Pāriet uz saturu

Padomju Savienības un Sociālistiskā bloka valstu pārbēdzēju saraksts

Vikipēdijas lapa

Izveidojoties Padomju Savienībai, drīz vien tika ieviesti ierobežojumi padomju pilsoņu emigrācijai no PSRS,[1] tomēr atsevišķi pārbēgšanas gadījumi joprojām notika. Otrā pasaules kara laikā un arī vēlāk līdzīgi ierobežojumi tika ieviesti arī Sociālistiskā (arī Austrumbloka) bloka valstīs.[2][3][4]

Līdz pat 1952. gadam, starp Austrumvāciju un Rietumu okupētajām zonām robeža lielāko tiesu bija viegli šķērsojama praktiski jebkurā vietā.[5] Saskaņā ar datiem, no 1949. līdz 1961. gadam, lielākā daļa migrācijas austrumu-rietumu virzienā, notika tieši pāri VDR un VFR robežai, kad apmēram 2,7 miljoni austrumvāciešu emigrēja uz Rietumiem.[6][7] 1961. gada 13. augustā Berlīnes Austrumu daļu no Rietumu daļas nožogoja ar dzeloņstieplēm, kas vēlāk tika aizvietotas ar dzelzsbetona konstrukcijām, kļūstot par Berlīnes mūri.[8]

Lai gan pilsoņu iespējas starptautiskai ceļošanai tika stingri kontrolētas, tomēr bija gadījumi, kad pārbēdzējiem izdevās šķērsot stingri apsargātās robežas.[9][10] Zemāk ir saraksts ar ievērojamākajiem pārbēdzējiem no Vācijas Demokrātiskās Republikas, Padomju Savienības, Polijas Tautas Republikas, Bulgārijas Tautas Republikas, Rumānijas Tautas Republikas, Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas, Ungārijas Tautas Republikas un Albānijas Tautas Republikas laika posmā no 1921.-1944. gadam un 1944.-1991. gadam. Saraksts papildināts ar dažiem pēc 1991. gada pārbēdzējiem.

Ievērojamāko padomju pārbēdzēju saraksts līdz 1944. gadam
Pārbēdzējs Nodarbošanās/Darba vieta Dzimšanas vieta Bēgšanas gads Piezīmes
Viktors SultanbajevsšahistsUkraina1921Aizbēdzis uz Beļģiju
Džordžs BalančinshoreogrāfsKrievija1924Pārbēdzis viesizrāžu laikā Vācijā
Boriss BažanovsStaļina personiskais sekretārsPolija1928Ar vilcienu aizbēga uz Irānu
Georgijs AgabekovsOGPUArmēnija1930Pārbēdzis uz Franciju; Pirms pārbēgšanas bijis Borisa Bažanova likvidēšanas grupas vadītājs
Grigols Robakidzerakstnieks, publicistsGruzija1930Pārbēga uz Vāciju; pazīstams galvenokārt ar viņa sarakstīto eksotisko prozu un pretpadomju emigrācijas aktivitātēm.
Georgijs GamovsfiziķisUkraina1933mēģinājis ar laivu pārpeldēt Melno jūru; pārbēdzis uz Beļģiju; pirmais teorētiski paredzējis reliktstarojumu, izskaidrojis alfa sabrukšanu, izveidojis "karstā Visuma teoriju".
Ignācijs PoreckijsNKVDKrievija1937Bijušais Padomju izlūkdienesta vadītājs; NKVD aģentu nogalināts
Valters KrivickijsNKVDPolija1937Pēc Poreckija nogalināšanas pārbēdzis uz Franciju; Izdarījis pašnāvību 1941. gadā ASV, iespējams, NKVD organizēta slepkavība
Genrihs ĻuškovsNKVDKrievija1938Ar slepeniem dokumentiem pārgājis robežu Mandžūrijā; Ģimene arestēta un aizsūtīta uz Gulagu
Aleksandrs OrlovsNKVDBaltkrievija1938Pārbēga dienesta laikā Spānijas Pilsoņu karā
Abdurahmans Avtorhanovsrakstnieks, publicistsKrievija1942Nosūtīts izspiegot pretpadomju čečenus, tā vietā tiem pievienojies
Ievērojamāko Sociālistiskā bloka pārbēdzēju saraksts laikā no 1944–1991
Pārbēdzējs Nodarbošanās/Darba vieta Dzimšanas vieta Bēgšanas gads Piezīmes
Svetlana AlilujevaStaļina meitaKrievija1967Aizbēga uz ASV caur Ņūdeli, Indijā.
