Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa

Šajā uzskaitījumā apkopoti Osmaņu impērijas sultāni (valdnieki) no valsts izveidošanas 1299. gadā līdz sabrukumam 1922. gadam. Visi valdnieki pieder pie Osmaņu dinastijas.

Periodi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts periods No — Līdz
Osmaņu impērijas uzplaukums 1299 — 1402
Osmaņu bezvaldnieku laiks 1402 — 1413
Osmaņu impērijas uzplaukums 1413 — 1453
Osmaņu impērijas izplešanās 1453 — 1550
Osmaņu impērijas pārveide 1550 — 1700
Osmaņu impērijas stagnācijas un reformas 1700 — 1827
Osmaņu impērijas panīkums 1827 — 1908
Osmaņu impērijas gals 1908 — 1922

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmaņu impērijas uzplaukums (1299 — 1402)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Tugra Piezīmes
1. Osmans I
عثمان بن أرطغرل
(1258—1326)
1299. — 1323./1324. gads Ertugrulas un nezināmas sievas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
2. Orhans I
اورخان غازی
(1281—1361)
1323./1324. — 1362. gads Osmana I un Malhunas Hatunas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
3. Murads I
مراد اول
(1326—1389)
1362. — 1389. gada 15. jūnijs Orhana I un Nilūferes Hatunas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei;
Nogalināts Kosovas kaujā 1389. gada 15. jūnijā
4. Bajezids I
بايزيد اول
(1354—1403)
1389. gada 15. jūnijs — 1402. gada 20. jūlijs Murada I un Gūlčičekas Hatunas dēls;
Notverts kaujā pie Ankaras 1402. gada 20. jūlijā;
Mira ieslodzījumā Akšehirā 1403. gada 8. martā.

Osmaņu bezvaldnieku laiks (1402—1413)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Teritorija Piezīmes
Isa Čelebi
(1380—1406)
1403/1405. — 1406. gads Rietumanatolijas teritorijas sultāns PēcAnkaras kaujas 1402. gada 20. jūlijā Isa Čelebi sakāva Musa Čelebi un sāka kontrolēt Rietumanatolijas teritoriju aptuveni 2 gadus; Noslepkavots 1406. gadā.
Sulejmans Čelebi
(1377—1411)
1402. gada 20. jūlijs — 1411. gada 17. februāris Pirmais Rumēlijas sultāns Ieguva titulu — Rumēlijas Sultāns — Impērijas Eiropas daļā, īsu laiku pēc Osmaņu sakāves Ankaras kaujā;
Nogalināts 1411. gada 17. februārī.
Musa Čelebi
(?—1413)
1411. gada 18. februāris — 1413. gada 5. jūlijs Otrais Rumēlijas sultāns Ieguva titulu — Rumēlijas Sultāns — Impērijas Eiropas daļā, pēc Sulejmana Čelebi nāves;
Nogalināts 1413. gada 5. jūlijā kaujā ar Mehmedu Čelebi.
Mehmeds Čelebi
(1382—1421)
1403. — 1406. gads Austumanatolijas teritorijas sultāns Ieguva kontroli pār Anatolijas austumu teritorijām pēc Ankaras kaujas 1402. gada 20. jūlijā;
Kļuva par vienīgo Anatolijas teritorijas valdnieku Osmaņu impērijā pēc Isas Čelebi nāves 1406. gadā;
1413. gada 5. jūlijā ieguva Osmaņu sultāna titulu pēc Musas Čelebi nāves.
1406. — 1413. gada 5. jūlijs Anatolijas sultāns

Osmaņu impērijas uzplaukums (1413 — 1453)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Tugra Piezīmes
5. Mehmeds I
چلبی محمد
(1382—1421)
1413. gada 5. jūlijs — 1421. gada 26. maijs Bajezida I un Devletas Hatunas dēls;
Atteicās no troņa par labu savam dēlam Muradam II.
6. Murads II
مراد ثانى
(1404—1451)
1421. gada 26. maijs — 1444. gada augusts Mehmeda I un Emines Hatunas dēls;
Atteicās no troņa par labu savam dēlam Mehmedam II.
7. Mehmeds II Iekarotājs
محمد ثانى
(1432—1481)
1444. gada augusts — 1446. gada 6. februāris Murada II un Hūmas Hatunas dēls;
Nodeva troni atpakaļ tēvam un lūdza viņu atgriezties pie varas, saistībā ar janičāru dumpi.
Murads II
مراد ثانى
(1404—1451)
1446. gada septembris — 1451. gada 3. februāris Valdīja otrreiz;
Atgriezās tronī pēc janičāru dumpja;
Valdīja līdz pat savai nāvei.

