Padomju Savienības un Sociālistiskā bloka valstu pārbēdzēju saraksts
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Izveidojoties Padomju Savienībai, drīz vien tika ieviesti ierobežojumi padomju pilsoņu emigrācijai no PSRS,[1] tomēr atsevišķi pārbēgšanas gadījumi joprojām notika. Otrā pasaules kara laikā un arī vēlāk līdzīgi ierobežojumi tika ieviesti arī Sociālistiskā (arī Austrumbloka) bloka valstīs.[2][3][4]
Līdz pat 1952. gadam, starp Austrumvāciju un Rietumu okupētajām zonām robeža lielāko tiesu bija viegli šķērsojama praktiski jebkurā vietā.[5] Saskaņā ar datiem, no 1949. līdz 1961. gadam, lielākā daļa migrācijas austrumu-rietumu virzienā, notika tieši pāri VDR un VFR robežai, kad apmēram 2,7 miljoni austrumvāciešu emigrēja uz Rietumiem.[6][7] 1961. gada 13. augustā Berlīnes Austrumu daļu no Rietumu daļas nožogoja ar dzeloņstieplēm, kas vēlāk tika aizvietotas ar dzelzsbetona konstrukcijām, kļūstot par Berlīnes mūri.[8]
Lai gan pilsoņu iespējas starptautiskai ceļošanai tika stingri kontrolētas, tomēr bija gadījumi, kad pārbēdzējiem izdevās šķērsot stingri apsargātās robežas.[9][10] Zemāk ir saraksts ar ievērojamākajiem pārbēdzējiem no Vācijas Demokrātiskās Republikas, Padomju Savienības, Polijas Tautas Republikas, Bulgārijas Tautas Republikas, Rumānijas Tautas Republikas, Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas, Ungārijas Tautas Republikas un Albānijas Tautas Republikas laika posmā no 1921.-1944. gadam un 1944.-1991. gadam. Saraksts papildināts ar dažiem pēc 1991. gada pārbēdzējiem.
Pārbēdzējs | Nodarbošanās/Darba vieta | Dzimšanas vieta | Bēgšanas gads | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
Viktors Sultanbajevs | šahists | Ukraina | 1921 | Aizbēdzis uz Beļģiju |
Džordžs Balančins | horeogrāfs | Krievija | 1924 | Pārbēdzis viesizrāžu laikā Vācijā |
Boriss Bažanovs | Staļina personiskais sekretārs | Polija | 1928 | Ar vilcienu aizbēga uz Irānu |
Georgijs Agabekovs | OGPU | Armēnija | 1930 | Pārbēdzis uz Franciju; Pirms pārbēgšanas bijis Borisa Bažanova likvidēšanas grupas vadītājs |
Grigols Robakidze | rakstnieks, publicists | Gruzija | 1930 | Pārbēga uz Vāciju; pazīstams galvenokārt ar viņa sarakstīto eksotisko prozu un pretpadomju emigrācijas aktivitātēm. |
Georgijs Gamovs | fiziķis | Ukraina | 1933 | mēģinājis ar laivu pārpeldēt Melno jūru; Pārbēdzis uz Beļģiju; ir tuneļa efekta atklājējs. |
Ignācijs Poreckijs | NKVD | Krievija | 1937 | Bijušais Padomju izlūkdienesta vadītājs; NKVD aģentu nogalināts |
Valters Krivickijs | NKVD | Polija | 1937 | Pēc Poreckija nogalināšanas pārbēdzis uz Franciju; Izdarījis pašnāvību 1941. gadā ASV, iespējams, NKVD organizēta slepkavība |
Genrihs Ļuškovs | NKVD | Krievija | 1938 | Ar slepeniem dokumentiem pārgājis robežu Mandžūrijā; Ģimene arestēta un aizsūtīta uz Gulagu |
Aleksandrs Orlovs | NKVD | Baltkrievija | 1938 | Pārbēga dienesta laikā Spānijas Pilsoņu karā |
Abdurahmans Avtorhanovs | rakstnieks, publicists | Krievija | 1942 | Nosūtīts izspiegot pretpadomju čečenus, tā vietā tiem pievienojies |
