Pēteris Ludvigs fon der Pālens (vācu: Peter Ludwig von der Pahlen, krievu: Пётр Алексеевич Пален; dzimis 1745. gada 28. jūlijā, miris 1826. gada 25. februārī) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā. Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernators (1795-1796). Lieliecavas, Kaucmindes un Tērvetes muižas īpašnieks.[1]
Dzimis Kaucmindes muižā 1745. gada 28. jūlijā tās īpašnieka Arenda Dītriha fon der Pālena (Arend Dietrich von der Pahlen) ģimenē, bērnībā dzīvoja Palmses muižā.
No 1760. gada dienēja Krievijas impērijas armijas kavalērijā, piedalījās krievu—turku karā (1768—1774). No 1792. līdz 1795. gadam bija Rīgas gubernators, vadīja sarunas ar muižniekiem par Kurzemes hercogistes un Piltenes apgabala valstisko statusu. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1795. gadā kļuva par pirmo Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernatoru. No 1798. līdz 1801. gadam bija Sanktpēterburgas kara gubernators. Būdams pietuvināta persona Krievijas ķeizaram Pāvilam I, 1801. gada martā kļuva par vienu no Pāvila I slepkavības organizētājiem. Pēc atentāta tika atvaļināts no visiem amatiem Pēterburgā un atgriezās savā dzimtas īpašumā Iecavas un Kaucmindes muižās.
Miris 1826. gada 25. februārī Jelgavā, apglabāts Iecavas luterāņu baznīcas kapsētas kapličā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pēteris Ludvigs fon der Pālens.