Osmaņu impērijas izplešanās (1453 — 1550)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Tugra Piezīmes
Mehmeds II Iekarotājs
محمد ثانى
(1432—1481)
1451. gada 3. februāris — 1481. gada 3. maijs Valdīja otrreiz;
1453. gada 29. maijā tika iekarota Konstantinopole;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
8. Bajezids II
بايزيد ثان
(1447—1521)
1481. gada 3. maijs — 1512. gada 24. aprīlis Mehmeda II un Emines Gūlbaharas Hatunas dēls;
Atteicās no troņa;
Mira netālu no Didimotiho 1512. gada 26. maijā.
9. Selims I
سليم اوّل
(1470/1471—1520)
1512. gada 24. aprīlis — 1520. gada 22. septembris Bajezida II un Gūlbahara Hatuna dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
10. Suleimans I Lieliskais
سليمان
(1494—1566)
1520. gada 30. septembris — 1566. gada 6. septembris Selima I un Sultātes Aišes Hafsas Hatunas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.

Osmaņu impērijas pārveide (1550 — 1700)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Tugra Piezīmes
11. Selims II
سليم ثانى
(1524—1574)
1566. gada 7. septembris — 1574. gada 15. decembris Suleimana I un Sultātes Hirremas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
12. Murads III
مراد ثالث‎
(1546—1595)
1574. gada 15. decembris — 1595. gada 16. janvāris Selima II un Sultānes Nurbanu dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
13. Mehmeds III
محمد ثالث
(1566—1603)
1595. gada 16. janvāris — 1603. gada 22. decembris Murada III un Sultānes Safijes dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
14. Ahmeds I
آحمد اول
(1590—1617)
1603. gada 22. decembris — 1617. gada 22. novembris Mehmeda III un Sultānes Handanas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
15. Mustafa I
مصطفى اول
(1591—1639)
1617. gada 22. novembris — 1618. gada 26. fenruāris Mehmeda III un Sultānes Halimes dēls;
Gāzts saistībā ar viņa garīgo veselības nestabilitāti.
16. Osmans II
عثمان ثانى
(1604—1622)
1618. gada 26. fenruāris — 1622. gada 19. maijs Ahmeda I un Sultānes Mahfiruzas Hatunas dēls;
Gāzts ar janičāru palīdzību 1622. gada 19. maijā;
Nogalināts 1622. gada 20. maijā ar grandvezīra Kara Davuda Pašā pavēli.
Mustafa I
مصطفى اول
(1591—1639)
1622. gada 20. maijs — 1623. gada 10. septembris Valdīja otrreiz;
Atgriezās tronī pēc viņa brāļadēla Osmana II slepkavības;
Gāzts viņa sliktās garīgās veselības dēļ; Miris Istambulā 1629. gada 20. janvārī.
17. Murads IV
مراد رابع
(1612—1640)
1623. gada 10. septembris — 1640. gada 8. februāris Ahmeda I un Sultānes Kesemas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
18. Ibrahims I
ابراهيم اول
(1612—1648)
1640. gada 9. februāris — 1648. gada 8. augusts Ahmeda I un Sultānes Kesemas dēls;
1648. gada 8. augustā gāzts no troņa puča laikā ko organizēja Šeihs ul-Islams;
1648. gada 18. augustā nožņaugts Stambulā pēc apspriedes ar grandvezīru Mevlevi Mehmedu Pašā,
19. Mehmeds IV
محمد رابع
(1642—1693)
1648. gada 8. augusts — 1687. gada 8. novembris Ibrahima I un Sultānes Hatidžes Turhanas dēls;
Gāzts no troņa 1687. gada 8. novembrī pēc Osmaņu sakāves Mohāčas otrajā kaujā;
Miris Edirnē 1693. gada 6. janvārī.
20. Suleimans II
محمد رابع
(1642—1691)
1687. gada 8. novembris — 1691. gada 22. jūnijs Ibrahima I un Sultānes Salihas Dilašubas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
21. Ahmeds II
احمد ثانى
(1643—1695)
1691. gada 22. jūnijs — 1695. gada 6. februāris Ibrahima I un Sultānes Hatidžes Muazezas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
22. Mustafa II
مصطفى ثانى
(1664—1703)
1695. gada 6. februāris — 1703. gada 22. augusts Mehmeda IV un Sultānes Emetullas Rabijas Gūlnušas dēls;
Gāzts no troņa 1703. gada 22. augustā janičāru sacelšanās laikā, kas pazīstama kā Edirnes notikums;
Miris Stambulā 1704. gada 8. janvārī.