Pārbēdzējs | Nodarbošanās/Darba vieta | Dzimšanas vieta | Bēgšanas gads | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
Svetlana Alilujeva | Staļina meita | Krievija | 1967 | Aizbēga uz ASV caur Ņūdeli, Indijā. |
Georgi Dimitrovs | politiķis | Bulgārija | 1945 | ASV vēstnieks paglāba viņu no nāvessoda. Vēlāk viņš kļuva par antikomunistisku organizāciju dibinātāju. |
Peters Fechters | mūrnieks | VDR | 1962 | Tika ievainots bēgot pāri Berlīnes mūrim, noasiņojis mūra "nāves joslā" tā arī nesaņemot medicīnisko palīdzību. Viens no pirmajiem, ko nošāva bēgot pāri Berlīnes mūrim. |
Igors Gouzenko | GRU | Krievija | 1945 | Pārbēga Otavā, Kanāda; vēlāk palīdzēja atklāt spiegu tīklu. |
Anatolijs Granovskijs | Valsts Drošības ministrija | Krievija | 1946 | Pārbēga Stokholmā, Zviedrija. |
Kriss Gueffrojs | students | VDR | 1989 | Viņš bija pēdējais cilvēks, ko nošāva mēģinot bēgt pāri Berlīnes mūrim. |
Vladimirs Petrovs | diplomāts | Krievija | 1954 | Pārbēga diplomātiskā dienesta laikā Austrālijā. |
Arkādijs Ševčenko | ANO Ģenerālsekretāra vietnieks | PSRS | 1978 | Pirms pārbēgšanas trīs gadus spiegoja ASV labā. Viņa sieva divus mēnešus vēlāk Maskavā "izdarīja pašnāvību". |
Valters Polovčaks | mazgadīgais pārbēdzējs | PSRS | 1980 | Dzīvoja Čikāgā, ASV. Atšķirībā no saviem vecākiem, atteicās atgriezties Padomju Savienībā. Saņēma politisko patvērumu, sasniedzot 18 gadu vecumu, naturalizējās kā ASV pilsonis. |
Romualds Spasovskis | vēstnieks | Polija | 1981 | Bija Polijas TR vēstnieks ASV. Pārbēga laikā, kad Polijā ieviesa ārkārtas stāvokli |
Valdo Randpere | Tieslietu ministra vietnieks | PSRS | 1986 | Pārbēga uz Zviedriju. |
Viktors Beļenko | pilots | PSRS | 1976 | Ar PSRS Gaisa spēku iznīcinātāju MiG-25 pārbēga uz Japānu. |
Jans Šejna | ģenerālis | Čehoslovākija | 1968 | Pārbēga uz ASV pēc 'Prāgas pavasara' apspiešanas. |
Konrāds Šūmanns | karavīrs | VDR | 1961 | Berlīnes mūra celtniecības laikā pārbēga uz Rietumberlīni. |
Juzefs Mindšenti | kardināls | Ungārija | 1956 | 1956. gada sacelšanās nogalē patvērās ASV vēstniecībā, vēlāk pārcēlās uz Austriju. |
Rišards Kukliņskis | pulkvedis | Polija | 1981 | 1970. gada Polijas strādnieku nemieru asiņainās apspiešanas rezultātās nolēma spiegot ASV labā. Pārbēga uz ASV. Aizmuguriski piespriests nāvessods, nāvessods atcelts 1998. gadā. |
Vladimirs Pasečņiks | bioloģisko ieroču inženieris | PSRS | 1989 | Pārbēga uz Franciju, brīdināja Rietumus par PSRS bioloģisko ieroču programmām. |
Francišeks Jareckis | pilots | Polija | 1953 | Ar Polijas Gaisa spēku MiG-15 pārbēga uz Dāniju. |
Jonas Pleškis | Zemūdeņu bāzes kuģa kapteinis | Lietuva | 1961 | Ar kuģi pārbēga uz Zviedriju. Piespriests nāvessods. |
Aleksandrs Zujevs | pilots | PSRS | 1989 | Ar PSRS Gaisa spēku iznīcinātāju MiG-29 pārbēga uz Turciju. |
Nikolajs Šadrins | flotes virsnieks | Krievija | 1959 | Pārbēga uz Zviedriju, vēlāk VDK aģentu nogalināts. |
Simons "Simas" Kudirka | jūrnieks | Lietuva | 1970 | No padomju kuģa pārleca uz ASV Krasta apsardzes kuģi. |