Georgi DimitrovspolitiķisBulgārija1945ASV vēstnieks paglāba viņu no nāvessoda. Vēlāk viņš kļuva par antikomunistisku organizāciju dibinātāju.
Peters FechtersmūrnieksVDR1962Tika ievainots bēgot pāri Berlīnes mūrim, noasiņojis mūra "nāves joslā" tā arī nesaņemot medicīnisko palīdzību. Viens no pirmajiem, ko nošāva bēgot pāri Berlīnes mūrim.
Igors GouzenkoGRUKrievija1945Pārbēga Otavā, Kanāda; vēlāk palīdzēja atklāt spiegu tīklu.
Anatolijs GranovskisValsts Drošības ministrijaKrievija1946Pārbēga Stokholmā, Zviedrija.
Kriss GueffrojsstudentsVDR1989Viņš bija pēdējais cilvēks, ko nošāva mēģinot bēgt pāri Berlīnes mūrim.
Vladimirs PetrovsdiplomātsKrievija1954Pārbēga diplomātiskā dienesta laikā Austrālijā.
Arkādijs ŠevčenkoANO Ģenerālsekretāra vietnieksPSRS1978Pirms pārbēgšanas trīs gadus spiegoja ASV labā. Viņa sieva divus mēnešus vēlāk Maskavā "izdarīja pašnāvību".
Valters Polovčaksmazgadīgais pārbēdzējsPSRS1980Dzīvoja Čikāgā, ASV. Atšķirībā no saviem vecākiem, atteicās atgriezties Padomju Savienībā. Saņēma politisko patvērumu, sasniedzot 18 gadu vecumu, naturalizējās kā ASV pilsonis.
Romualds SpasovskisvēstnieksPolija1981Bija Polijas TR vēstnieks ASV. Pārbēga laikā, kad Polijā ieviesa ārkārtas stāvokli
Valdo RandpereTieslietu ministra vietnieksPSRS1986Pārbēga uz Zviedriju.
Viktors BeļenkopilotsPSRS1976Ar PSRS Gaisa spēku iznīcinātāju MiG-25 pārbēga uz Japānu.
Jans ŠejnaģenerālisČehoslovākija1968Pārbēga uz ASV pēc 'Prāgas pavasara' apspiešanas.
Vladimirs OravskisrežisorsČehoslovākija1968Pārbēga uz Zviedriju pēc "Prāgas pavasara" apspiešanas.
Konrāds ŠūmannskaravīrsVDR1961Berlīnes mūra celtniecības laikā pārbēga uz Rietumberlīni.
Juzefs MindšentikardinālsUngārija19561956. gada sacelšanās nogalē patvērās ASV vēstniecībā, vēlāk pārcēlās uz Austriju.
Rišards KukliņskispulkvedisPolija19811970. gada Polijas strādnieku nemieru asiņainās apspiešanas rezultātās nolēma spiegot ASV labā. Pārbēga uz ASV. Aizmuguriski piespriests nāvessods, nāvessods atcelts 1998. gadā.
Vladimirs Pasečņiksbioloģisko ieroču inženierisPSRS1989Pārbēga uz Franciju, brīdināja Rietumus par PSRS bioloģisko ieroču programmām.
Francišeks JareckispilotsPolija1953Ar Polijas Gaisa spēku MiG-15 pārbēga uz Dāniju.
Jonas PleškisZemūdeņu bāzes kuģa kapteinisLietuva1961Ar kuģi pārbēga uz Zviedriju. Piespriests nāvessods.