Osmaņu impērijas stagnācijas un reformas (1700 — 1827)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Tugra Piezīmes
23. Ahmeds III
احمد ثالث
(1673—1736)
1703. gada 22. augusts — 1730. gada 1. oktobris Mehmeda IV un Sultānes Emetullas Rabijas Gūlnušas dēls;
Gāzts no troņa janičāru sacelšanās laikā;
Miris 1736. gada 1. jūlijā.
24. Mahmuds I
محمود اول
(1696—1754)
1730. gada 1. oktobris — 1754. gada 13. decembris Mustafa II un Sultānes Salihas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
25. Osmans III
عثمان ثالث
(1699—1757)
1754. gada 13. decembris — 1757. gada 30. oktobris Mustafa II un Sultānes Šehsuvaras dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
26. Mustafa III
مصطفى ثالث
(1717—1774)
1757. gada 30. oktobris — 1774. gada 21. janvāris Ahmeda III un Mihrišehas Kadinas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
27. Abdulhamids I Svētais
عبد الحميد اول
(1725—1789)
1774. gada 21. janvāris — 1789. gada 7. aprīlis Ahmeda III un Sultānes Rabijas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
28. Selims III
عبد الحميد اول
(1761—1808)
1789. gada 7. aprīlis — 1807. gada 29. maijs Mustafa III un Sultānes Mihrišanas dēls;
Gāzts janičāru sacelšanās rezultātā, ko vadīja Kabakdži Mustafa pret viņa vērstajām reformām;
1808. gada 28. jūlijā Stambulā noslepkavots pēc apsriekšanās ar Sultānu Mustafa IV.
29. Mustafa IV
مصطفى رابع
(1779—1808)
1807. gada 29. maijs — 1808. gada 28. jūlijs Abdulhamida I un Bašas Ikbalas Nušatzazas dēls;
Gāzts sacelšanās laikā, ko rīkoja Alemdars Mustafa Pašā ;
Nogalināts 1808. gada 17. novembrī ar Sultāna Mahmuda II rīkojumu.

Osmaņu impērijas panīkums (1827 — 1908)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Tugra Piezīmes
30. Mahmuds II
محمود ثانى
(1785—1839)
1808. gada 28. jūlijs — 1839. gada 1. jūlijs Abdulhamida I un Sultānes Nakšidilas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
31. Abdulmedžids I
عبد المجيد اول
(1823—1861)
1839. gada 2. jūlijs — 1861. gada 25. jūnijs Mahmuda II un Sultānes Bezmiālemas dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
32. Abdulazizs
مصطفى رابع
(1830—1876)
1861. gada 25. jūnijs — 1876. gada 30. maijs Mahmuda II un Sultānes Pertevinjalas dēls;
Gāza viņa paša ministri;
Atrasts miris 5 dienas pēc gāšanas.
33. Abdulmedžids I
مراد خامس
(1840—1904)
1876. gada 30. maijs — 31. augusts Abdulmedžida I un Sultānes Ševkefzas dēls;
Gāzts saistībā ar viņa centieniem īstenot demokrātiskas reformas impērijā;
Miris 1904. gada 29. augustā Čiraganas pilī.
34. Abdulhamids II
عبد الحميد ثانی
(1842—1918)
1876. gada 31. augusts — 1909. gada 27. aprīlis Abdulmedžida I un Sultānes Tirimužganas dēls;
Gāzts no troņa 1909. gada 31. martā;
Miris 1918. gada 11. februārī Bejlerbeji pilī.

Osmaņu impērijas gals (1908 — 1922)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, Uzvārds
(Dzimis — Miris)
Valdīšanas periods Tugra Piezīmes
35. Mehmeds V
محمد خامس
(1844—1918)
1909. gada 27. aprīlis — 1918. gada 3. jūlijs Abdulmedžida I un Guldžemala Kadinefendi dēls;
Valdīja līdz pat savai nāvei.
36. Mehmeds VI
محمد السادس
(1861—1926)
1918. gada 4. jūlijs — 1922. gada 1. novembris Abdulmedžida I un Gulustu Hanimas dēls;
Gāzts no amata;
Miris izsūtījumā Itālijā Sanremo pilsētā 1926. gada 16. maijā.