Juzefs Švjatlo | Polijas Drošības ministrijas darbinieks | Polija | 1953 | Pārbēga kamēr bija uzdevumā Austrumberlīnē, atklājot Drošības ministrijas noslēpumus. Viņa pārbēgšana bija iemesls Drošības ministrijas likvidācijai. |
Mihals Goleņevskis | Polijas militārā izlūkošana | Polija | 1961 | Pārbēdzis uz Rietumvāciju, piespriests nāvessods. Spiegojis CIP labā ar vārdu Snaipers. CIP nezināja viņa identitāti līdz brīdim, kad Goleņevskis pārbēga. |
Konstantīns Volkovs | NKVD | Krievija | 1945 | NKVD vadītāja vietnieks Stambulā; Sazinājies ar britu konsulāta darbiniekiem par iespējamo bēgšanu, pēc īsa brīža pazuda, iespējams, nogalināts. |
Nikolajs Hohlovs | VDK | Krievija | 1953 | Atteicās nogalināt Georgiju Okoloviču, pārbēga uz Rietumvāciju, VDK mēģināja viņu nogalināt 1957. gadā. |
Jons Mihajs Pacepa | Rumānijas Slepenais dienests | Rumānija | 1978 | Viņš bija slepenā dienesta ģenerālis un Nikolaje Čaušesku personīgais padomnieks. Viņš pārbēga uz ASV vēstniecību Bonnā, VFR. Viņam divas reizes tika piespriests nāves sods ar divu miljonu dolāru atlīdzību. Pazīstamais algotais slepkava Karloss Šakālis tika sūtīts viņu nogalināt. |
Reino Heihenens | VDK | KPFSR | 1957 | Pārbēga uz ASV pēc vairāku gadu spiegošanas Rietumos. |
Hristo Javaševs | mākslinieks | Bulgārija | 1957 | Pārbēga no Čehoslovākijas uz Austriju. |
Mateis Pavels Haiduku | Rumānijas Slepenais dienests | Rumānija | 1978 | Pārbēga uz Franciju, kamēr bija industriālās spiegošanas uzdevumā. Aizmuguriski piespriests nāvessods. |
Anatolijs Goļicins | VDK | PSRS | 1961 | Kopā ar ģimeni caur Helsinkiem pārbēga uz ASV, laikā, kad bija uzdevumā Somijā. Pēc pārbēgšanas izdarīja sensacionālus paziņojumus. |
Oļegs Ļaļins | VDK | PSRS | 1971 | Pārbēga Lielbritānijā pēc tam, kad policija viņu aizturēja par braukšanu dzērumā. Viņa sniegtās informācijas rezultātā 105 padomju spiegi tika izraidīti no Lielbritānijas. |
Staņislavs Ļevčenko | VDK | PSRS | 1979 | Pārbēga misijas laikā Tokijā; Atklāja VDK spiegu tīklu Japānā |
Vladimirs Kuzičkins | VDK | PSRS | 1982 | Pārbēga uz britu izlūkdienesta biroju Teherānā, vēlāk uz Lielbritāniju |
Vitālijs Jurčenko | VDK | PSRS | 1985 | Pārbēga Romā, Itālijā; Uzrādīja divus amerikāņu dubultaģentus — Ronaldu Peltonu un Edvardu Lī Hauardu; dīvainā kārtā atgriezās PSRS. Uzskata, ka šis bija VDK viltus manevrs, lai pasargātu dubultaģentu Aldrihu Eimsu. Par šo "bēgšanu Jurčenko saņēma Sarkanās Zvaigznes ordeni. |
Oļegs Gordijevskijs | VDK | PSRS | 1985 | Pārbēga uz Lielbritāniju. Padomju spēku iebrukuma Čehoslovākijā iespaidā 1968. gadā kļuva par MI6 dubultaģentu. Aizmuguriski piespriests nāves sods. |
Jurijs Krotkovs | VDK | Gruzija | 1963 | Pārbēga kamēr bija aģents Londonā. Vēlāk kļuva par rakstnieku. |
Jurijs Nosenko | VDK | PSRS | 1964 | Pārbēga Vašingtonā, ASV. |
Jevdokija Petrova | VDK | Krievija | 1954 | VDK aģente, kas sekojot vīram Vladimiram Petrovam pārbēga uz Austrāliju |
Bohdans Stašinskis | VDK | Polija | 1961 | Pārbēga uz Rietumberlīni, pirms tam VDK uzdevumā nogalinot Ļevu Rebetu un Stepanu Banderu. |
Mihails Barišņikovs | baletdejotājs | PSRS | 1974 | Pārbēga viesizrāžu laikā Toronto, Kanādā |