Aleksandrs ZujevspilotsPSRS1989Ar PSRS Gaisa spēku iznīcinātāju MiG-29 pārbēga uz Turciju.
Nikolajs Šadrinsflotes virsnieksKrievija1959Pārbēga uz Zviedriju, vēlāk VDK aģentu nogalināts.
Simons "Simas" KudirkajūrnieksLietuva1970No padomju kuģa pārleca uz ASV Krasta apsardzes kuģi.
Juzefs ŠvjatloPolijas Drošības ministrijas darbinieksPolija1953Pārbēga kamēr bija uzdevumā Austrumberlīnē, atklājot Drošības ministrijas noslēpumus. Viņa pārbēgšana bija iemesls Drošības ministrijas likvidācijai.
Mihals GoleņevskisPolijas militārā izlūkošanaPolija1961Pārbēdzis uz Rietumvāciju, piespriests nāvessods. Spiegojis CIP labā ar vārdu Snaipers. CIP nezināja viņa identitāti līdz brīdim, kad Goleņevskis pārbēga.
Konstantīns VolkovsNKVDKrievija1945NKVD vadītāja vietnieks Stambulā; Sazinājies ar britu konsulāta darbiniekiem par iespējamo bēgšanu, pēc īsa brīža pazuda, iespējams, nogalināts.
Nikolajs HohlovsVDKKrievija1953Atteicās nogalināt Georgiju Okoloviču, pārbēga uz Rietumvāciju, VDK mēģināja viņu nogalināt 1957. gadā.
Jons Mihajs PacepaRumānijas Slepenais dienestsRumānija1978Viņš bija slepenā dienesta ģenerālis un Nikolaje Čaušesku personīgais padomnieks. Viņš pārbēga uz ASV vēstniecību Bonnā, VFR. Viņam divas reizes tika piespriests nāves sods ar divu miljonu dolāru atlīdzību. Pazīstamais algotais slepkava Karloss Šakālis tika sūtīts viņu nogalināt.
Reino HeihenensVDKKPFSR1957Pārbēga uz ASV pēc vairāku gadu spiegošanas Rietumos.
Hristo JavaševsmākslinieksBulgārija1957Pārbēga no Čehoslovākijas uz Austriju.
Mateis Pavels HaidukuRumānijas Slepenais dienestsRumānija1978Pārbēga uz Franciju, kamēr bija industriālās spiegošanas uzdevumā. Aizmuguriski piespriests nāvessods.
Anatolijs GoļicinsVDKPSRS1961Kopā ar ģimeni caur Helsinkiem pārbēga uz ASV, laikā, kad bija uzdevumā Somijā. Pēc pārbēgšanas izdarīja sensacionālus paziņojumus.
Oļegs ĻaļinsVDKPSRS1971Pārbēga Lielbritānijā pēc tam, kad policija viņu aizturēja par braukšanu dzērumā. Viņa sniegtās informācijas rezultātā 105 padomju spiegi tika izraidīti no Lielbritānijas.
Staņislavs ĻevčenkoVDKPSRS1979Pārbēga misijas laikā Tokijā; Atklāja VDK spiegu tīklu Japānā
Vladimirs KuzičkinsVDKPSRS1982Pārbēga uz britu izlūkdienesta biroju Teherānā, vēlāk uz Lielbritāniju
Vitālijs JurčenkoVDKPSRS1985Pārbēga Romā, Itālijā; Uzrādīja divus amerikāņu dubultaģentus — Ronaldu Peltonu un Edvardu Lī Hauardu; dīvainā kārtā atgriezās PSRS. Uzskata, ka šis bija VDK viltus manevrs, lai pasargātu dubultaģentu Aldrihu Eimsu. Par šo "bēgšanu" Jurčenko saņēma Sarkanās Zvaigznes ordeni.
Oļegs GordijevskisVDKPSRS1985Pārbēga uz Lielbritāniju. Padomju spēku iebrukuma Čehoslovākijā iespaidā 1968. gadā kļuva par MI6 dubultaģentu. Aizmuguriski piespriests nāves sods.
