Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulks bija vienīgā Latvijas Bruņoto spēku kavalērijas vienība no 1921. līdz 1940. gadam, kas bija dislocēta Daugavpilī. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī to pārveidoja par Sarkanās armijas 24. Latvijas teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas 20. jātnieku pulku, ko likvidēja 1940. gada decembrī.

Izveide

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 17. februārī Kalpaka bataljonam pievienoja Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu. No 1919. līdz 1920. gadam tika izveidoti 6 kavalērijas eskadroni. Kurzemes kavalērijas eskadrons atradās Liepājā, Vidzemes — Malnavā, Latgales — Maltā, Zemgales — Daugavpilī, 13. Tukuma pulka eskadrons — Ludzā, bet Latgales partizānu pulka kavalērijas eskadrons atradās Jaunlatgalē.

1921. gada 5. martā pieņēma lēmumu par kavalērijas eskadronu apvienošanu vienā pulkā, kurš izvietojās Andreja Pumpura ielā Daugavpilī (bijušo Krievijas Impērijas armijas intendantu noliktavu teritorijā). 1922. gada 9. jūlijā Latvijas Tirgotāju apvienība pulkam uzdāvināja karogu, uz kura dzelteni zilā fona bija izšūta devīze: "Dievs, Tēvija, Pulks".

Sastāvs

1. Jātnieku pulks sastāvēja no 5 eskadroniem (Latgales partizānu un 13. Tukuma pulka kavalēristi tika apvienoti vienā eskadronā). Vēlāk pulka sastāvā bija 2 divizioni, katrā bija 2 jātnieku eskadroni un 1 ložmetēju eskadrons.

1. Jātnieku pulka komandieri

Komandieris	Pakāpe	Komandēšanas laiks
Jānis Skujiņš	pulkvedis	1921. gada marts — 1921. gada jūlijs
Vilhelms Jūliuss Kārkliņš	pulkvedis	1921. gada jūlijs — 1923. gads
Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis	pulkvedis	1923. gads — 1931. gads
Hermanis Buks	pulkvedis (ģenerālis, 1939)	1931. gada septembris - 1939. gads
Alberts Fricis Liepiņš	pulkvedis	1939. gada jūnijs — 1940. gada oktobris
Jānis Puksis	pulkvedis	1940. gada oktobris - decembris

Piemiņa

1923. gada jūlijā Andreja Pumpura ielas skvērā atklāja pieminekli par Latvijas brīvību kritušajiem kavalēristiem. Marmora plāksnē bija iekalti 18 kritušo karavīru uzvārdi, kā arī vārdi: “Viņu varoņu gars mūžam dzīvos starp mums”. 50 kavalēristu bija apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.

Pulka dienu atzīmēja katru gadu 6. jūlijā, jo 1919. gadā šajā dienā Ziemeļlatvijas brigāde, kuras sastāvā atradās 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais kavalērijas eskadrons, iegāja atbrīvotajā Rīgā.