Volfgangs Leonhards | vēsturnieks | Austrija | 1949 | Trimdinieks, komunists, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Vācijā. Caur Dienvidslāviju pārbēga uz VFR |
Andžejs Panufniks | komponists, diriģents | Polija | 1954 | Aizbēga no poļu slepenajiem aģentiem Londonā. |
Maksims Šostakovičs | komponists, diriģents | PSRS | 1981 | Kopā ar dēlu pārbēga uz Rietumvāciju[11] |
Ivans Divišs | dzejnieks | Čehoslovākija | 1967 | Aizbēga pēc 'Prāgas pavasara', strādāja 'Radio Brīvā Eiropa'. |
Sulamīte Messerere | baletdejotāja, baleta pedagoģe | Krievija | 1980 | Pārbēga uz Lielbritāniju |
Imre Lakatos | matemātiķis | Ungārija | 1956 | Pēc Ungārijas sacelšanās 1956. gadā, aizbēga uz Austriju un vēlāk Lielbritāniju. |
Georgijs Markovs | rakstnieks, dramaturgs | Bulgārija | 1969 | Pēc tam, kad pārtrauca uzvest viņa lugas, aizbēga uz Itāliju |
Nora Kovača | baletdejotāja | Ungārija | 1953 | Kopā ar vīru pārbēga uz Rietumberlīni viesizrāžu laikā VDR. |
Ištvāns Rabovskis | baletdejotājs | Ungārija | 1953 | Kopā ar sievu pārbēga uz Rietumberlīni viesizrāžu laikā VDR. |
Viktors Kravčenko | inženieris | Krievija | 1944 | Piedzīvoja Holodomoru, dienesta laikā PSRS Iepirkumu komisijā ASV, pameta dienesta vietu, lūdza politisko patvērumu ASV valdībai |
Jurijs Bregeļs | akadēmiķis | PSRS | 1981 | Pārbēga uz ASV, palīdzēja stiprināt Centrālās Eirāzijas studiju bāzi Rietumos. |
Jurijs Jegorovs | pianists | PSRS | 1976 | Pārbēga turnejas laikā Romā, Itālijā |
Natālija Makarova | baletdejotāja | PSRS | 1970 | Pārbēga viesizrāžu laikā Londonā[12] |
Aleksandrs Elders | publicists | PSRS | 1974 | Kā kuģa ārsts ASV vēstniecībā Abidžanā, Kotdivuārā paprasīja politisko patvērumu, kas viņam tika piešķirts un viņš izceļoja uz ASV. |
Aleksandrs Godunovs | baletdejotājs | PSRS | 1979 | Pārbēga viesizrāžu laikā Ņujorkā. Vēlāk arī piedalījās filmā "Cietais Rieksts"[13] |
Kornels Širiaks | žurnālists | Rumānija | 1969 | Ar viltotu ielūgumu aizbēga uz Austriju |
Vahtangs Jordanija | diriģents | PSRS | 1983 | Pārbēga viesizrāžu laikā Somijā. |
Viktorija Mullova | vijolniece | PSRS | 1983 | Pārbēga viesizrāžu laikā Somijā. |
Jans Čeps | režisors | Čehoslovākija | 1948 | Pārbēga uz Franciju |
Anatolijs Kuznecovs | rakstnieks | PSRS | 1968 | Pārbēga uz Lielbritāniju PSRS karaspēka iebrukuma laikā Čehoslovākijā |
Vladimirs Tismeneanu | politologs | Rumānija | 1981 | Pārbēga uz Spāniju atļauta ceļojuma laikā kopā ar māti, lai apskatītu tēva kauju vietas |
Mirča Florians | mūziķis | Rumānija | 1986 | Pārbēga viesizrāžu laikā ASV |
Gega Kobahidze | aktieris | PSRS | 1983 | Nolaupīja Aeroflot lidmašīnu, bēģināja bēgt uz Turciju, notverts |
Vladimirs Rezuns (arī Viktors Suvorovs) | GRU / rakstnieks | PSRS | 1978 | Militārā izlūkdienesta virsnieks, pārbēga uz Lielbritāniju kamēr darbojās ANO aizsegā Šveicē |
Ioans Kulianu | filosofs | Rumānija | 1972 | Aizbēga kamēr vadīja vieslekcijas Itālijā. Aizdomas, ka rumāņu specdienesti viņu nogalināja |
Petrs Beckmanns | fiziķis | Čehoslovākija | 1963 | Pārbēga kamēr bija vieslektors Kolorado Universitātē, ASV. |