Jurijs KrotkovsVDKGruzija1963Pārbēga, kamēr bija aģents Londonā. Vēlāk kļuva par rakstnieku.
Jurijs NosenkoVDKPSRS1964Pārbēga Vašingtonā, ASV.
Jevdokija PetrovaVDKKrievija1954VDK aģente, kas, sekojot vīram Vladimiram Petrovam, pārbēga uz Austrāliju
Bohdans StašinskisVDKPolija1961Pārbēga uz Rietumberlīni, pirms tam VDK uzdevumā nogalinot Ļevu Rebetu un Stepanu Banderu.
Mihails BarišņikovsbaletdejotājsPSRS1974Pārbēga viesizrāžu laikā Toronto, Kanādā
Volfgangs LeonhardsvēsturnieksAustrija1949Trimdinieks, komunists, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Vācijā. Caur Dienvidslāviju pārbēga uz VFR
Andžejs Panufnikskomponists, diriģentsPolija1954Aizbēga no poļu slepenajiem aģentiem Londonā.
Maksims Šostakovičskomponists, diriģentsPSRS1981Kopā ar dēlu pārbēga uz Rietumvāciju[11]
Ivans DivišsdzejnieksČehoslovākija1967Aizbēga pēc 'Prāgas pavasara', strādāja 'Radio Brīvā Eiropa'.
Sulamīte Messererebaletdejotāja, baleta pedagoģeKrievija1980Pārbēga uz Lielbritāniju
Imre LakatosmatemātiķisUngārija1956Pēc Ungārijas sacelšanās 1956. gadā, aizbēga uz Austriju un vēlāk Lielbritāniju.
Georgijs Markovsrakstnieks, dramaturgsBulgārija1969Pēc tam, kad pārtrauca uzvest viņa lugas, aizbēga uz Itāliju
Nora KovačabaletdejotājaUngārija1953Kopā ar vīru pārbēga uz Rietumberlīni viesizrāžu laikā VDR.
Ištvāns RabovskisbaletdejotājsUngārija1953Kopā ar sievu pārbēga uz Rietumberlīni viesizrāžu laikā VDR.
Viktors KravčenkoinženierisKrievija1944Piedzīvoja Holodomoru, dienesta laikā PSRS Iepirkumu komisijā ASV, pameta dienesta vietu, lūdza politisko patvērumu ASV valdībai
Jurijs BregeļsakadēmiķisPSRS1981Pārbēga uz ASV, palīdzēja stiprināt Centrālās Eirāzijas studiju bāzi Rietumos.
Jurijs JegorovspianistsPSRS1976Pārbēga turnejas laikā Romā, Itālijā
Natālija MakarovabaletdejotājaPSRS1970Pārbēga viesizrāžu laikā Londonā[12]
Aleksandrs ElderspublicistsPSRS1974Kā kuģa ārsts ASV vēstniecībā Abidžanā, Kotdivuārā paprasīja politisko patvērumu, kas viņam tika piešķirts un viņš izceļoja uz ASV.
Aleksandrs GodunovsbaletdejotājsPSRS1979Pārbēga viesizrāžu laikā Ņujorkā. Vēlāk arī piedalījās filmā "Cietais Rieksts"[13]
Kornels ŠiriaksžurnālistsRumānija1969Ar viltotu ielūgumu aizbēga uz Austriju
Vahtangs JordanijadiriģentsPSRS1983Pārbēga viesizrāžu laikā Somijā.
Viktorija MullovavijolniecePSRS1983Pārbēga viesizrāžu laikā Somijā.
