Pēteris Čevers
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Pēteris Čevers (dzimis 1914. gada 9. janvārī, miris 1951. gada 24. augustā) bija Latvijas armijas karavīrs, Latviešu leģiona kapteinis, nacionālais partizāns (no 1945. gada 9. maija), nacionālo partizānu grupas komandieris (1948.—1950.).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1914. gadā Barkavas pagastā. Mācījās Varakļānu ģimnāzijā, studēja Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē. Studiju laikā, būdams nacionāli noskaņots, iestājās organizācijā "Pērkoņkrusts" un latviešu studentu korporācijā Fraternitas Metropolitana. Pārtraucot studijas, iestājies Rīgas Kara skolā, kuru absolvēja 1937. gadā. Līdz 1940. gadam bija 1. Jātnieku pulks vada komandieris Daugavpilī.
Pēc padomju okupācijas viņu iekļāva 24. latviešu teritoriālajam korpusā, 1941. gada pavasarī pārcēla uz 186. kājnieku pulku, kurš dislocējās Alūksnē. 1941. gada maijā norīkots par garnizona komandieri Ostroviešu nometnē, kur atradās līdz latviešu virsnieku arestam 1941. gada 14. jūnijā. Uzzinot par paredzamajiem arestiem, P. Čevers kopā ar vairākiem citiem virsniekiem iesaistījās pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadītajā "Dzimtenes sargu" vienībā.
1942. gada februārī brīvprātīgi iestājās 23. Kārtības dienesta bataljonā. No 1942. gada marta līdz 1943. gada februārim izgāja speciālu apmācību, dienēja speciālo uzdevumu pulka "Brandenburga 800" 1. (baltiešu) rotā. Staļingradas frontē kā grupas komandieris veica izlūkošanas uzdevumus pretinieka spēku aizmugurē. No 1943. gada marta beigām Latviešu leģiona sastāvā cīnījās Austrumu frontē, vēlāk kļūstot par 19. divīzijas 43. pulka 13. Smagās (prettanku) rotas komandieri, ar kuru izstaigāja kauju ceļus no Veļikajas upes krastiem līdz Kurzemei. Apbalvots ar 2. un 1. šķiras Dzelzs krustiem, Kara Nopelnu krustu un sudraba Trieciena nozīmi.
Pēc Vērmahta kapitulācijas Kurzemē P. Čevers nepadevās gūstā, bet kopā ar vairākiem sava pulka virsniekiem un kareivjiem ar ieročiem apmetās Talsu apriņķa Vandzenes pagasta mežos. Satiekoties ar citiem leģiona virsniekiem, iekļāvās kapteiņa Nikolaja Straumes grupā, kurā darbojās Engures—Zentenes apkārtnē līdz 1948. gada pavasarim. No 1948. gada maija P. Čevers kļuva par grupas komandieri, kas dislocējās Talsu apriņķa Vandzenes u. c. apkārtējo pagastu teritorijā.
1950. gada 3. februārī P. Čevera grupa izcīnīja kauju ar VDM karaspēka vienību, kuras rezultātā krita seši grupas dalībnieki, pārējie, izlaužoties no divkārša aplenkuma, aizgāja no vajātājiem. Nodevības rezultātā 1950. gada 1.—2. novembra naktī P. Čevers un vēl seši grupas dalībnieki tika sagūstīti. 1951. gada 3. aprīlī Baltijas Kara apgabala Kara tribunāls piesprieda P. Čeveram augstāko soda mēru. Nāvessods tika izpildīts 1951. gada 24. augustā.