Pauls Barbe Neagre | filmu operators | Rumānija | 1964 | Pārbēga uz Franciju |
Rudolfs Nurejevs | baletdejotājs | PSRS | 1961 | Pārbēga viesizrāžu laikā Parīzē[14] |
Nikolajs Poppe | lingvists | Ķīna | 1943 | Kopā ar vāciešiem Otrā pasaules kara beigās dodas uz Vāciju, vēlāk emigrē uz ASV |
Leonīds Kozlovs | baletdejotājs | PSRS | 1979 | Kopā ar sievu Valentīnu pārbēg uz ASV viesizrāžu laikā Losandželosā |
Valentīna Kozlova | baletdejotāja | PSRS | 1979 | Kopā ar vīru Leonīdu pārbēg uz ASV viesizrāžu laikā Losandželosā |
Valentins Poenaru | matemātiķis | Rumānija | 1961 | Pārbēga konferences laikā Stokholmā |
Vitālijs Vitaļjevs | publicists, žurnālists | PSRS | 1990 | Pārbēga uz Lielbritāniju |
Viktors Korčnojs | šahists | PSRS | 1976 | Pirmais padomju šaha lielmeistars-pārbēdzējs. Pārbēga šaha turnīra laikā Amsterdamā[15] |
Romans Arlausks | šahists | Lietuva | 1944 | Aizbēga uz Rietumiem ienākot Sarkanajai Armijai. Pārcēlās uz Austrāliju |
Fjodors Bogatirčuks | šahists, ārsts | Ukraina | 1944 | Aizbēga Otrā pasaules kara laikā, jo piedalījās pretpadomju organizācijā |
Leho Laurine | šahists | Krievija | 1944 | Aizbēga Otrajam pasaules karam beidzoties un Sarkanajai Armijai ienākot Igaunijā |
Bēla Bergers | šahists | Ungārija | 1956 | Pārbēga uz Austriju 1956. gada sacelšanās norietā |
Ježijs Levi | šahists | Polija | 1969 | Pārbēga šaha turnīra laikā Atēnās |
Gēza Fišters | šahists | Ungārija | 1945 | Pārbēga caur Austrumberlīni |
Igors Ivanovs | šahists | PSRS | 1980 | Aizbēga no VDK aģentiem, kad lidmašīna, kurā viņš lidoja, veica avārijas nosēšanos Ņūfaundlendā, Kanādā |
Sergejs Fjodorovs | hokejists | PSRS | 1990 | Aizbēga Labas gribas spēļu laikā Sietlā, ASV |
Aleksandrs Mogiļnijs | hokejists | PSRS | 1989 | Aizbēga medaļu pasniegšanas ceremonijas laikā Pasaules čempionātā hokejā ASV |
Petrs Nedveds | hokejists | Čehoslovākija | 1989 | Pārbēga hokeja spēļu laikā Kalgari, Kanāda |
Jergs Bergers | futbolists | VDR | 1979 | Izmantojot iespēju, spēļu laikā Dienvidslāvijā, pārbēga uz Rietumvāciju |
Miodrags Belodedičs | futbolists | Rumānija | 1988 | Pārbēga uz Dienvidslāviju |
Martina Navrātilova | tenisiste | Čehoslovākija | 1975 | Pārbēga US Open spēļu laikā ASV |
Milošs Formans | Režisors, aktieris | Čehoslovākija | 1968 | Pārbēga uz Rietumiem pēc PSRS un tās sabiedroto karaspēka iebrukuma Čehoslovākijā |
Tamāšs Budajs | kanoe airētājs | Ungārija | 1987 | Pārbēga uz Kanādu |
Alena Vrzaņova | daiļslidotāja | Čehoslovākija | 1950 | Pārbēga Pasaules čempionāta daiļslidošanā laikā Londonā |
Nadja Komaneči | vingrotāja | Rumānija | 1989 | Pārbēga uz Austriju |
Mihajs Šube | šahists | Rumānija | 1988 | Pārbēga uz Lielbritāniju šaha čempionāta laikā. |
Zoltāns Čibors | futbolists | Ungārija | 1956 | Pārbēga uz Spāniju ungāru sacelšanās laikā |
Agnese Keleti | mākslas vingrotāja | Ungārija | 1956 | Pārbēga uz Austrāliju Olimpisko spēļu laikā Melburnā |
Lucs Eigendorfs | futbolists | VDR | 1979 | Spēles laikā pārbēga uz Rietumvāciju. 1983. gadā VDR specdienesti viņu nogalināja. |