Jans ČepsrežisorsČehoslovākija1948Pārbēga uz Franciju
Anatolijs KuznecovsrakstnieksPSRS1968Pārbēga uz Lielbritāniju PSRS karaspēka iebrukuma laikā Čehoslovākijā
Vladimirs TismeneanupolitologsRumānija1981Pārbēga uz Spāniju atļauta ceļojuma laikā kopā ar māti, lai apskatītu tēva kauju vietas
Mirča FloriansmūziķisRumānija1986Pārbēga viesizrāžu laikā ASV
Gega KobahidzeaktierisPSRS1983Nolaupīja Aeroflot lidmašīnu, bēģināja bēgt uz Turciju, notverts
Vladimirs Rezuns (arī Viktors Suvorovs)GRU / rakstnieksPSRS1978Militārā izlūkdienesta virsnieks, pārbēga uz Lielbritāniju kamēr darbojās ANO aizsegā Šveicē
Ioans KulianufilosofsRumānija1972Aizbēga kamēr vadīja vieslekcijas Itālijā. Aizdomas, ka rumāņu specdienesti viņu nogalināja
Petrs BeckmannsfiziķisČehoslovākija1963Pārbēga kamēr bija vieslektors Kolorado Universitātē, ASV.
Pauls Barbe Neagrefilmu operatorsRumānija1964Pārbēga uz Franciju
Rūdolfs NurejevsbaletdejotājsPSRS1961Pārbēga viesizrāžu laikā Parīzē[14]
Nikolajs PoppelingvistsĶīna1943Kopā ar vāciešiem Otrā pasaules kara beigās dodas uz Vāciju, vēlāk emigrē uz ASV
Leonīds KozlovsbaletdejotājsPSRS1979Kopā ar sievu Valentīnu pārbēg uz ASV viesizrāžu laikā Losandželosā
Valentīna KozlovabaletdejotājaPSRS1979Kopā ar vīru Leonīdu pārbēg uz ASV viesizrāžu laikā Losandželosā
Valentins PoenarumatemātiķisRumānija1961Pārbēga konferences laikā Stokholmā
Vitālijs Vitaļjevspublicists, žurnālistsPSRS1990Pārbēga uz Lielbritāniju
Viktors KorčnojsšahistsPSRS1976Pirmais padomju šaha lielmeistars-pārbēdzējs. Pārbēga šaha turnīra laikā Amsterdamā[15]
Romans ArlausksšahistsLietuva1944Aizbēga uz Rietumiem ienākot Sarkanajai Armijai. Pārcēlās uz Austrāliju
Fjodors Bogatirčuksšahists, ārstsUkraina1944Aizbēga Otrā pasaules kara laikā, jo piedalījās pretpadomju organizācijā
Leho LaurinešahistsKrievija1944Aizbēga Otrajam pasaules karam beidzoties un Sarkanajai Armijai ienākot Igaunijā
Bēla BergersšahistsUngārija1956Pārbēga uz Austriju 1956. gada sacelšanās norietā
Ježijs LevišahistsPolija1969Pārbēga šaha turnīra laikā Atēnās
Gēza FištersšahistsUngārija1945Pārbēga caur Austrumberlīni
Igors IvanovsšahistsPSRS1980Aizbēga no VDK aģentiem, kad lidmašīna, kurā viņš lidoja, veica avārijas nosēšanos Ņūfaundlendā, Kanādā
Sergejs FjodorovshokejistsPSRS1990Aizbēga Labas gribas spēļu laikā Sietlā, ASV
Aleksandrs MogiļnijshokejistsPSRS1989Aizbēga medaļu pasniegšanas ceremonijas laikā Pasaules čempionātā hokejā ASV
Petrs NedvedshokejistsČehoslovākija1989Pārbēga hokeja spēļu laikā Kalgari, Kanāda
Jergs BergersfutbolistsVDR1979Izmantojot iespēju, spēļu laikā Dienvidslāvijā, pārbēga uz Rietumvāciju
Miodrags BelodedičsfutbolistsRumānija1988Pārbēga uz Dienvidslāviju
Martina NavrātilovatenisisteČehoslovākija1975Pārbēga US Open spēļu laikā ASV
Milošs FormansRežisors, aktierisČehoslovākija1968Pārbēga uz Rietumiem pēc PSRS un tās sabiedroto karaspēka iebrukuma Čehoslovākijā
Tamāšs Budajskanoe airētājsUngārija1987Pārbēga uz Kanādu
Alena VrzaņovadaiļslidotājaČehoslovākija1950Pārbēga Pasaules čempionāta daiļslidošanā laikā Londonā
Nadja KomanečivingrotājaRumānija1989Pārbēga uz Austriju
Mihajs ŠubešahistsRumānija1988Pārbēga uz Lielbritāniju šaha čempionāta laikā.
