Pūķu dārzs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rezervāts "Pūķu dārzs"
Grădina Zmeilor
IUCN III kategorija (dabas piemineklis)
RO SJ Grădina Zmeilor.JPG
Rezervāts "Pūķu dārzs" (Rumānija)
Rezervāts "Pūķu dārzs"
Rezervāts "Pūķu dārzs"
Atrašanās vieta Valsts karogs: Rumānija Selažas žudecs, Rumānija
Tuvākā pilsēta Žibou
Koordinātas 47°11′58″N 23°18′22″E / 47.19944°N 23.30611°E / 47.19944; 23.30611Koordinātas: 47°11′58″N 23°18′22″E / 47.19944°N 23.30611°E / 47.19944; 23.30611
Platība 3 km2
Dibināts 2000. gada 6. marts

Rezervāts "Pūķu dārzs" (rumāņu: Grădina Zmeilor) ir ģeoloģiska un dabas ainavu aizsargājama teritorija Rumānijā, kas atbilst Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) aizsargājamo teritoriju III kategorijai. Tas atrodas Selažas žudeca Bălan komūnas teritorijā.

Izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizsargājamā teritorija atrodas Selažas grāfistes centrālajā austrumu daļā apmēram 10 km no Žibou pilsētas, uz rietumiem no Gâlgău Almașului ciema. Ģeogrāfiski tā izvietojas Transilvānijas plato ziemeļrietumu daļā, Samešas augstienē (Podișul Someșan).

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezervāts "Pūķa dārzs" tika pasludināts par aizsargājamo teritoriju 2000. gada 6 martā un aizņem 3 ha lielu teritoriju. To veido dažādu erozijas procesu rezultātā izveidojušies dažādas formas agrā miocēna (ap 20 mlj. gadu) vāji cementēta smilšakmens un konglomerātu palikšņi. Tie veidojušies denudējot blakus esošajam 376 m augstajam pauguram. Lietus un pazemes ūdeņu, vēja, ledus u.c. faktoru ietekmē ir izveidojušies dažādu formu klinšu veidojumus (torņus, sēnes, kolonnas, konusus, klinšainas nogāzes u.c.). Visu šo veidojumu formas vietējo iedzīvotāju vidū ir radījušas dažādas leģendas un nostāstus. šiem dažādajiem veidojumiem tie ir devuši savus nosaukumus (pūķis un pūķene (mitoloģiska sieviete ar pārdabiskām spējām), Kleopatras adata, karavīrs, Ieva, pirksts, sfinksa, kapteinis, Santa u.c.). Šo ģeoloģisko objektu veidojošie erozijas faktori turpina darboties, kā rezultātā ik gadus esošās palikšņu formas var strauji mainīties.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bez ģeoloģiskajiem veidojumiem rezervātu raksturo arī bioloģiskā daudzveidība. Rezervāta augu valsti veido dažādas koku un krūmu sugas: Parastais skābardis (Carpinus betulus L), Eiropas dižskabārdis (Fagus sylvatica), Parastais ozols (Quercus robur), Austrijas ozols (Quercus cerris), Parastā liepa (Tilia cordata), Parastais osis (Fraxinus excelsior), Parastā apse (Populus tremula L.), Parastā lazda (Corylus avellana L.), Asinssarkanais grimonis (Cornus sanguinea L.), Parastais kizils (Cornus mas), Parastais ligustrs (Ligustrum vulgare), Vienirbuļa vilkābele (Crataegus monogyna), Kazene (Rubus fruticosus), Suņu roze (Rosa canina L.). Lakstaugus pārstāv pārsvarā Vidusjūras, Dākijas-Balkānu un Pannonijas reģionu sugas. Dažas no tām ir endēmiskas un ir ierakstītas IUCN Sarkanajā grāmatā. No lakstaugiem var minet šādas sugas: Mandeļlapu eiforbija (Euphorbya amygdaloides), Baltais vizbulis (Anemone nemerosa), Ērkšķu blaktene (Ononis spinosa), Dziedniecības lakacis (Pulmonaria officinalis), Smaržīgais miešķis (Asperula odorata), Eiropas dziedenīte (Sanicula europaea), Meža zemene (Fragaria vesca), (Isopyrum thalictroides), Blīvguma cīrulītis (Corydalis solida), Purpura ciklamena (Cyclamen purpurascens), Lielā strutene (Chelidonium majus), Sirds mātere (Leonurus cardiaca), Ārstniecības tauksakne (Symphytum officinale), Ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris), Čemuru augstiņš (Centaurium umbellatum), Divlapu zilsniedzīte (Scilla bifolia), Meža zaķskābene (Oxalis acetosella), Efeju sētložņa (Glechoma hirsuta), , Rudens vēlziede (Colchicum autumnale L.), Īstā madara (Galium verum), Parastā pīpene (Leucanthemum vulgare), Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), Baltā sniegpulkstenīte (Galanthus nivalis), Parastā māllēpe (Tussilago farfara), Plakanā zilpodze (Eringium planum), Tīruma kosa (Equisetum arvense), Gaiļbiksīte (Primula veris), Parastais pelašķis (Achillea millefolium), Ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) Piparmētra (Mentha piperita).

Rezervāta faunu sastāda dažādi zīdītāji, putni, rāpuļi un abinieki. Daži no tiem tiek aizsargāti un ir ierakstīti IUCN Sarkanajā grāmatā. Rezervātā ir sastopamas meža cūkas (Sus scrofa), pelēkās vāveres (Sciurus carolinensis), rudās lapsas (Vulpes vulpes), pelēkie zaķi (Lepus europaeus). No putniem var izcelt melno dzilno (Dryocopus martius), trīspirkstu dzeni (Picoides tridactylus), meža zīlīti (Periparus ater), dzeguzi (Cuculus canorus), pupuķi (Upupa epops), melno mežastrazdu (Turdus merula), sīli (Garrulus glandarius), žubīti (Fringilla coelebs). Rāpuļus un abiniekus pārstāv glodenes (Anguis fragilis), smaragdķirzakas (Lacerta viridis), uguns salamandras (Salamandra salamandra) u.c.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezervāta apkārtnē ir daudz tūrisma objektu (senās koka baznīcas, arheoloģiskie pieminekļi, netālu esošās Žibou pilsētas arhitektūras pieminekļi un botāniskais dārzs), un arī pats rezervāts ir pieejams tūristu apmeklējumiem. Tāpēc šis ir populārs tūristu apskates objekts. Tūristu darbību šeit ierobežo vairāki aizliegumi: piemēram, rezervāta teritorijā ir aizliegts kāpt klintīs, teritorijā nedrīkst pamest atkritumus, uguni drīkst kurināt tikai tam atvēlētās vietās.

Leģendas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūristu uzmanību piesaista arī šajā apkārtnē izplatītās leģendas. Tā kāda leģenda vēsta, ka jauna meitene iemīlēja karavīru, bet viņas pamātei tas nav paticis. Viņa savu pameitu un karavīru nolādēja un tie pārvērtās par klintīm. Daudzas leģendas šeit stāsta par pūķiem. Leģenda stāsta, ka šī apkārtne esot bijusi par mājvietu pūķiem, kas laupījuši jaunas meitenes. Kādu dienu pats varenākais pūķis nolaupīja pat sauli no debesīm. Bet drošsirdīgs jauneklis gāja atdabūt sauli no pūķa varas un tas viņam izdevās.