Vladislavs Kozakevičs | kārtslēcējs | Lietuva | 1984 | Poļu sportists, kurš pārbēga uz Rietumvāciju |
Kalinikos Kreanga | galda tenisists | Rumānija | 1989 | Pārbēga sacensību laikā Luksemburgā |
Andrāš Tjorjo | kanoe airētājs | Ungārija | 1964 | Pārbēga Olimpisko spēļu laikā Tokijā |
Falko Gecs | futbolists | VDR | 1983 | Pārbēga spēļu laikā Dienvidslāvijā |
Naims Suleimanoglu | svarcēlājs | Bulgārija | 1986 | Pārbēga Pasaules čempionāta laikā Melburnā, dzīvo Turcijā |
Vladimirs Artjomovs | mākslas vingrotājs | PSRS | 1990 | Pārbēga uz ASV |
Ferencs Puskāšs | futbolists | Ungārija | 1956 | Pārbēga Eiropas kausa izcīņas laikā Madridē |
Šandors Kocsis | futbolists | Ungārija | 1956 | Pārbēga Eiropas kausa izcīņas laikā Madridē |
Jenjo Kalmārs | futbolists | Ungārija | 1956 | Pārbēga Eiropas kausa izcīņas laikā Madridē |
Ludmila Belousova | daiļslidotāja | PSRS | 1979 | Pārbēga uz Šveici |
Vladas Česiūnas | kanoe airētājs | Lietuva | 1979 | Pārbēga Pasaules čempionāta laikā Vācijā, VDK aģentu pārtverts.[16] |
Norberts Nahtveihs | futbolists | VDR | 1976 | Pārbēga jauniešu spēles laikā Turcijā, tālāk uz Rietumvāciju |
Oļegs Protopopovs | daiļslidotājs | PSRS | 1979 | Pārbēga uz Šveici |
Jurgens Pāls | futbolists | VDR | 1976 | Pārbēga jauniešu spēles laikā Turcijā, tālāk uz Rietumvāciju |
Georgijs Šurs | ledus dejotājs | PSRS | 1990 | Pārbēga viesizrāžu laikā ASV |
Ernsts Degners | motobraucējs | Vācija | 1961 | Pārbēga uz Rietumvāciju, kad bija uzzinājis, ka sieva un viņu divi bērni veiksmīgi nokļuvuši Rietumberlīnē. |
Vāclavs Nedomanskijs | hokejists | Čehoslovākija | 1974 | Pārbēga brīvdienu laikā Šveicē |
Pranas Brazinskas | Lietuva | 1970 | Nolaupīja Aeroflot lidmašīnu, aizbēga uz Turciju | |
Algirdas Brazinskas | PSRS | 1970 | Nolaupīja Aeroflot lidmašīnu, aizbēga uz Turciju | |
Davits Mikaberidze | PSRS | 1983 | Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods | |
Soso Cereteli | PSRS | 1983 | Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods | |
Kahi Iverieli | PSRS | 1983 | Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods | |
Paata Iverieli | PSRS | 1983 | Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods |
Pārbēdzējs | Nodarbošanās/Darba vieta | Dzimšanas vieta | Pārbēgšanas gads | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
Kanatžans Alibekovs | bioloģisko ieroču izstrādātājs, mikrobiologs | PSRS | 1992 | Bijušais Biopreparat vadītāja vietnieks, pulkvedis; Pārbēga uz ASV |
Staņislavs Luņevs | GRU | PSRS | 1992 | Pārbēga uz ASV, uzrādot VDK ieroču slepenos krājumus Savienotajās valstīs, joprojām atrodas FIB liecinieku aizsardzības programmā. |
Vasīlijs Mitrohins | VDK | PSRS | 1992 | Pārbēga uz Lielbritāniju caur vēstniecību Rīgā, nododot apmēram 25000 lapas saturošu dokumentu par PSRS specdienestu operācijām sākot ar 1930-jiem gadiem. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dowty 1989, 69. lpp
- ↑ Dowty 1989, 114. lpp
- ↑ Eastern bloc, The American Heritage New Dictionary of Cultural Literacy, Third Edition. Houghton Mifflin Company, 2005.