Zoltāns ČiborsfutbolistsUngārija1956Pārbēga uz Spāniju ungāru sacelšanās laikā
Agnese Keletimākslas vingrotājaUngārija1956Pārbēga uz Austrāliju Olimpisko spēļu laikā Melburnā
Lucs EigendorfsfutbolistsVDR1979Spēles laikā pārbēga uz Rietumvāciju. 1983. gadā VDR specdienesti viņu nogalināja.
Vladislavs KozakevičskārtslēcējsLietuva1984Poļu sportists, kurš pārbēga uz Rietumvāciju
Kalinikos Kreangagalda tenisistsRumānija1989Pārbēga sacensību laikā Luksemburgā
Andrāš Tjorjokanoe airētājsUngārija1964Pārbēga Olimpisko spēļu laikā Tokijā
Falko GecsfutbolistsVDR1983Pārbēga spēļu laikā Dienvidslāvijā
Naims SuleimanoglusvarcēlājsBulgārija1986Pārbēga Pasaules čempionāta laikā Melburnā, dzīvo Turcijā
Vladimirs Artjomovsmākslas vingrotājsPSRS1990Pārbēga uz ASV
Ferencs PuskāšsfutbolistsUngārija1956Pārbēga Eiropas kausa izcīņas laikā Madridē
Šandors KocsisfutbolistsUngārija1956Pārbēga Eiropas kausa izcīņas laikā Madridē
Jenjo KalmārsfutbolistsUngārija1956Pārbēga Eiropas kausa izcīņas laikā Madridē
Ludmila BelousovadaiļslidotājaPSRS1979Pārbēga uz Šveici
Vladas Česiūnaskanoe airētājsLietuva1979Pārbēga Pasaules čempionāta laikā Vācijā, VDK aģentu pārtverts.[16]
Norberts NahtveihsfutbolistsVDR1976Pārbēga jauniešu spēles laikā Turcijā, tālāk uz Rietumvāciju
Oļegs ProtopopovsdaiļslidotājsPSRS1979Pārbēga uz Šveici
Jurgens PālsfutbolistsVDR1976Pārbēga jauniešu spēles laikā Turcijā, tālāk uz Rietumvāciju
Georgijs Šursledus dejotājsPSRS1990Pārbēga viesizrāžu laikā ASV
Ernsts DegnersmotobraucējsVācija1961Pārbēga uz Rietumvāciju, kad bija uzzinājis, ka sieva un viņu divi bērni veiksmīgi nokļuvuši Rietumberlīnē.
Vāclavs NedomanskijshokejistsČehoslovākija1974Pārbēga brīvdienu laikā Šveicē
Pranas BrazinskasLietuva1970Nolaupīja Aeroflot lidmašīnu, aizbēga uz Turciju
Algirdas BrazinskasPSRS1970Nolaupīja Aeroflot lidmašīnu, aizbēga uz Turciju
Davits MikaberidzePSRS1983Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods
Soso CereteliPSRS1983Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods
Kahi IverieliPSRS1983Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods
Paata IverieliPSRS1983Mēģināja nolaupīt Aeroflot lidmašīnu, aizbēgt uz Turciju. Notverts, izpildīts nāvessods
Ievērojami pārbēdzēji pēc 1991. gada
Pārbēdzējs Nodarbošanās/Darba vieta Dzimšanas vieta Pārbēgšanas gads Piezīmes
Kanatžans Alibekovsbioloģisko ieroču izstrādātājs, mikrobiologsPSRS1992Bijušais Biopreparat vadītāja vietnieks, pulkvedis; Pārbēga uz ASV
Staņislavs LuņevsGRUPSRS1992Pārbēga uz ASV, uzrādot VDK ieroču slepenos krājumus Savienotajās valstīs, joprojām atrodas FIB liecinieku aizsardzības programmā.
