis — 1520. gada 22. septembris	Bajezida II un Gūlbahara Hatuna dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
10.	Suleimans I Lieliskais سليمان (1494—1566)	1520. gada 30. septembris — 1566. gada 6. septembris	Selima I un Sultātes Aišes Hafsas Hatunas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.

Osmaņu impērijas pārveide (1550 — 1700)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
11.	Selims II سليم ثانى (1524—1574)	1566. gada 7. septembris — 1574. gada 15. decembris	Suleimana I un Sultātes Hirremas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
12.	Murads III مراد ثالث‎ (1546—1595)	1574. gada 15. decembris — 1595. gada 16. janvāris	Selima II un Sultānes Nurbanu dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
13.	Mehmeds III محمد ثالث (1566—1603)	1595. gada 16. janvāris — 1603. gada 22. decembris	Murada III un Sultānes Safijes dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
14.	Ahmeds I آحمد اول (1590—1617)	1603. gada 22. decembris — 1617. gada 22. novembris	Mehmeda III un Sultānes Handanas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
15.	Mustafa I مصطفى اول (1591—1639)	1617. gada 22. novembris — 1618. gada 26. fenruāris	Mehmeda III un Sultānes Halimes dēls; Gāzts saistībā ar viņa garīgo veselības nestabilitāti.
16.	Osmans II عثمان ثانى (1604—1622)	1618. gada 26. fenruāris — 1622. gada 19. maijs	Ahmeda I un Sultānes Mahfiruzas Hatunas dēls; Gāzts ar janičāru palīdzību 1622. gada 19. maijā; Nogalināts 1622. gada 20. maijā ar grandvezīra Kara Davuda Pašā pavēli.
—	Mustafa I مصطفى اول (1591—1639)	1622. gada 20. maijs — 1623. gada 10. septembris	Valdīja otrreiz; Atgriezās tronī pēc viņa brāļadēla Osmana II slepkavības; Gāzts viņa sliktās garīgās veselības dēļ; Miris Istambulā 1629. gada 20. janvārī.
17.	Murads IV مراد رابع (1612—1640)	1623. gada 10. septembris — 1640. gada 8. februāris	Ahmeda I un Sultānes Kesemas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
18.	Ibrahims I ابراهيم اول (1612—1648)	1640. gada 9. februāris — 1648. gada 8. augusts	Ahmeda I un Sultānes Kesemas dēls; 1648. gada 8. augustā gāzts no troņa puča laikā ko organizēja Šeihs ul-Islams; 1648. gada 18. augustā nožņaugts Stambulā pēc apspriedes ar grandvezīru Mevlevi Mehmedu Pašā,
19.	Mehmeds IV محمد رابع (1642—1693)	1648. gada 8. augusts — 1687. gada 8. novembris	Ibrahima I un Sultānes Hatidžes Turhanas dēls; Gāzts no troņa 1687. gada 8. novembrī pēc Osmaņu sakāves Mohāčas otrajā kaujā; Miris Edirnē 1693. gada 6. janvārī.
20.	Suleimans II محمد رابع (1642—1691)	1687. gada 8. novembris — 1691. gada 22. jūnijs	Ibrahima I un Sultānes Salihas Dilašubas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
21.	Ahmeds II احمد ثانى (1643—1695)	1691. gada 22. jūnijs — 1695. gada 6. februāris	Ibrahima I un Sultānes Hatidžes Muazezas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
22.	Mustafa II مصطفى ثانى (1664—1703)	1695. gada 6. februāris — 1703. gada 22. augusts	Mehmeda IV un Sultānes Emetullas Rabijas Gūlnušas dēls; Gāzts no troņa 1703. gada 22. augustā janičāru sacelšanās laikā, kas pazīstama kā Edirnes notikums; Miris Stambulā 1704. gada 8. janvārī.