- ↑ Hirsch, Donald, Joseph F. Kett, James S. Trefil, The New Dictionary of Cultural Literacy',' Houghton Mifflin Harcourt, 2002, ISBN 0-618-22647-8, page 230
- ↑ Dowty 1989, 121. lpp
- ↑ Mynz 1995, 2.2.1. lpp
- ↑ Senate Chancellery, Governing Mayor of Berlin, The construction of the Berlin Wall Arhivēts 2014. gada 2. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Pearson 1998, 75. lpp
- ↑ Turnock 1997, 19. lpp
- ↑ Krasnov 1985, 2. lpp
- ↑ Russians Call Defection Of Shostakovich 'Personal'. The New York Times, April 28, 1981
- ↑ Natalia Makarova Dances Again With the Kirov. The New York Times, August 8, 1988
- ↑ Turmoil on the Tarmac. Arhivēts 2013. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē. TIME Magazine, September 3, 1979
- ↑ Russian ballet star Nureyev defects. Arhivēts 2010. gada 12. februārī, Wayback Machine vietnē. History.com
- ↑ Raymond Keene. Viktor Korchnoi: Fearless Competitor of World Chess. Arhivēts 2007. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Chessville.com
- ↑ KGB Kidnapping. Arhivēts 2013. gada 23. augustā, Wayback Machine vietnē. TIME Magazine, October 22, 1979
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Böcker, Anita (1998), Regulation of Migration: International Experiences, Het Spinhuis, ISBN 9055890952
- Council of Europe (1992), People on the move: new migration flows in Europe, Council of Europe, ISBN 9287120218
- Dowty, Alan (1989), Closed Borders: The Contemporary Assault on Freedom of Movement, Yale University Press, ISBN 0300044984
- Dowty, Alan (1988), "The Assault on Freedom of Emigration", World Affairs 151 (2)
- Krasnov, Vladislav (1985), Soviet Defectors: The KGB Wanted List, Hoover Press, ISBN 0817982310
- Mynz, Rainer (1995), Where Did They All Come From? Typology and Geography of European Mass Migration In the Twentieth Century; EUROPEAN POPULATION CONFERENCE CONGRESS EUROPEAN DE DEMOGRAPHE, United Nations Population Division
- Pearson, Raymond (1998), The Rise and Fall of the Soviet Empire, Macmillan, ISBN 0312174071
- Pollack, Detlef; Wielgohs, Jan (2004), Dissent and Opposition in Communist Eastern Europe: Origins of Civil Society and Democratic Transition, Ashgate Publishing, Ltd., ISBN 0754637905
- Puddington, Arch (2003), Broadcasting Freedom: The Cold War Triumph of Radio Free Europe and Radio Liberty, University Press of Kentucky, ISBN 0813190452
- Roberts, Geoffrey (2006), Stalin's Wars: From World War to Cold War, 1939–1953, Yale University Press, ISBN 0300112041
- Thackeray, Frank W. (2004), Events that changed Germany, Greenwood Publishing Group, ISBN 0313328145
- Wegner, Bernd (1997), From Peace to War: Germany, Soviet Russia, and the World, 1939–1941, Berghahn Books, ISBN 1571818820
- Weinberg, Gerhard L. (1995), A World at Arms: A Global History of World War II, Cambridge University Press, ISBN 0521558794
- Wettig, Gerhard (2008), Stalin and the Cold War in Europe, Rowman & Littlefield, ISBN 0742555429