Vasilijs MitrohinsVDKPSRS1992Pārbēga uz Lielbritāniju caur vēstniecību Rīgā, nododot apmēram 25000 lapas saturošu dokumentu par PSRS specdienestu operācijām sākot ar 1930-jiem gadiem.
  1. Dowty 1989, 69. lpp
  2. Dowty 1989, 114. lpp
  3. Eastern bloc, The American Heritage New Dictionary of Cultural Literacy, Third Edition. Houghton Mifflin Company, 2005.
  4. Hirsch, Donald, Joseph F. Kett, James S. Trefil, The New Dictionary of Cultural Literacy',' Houghton Mifflin Harcourt, 2002, ISBN 0-618-22647-8, page 230
  5. Dowty 1989, 121. lpp
  6. Mynz 1995, 2.2.1. lpp
  7. Senate Chancellery, Governing Mayor of Berlin, The construction of the Berlin Wall Arhivēts 2014. gada 2. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  8. Pearson 1998, 75. lpp
  9. Turnock 1997, 19. lpp
  10. Krasnov 1985, 2. lpp
  11. Russians Call Defection Of Shostakovich 'Personal'. The New York Times, April 28, 1981
  12. Natalia Makarova Dances Again With the Kirov. The New York Times, August 8, 1988
  13. Turmoil on the Tarmac. Arhivēts 2013. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē. TIME Magazine, September 3, 1979
  14. Russian ballet star Nureyev defects. Arhivēts 2010. gada 12. februārī, Wayback Machine vietnē. History.com
  15. Raymond Keene. Viktor Korchnoi: Fearless Competitor of World Chess. Arhivēts 2007. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Chessville.com
  16. KGB Kidnapping. Arhivēts 2013. gada 23. augustā, Wayback Machine vietnē. TIME Magazine, October 22, 1979
  • Böcker, Anita (1998), Regulation of Migration: International Experiences, Het Spinhuis, ISBN 9055890952
  • Council of Europe (1992), People on the move: new migration flows in Europe, Council of Europe, ISBN 9287120218
  • Dowty, Alan (1989), Closed Borders: The Contemporary Assault on Freedom of Movement, Yale University Press, ISBN 0300044984
  • Dowty, Alan (1988), "The Assault on Freedom of Emigration", World Affairs 151 (2)
  • Krasnov, Vladislav (1985), Soviet Defectors: The KGB Wanted List, Hoover Press, ISBN 0817982310
  • Mynz, Rainer (1995), Where Did They All Come From? Typology and Geography of European Mass Migration In the Twentieth Century; EUROPEAN POPULATION CONFERENCE CONGRESS EUROPEAN DE DEMOGRAPHE, United Nations Population Division
  • Pearson, Raymond (1998), The Rise and Fall of the Soviet Empire, Macmillan, ISBN 0312174071
  • Pollack, Detlef; Wielgohs, Jan (2004), Dissent and Opposition in Communist Eastern Europe: Origins of Civil Society and Democratic Transition, Ashgate Publishing, Ltd., ISBN 0754637905
  • Puddington, Arch (2003), Broadcasting Freedom: The Cold War Triumph of Radio Free Europe and Radio Liberty, University Press of Kentucky, ISBN 0813190452
  • Roberts, Geoffrey (2006), Stalin's Wars: From World War to Cold War, 1939–1953, Yale University Press, ISBN 0300112041
  • Thackeray, Frank W. (2004), Events that changed Germany, Greenwood Publishing Group, ISBN 0313328145
  • Wegner, Bernd (1997), From Peace to War: Germany, Soviet Russia, and the World, 1939–1941, Berghahn Books, ISBN 1571818820
  • Weinberg, Gerhard L. (1995), A World at Arms: A Global History of World War II, Cambridge University Press, ISBN 0521558794
  • Wettig, Gerhard (2008), Stalin and the Cold War in Europe, Rowman & Littlefield, ISBN 0742555429