Osmaņu impērijas stagnācijas un reformas (1700 — 1827)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
23.	Ahmeds III احمد ثالث (1673—1736)	1703. gada 22. augusts — 1730. gada 1. oktobris	Mehmeda IV un Sultānes Emetullas Rabijas Gūlnušas dēls; Gāzts no troņa janičāru sacelšanās laikā; Miris 1736. gada 1. jūlijā.
24.	Mahmuds I محمود اول (1696—1754)	1730. gada 1. oktobris — 1754. gada 13. decembris	Mustafa II un Sultānes Salihas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
25.	Osmans III عثمان ثالث (1699—1757)	1754. gada 13. decembris — 1757. gada 30. oktobris	Mustafa II un Sultānes Šehsuvaras dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
26.	Mustafa III مصطفى ثالث (1717—1774)	1757. gada 30. oktobris — 1774. gada 21. janvāris	Ahmeda III un Mihrišehas Kadinas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
27.	Abdulhamids I Svētais عبد الحميد اول (1725—1789)	1774. gada 21. janvāris — 1789. gada 7. aprīlis	Ahmeda III un Sultānes Rabijas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
28.	Selims III عبد الحميد اول (1761—1808)	1789. gada 7. aprīlis — 1807. gada 29. maijs	Mustafa III un Sultānes Mihrišanas dēls; Gāzts janičāru sacelšanās rezultātā, ko vadīja Kabakdži Mustafa pret viņa vērstajām reformām; 1808. gada 28. jūlijā Stambulā noslepkavots pēc apsriekšanās ar Sultānu Mustafa IV.
29.	Mustafa IV مصطفى رابع (1779—1808)	1807. gada 29. maijs — 1808. gada 28. jūlijs	Abdulhamida I un Bašas Ikbalas Nušatzazas dēls; Gāzts sacelšanās laikā, ko rīkoja Alemdars Mustafa Pašā ; Nogalināts 1808. gada 17. novembrī ar Sultāna Mahmuda II rīkojumu.

Osmaņu impērijas panīkums (1827 — 1908)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
30.	Mahmuds II محمود ثانى (1785—1839)	1808. gada 28. jūlijs — 1839. gada 1. jūlijs	Abdulhamida I un Sultānes Nakšidilas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
31.	Abdulmedžids I عبد المجيد اول (1823—1861)	1839. gada 2. jūlijs — 1861. gada 25. jūnijs	Mahmuda II un Sultānes Bezmiālemas dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
32.	Abdulazizs مصطفى رابع (1830—1876)	1861. gada 25. jūnijs — 1876. gada 30. maijs	Mahmuda II un Sultānes Pertevinjalas dēls; Gāza viņa paša ministri; Atrasts miris 5 dienas pēc gāšanas.
33.	Abdulmedžids I مراد خامس (1840—1904)	1876. gada 30. maijs — 31. augusts	Abdulmedžida I un Sultānes Ševkefzas dēls; Gāzts saistībā ar viņa centieniem īstenot demokrātiskas reformas impērijā; Miris 1904. gada 29. augustā Čiraganas pilī.
34.	Abdulhamids II عبد الحميد ثانی (1842—1918)	1876. gada 31. augusts — 1909. gada 27. aprīlis	Abdulmedžida I un Sultānes Tirimužganas dēls; Gāzts no troņa 1909. gada 31. martā; Miris 1918. gada 11. februārī Bejlerbeji pilī.

Osmaņu impērijas gals (1908 — 1922)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

#		Portrets	Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Tugra	Piezīmes
	35.		Mehmeds V محمد خامس (1844—1918)	1909. gada 27. aprīlis — 1918. gada 3. jūlijs		Abdulmedžida I un Guldžemala Kadinefendi dēls; Valdīja līdz pat savai nāvei.
	36.		Mehmeds VI محمد السادس (1861—1926)	1918. gada 4. jūlijs — 1922. gada 1. novembris		Abdulmedžida I un Gulustu Hanimas dēls; Gāzts no amata; Miris izsūtījumā Itālijā Sanremo pilsētā 1926. gada 16. maijā.