Aleksandrs Godunovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Godunovs
Datums dzimšanas

28. novembrī 1949(1949-11-28)

Dzimšanas vieta

Sahalīnas apgabals, RSFSR, PSRS

Datums nāves

18. maijs, 1995(1995-05-18) (45 gadi)

Nāves vieta

Losandželosa, ASV

Pilsonība Padomju Savienība - ASV
Ģints darbības
 baleta dejotājs, aktieris
Balvas un prēmijas Nopelniem bagātais Krievijas Federācijas mākslinieks

Aleksandrs Godunovs (Александр Борисович Годунов (kr.), 28. novembris 1949, Sahalīnas apgabals, PSRS18. maijs, 1995, Losandželosa, Kalifornija, ASV) — padomju un amerikāņu mākslinieks, baleta un kinoaktieris. Nopelniem bagātais Krievijas Federācijas mākslinieks (1976).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kara inženiera ģimenē. Vecāki, Lidija Studencova un Boriss Godunovs, iepazinās  Ļeņingradā, blokādes laikā. Lidija palika pilsētā pēc Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūta absolvēšanas. Boriss nodarbojas ar ēku un komunikāciju atjaunošanu kā inženieris-celtnieks.  Pēc kara Godunovu ģimene ar divu gadu pirmdzimto Oļegu aizbrauca uz Sahalīnu (Južnosahaļinskā, Padomju Savienības Tālajos Austrumos), kur ģimenē piedzima Aleksandrs[1].

Kad Aleksandram palika trīs gadi, vecāki izšķīrās. Lidija pārvadāja bērnus pie sava brāļa uz Rīgu, bet pati vēl gadu izpildījusi piecu gadu līgumu un pēc tā saņēma  ielūgumu strādāt Baltijas dzelzceļa, kurai bija nepieciešami speciālisti.

Ģimene ieguvusi divas istabas kopējā dzīvoklī Rīgas centrā, Tērbatas un Stabu ielu stūrā. Lidija bija teatra miļotāja un gribēja, lai dēli dejotu. Oļegs atteicās uzreiz, bet Sašai iebildumu nebija. 1958. gadā viņš tika uzņemts Rīgas horeogrāfijas skola.

Budāms trešajā klasē,  Aleksandrs Godunovs sāka mācīties pie 26-gadīgā pasniedzēja Jura Kaprāļa. Viņa mācekļi kļuva par pasaules mēroga zvaigznem. Saviem aizbilstamajiem viņš centās izskaidrot pamatus, gūt pareizību baleta pozīcijas. Viņš sagatavoja Aleksandra Godunova un Mihaila Barišnikova pirmos koncertu numurus. Starp tiem – variācija "Laurencijas". Kaprālis mācīja Godunovu  līdz 8. klasei un visas dzīves garumā Godunovs atbalstīja savu pedagogu un bija ar viņu draudzīgās attiecībās[2].

Skolu absolvēja 1967. gadā.

Tehnikas ziņā Mihails Barišņikovs un Aleksandrs Godunovs bija spēcīgāki par klasesbiedriem, ar augumu – uz galvu zemāk. Pat izlaiduma gadā Godunovs dejoja bērnu pas-de-trois no baleta "Riekstkodis". Daudzi uzskatīja, ka virtuozs dejotājs ir nolemts par ākstu, velnu un citu draņķu lomām, tomēr notika neticams: jau pēc astoņpadsmit(!) gadiem viņš izauga par divdesmit centimetriem.

Jaunais balets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc skolas Godunovs saņēma sadalījumu strādāt  Latvijas PSR operas un baleta teātrī, lai gan viņam bija ielūgums no Igora Moisejeva  pievienoties Valsts horeogrāfiskā ansambļa "Klasiskais balets" ("Jaunais balets") trupai. Godunovs devās uz pieņemšanu pie Latvijas PSR kultūras ministra Vladimira Kaupuža ar lūgumu atlaist viņu uz Maskavu, bet atļaujas nav guvusi, tāpēc devās uz galvaspilsētu patvaļīgi.

"Jaunajā baletā" (19671971 gados) Godunovs tuvu iepazinās ar padomju baleta elitu. Asafa Meserēra un Aleksandra Rudenko klasēs viņš pilnveidoja tehniku un iepazinājas ar  mūsdienu izcilāko horeogrāfu radošajām vīzijām.

Par nordisko izskatu un raksturu Igors Moisējevs  sauca Godunovu par Pēru Gintu un nosauca viņa vārdu ka pirmo starp "Jauna baleta" veiksmīgākiem māksliniekiem.

Ar "Jauno baletu" Godunovs apceļojis visu pasauli, bet sapņojis dejot Lielajā teātrī. Drīz sekoja uzaicinājums no teātra galvēnā baletmeistara Jurija Grigoroviča.

Lielajā teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1971. gadā Godunovs uzņemts ka solists Lielajā teātrī. Viņa skaļā debija notika "Gulbju ezerā". Lielajā teātrī par Godunova baleta skolotāju kļuva pazīstamais pedagogs Aleksejs Jermolajevs. 1972.gadā Godunovs ieguva zelta medaļu Maskavas Starptautiskajā baletmākslinieku konkursā[1].

Tobrid Lielajā teātra atklāti karoja trīs grupējumi – Grigorovičs, Pļisecka un Vasiļjevs. Maijas Pļiseckas Ielūgums kļūt par viņas partneri  izraisīja galvēnā baletmeistara dusmas. Tāpēc Godunovs dejoja ļoti maz. Kā aprēķinājusi aktiera biogrāfe un draudzene, Rīgas žurnāliste Tamāra Bļoskina, Spartaku viņš dejoja tikai piecas reizes, Ivanu Bargo – deviņi, bet Hosē "Karmenā" dejoja ap četrdesmit reizes, Vronski "Annā Karēninā" – vairāk nekā trīsdesmit, Klaudio iestudējumā "Ar Mīlestību par mīlestību" – vairāk nekā divdesmit. Viņa pēdējā pirmizrāde bija Tibalda loma Prokofjeva balētā "Romeo un Džuljeta".

Godunovs bija ļoti populārs baletdejotājs Padomju Savienībā. Viņam bija pievilcīga āriene, garš augums, proporcionāla miesas būve. Aleksandram bija spīdoša horeogrāfijas tehnika, kustības bija virtuozas, jebkura uzstāšanās pārsteidza ar kustību izteiksmīgumu. “Viņš bija gara auguma, varens un lepns. Salmu krāsas matu kūlis, kas piešķīra viņam līdzību ar skandināvu, plēnēja Godunova neatkārtojamās piruetes izraisītajā vēja brāzmā” - tā par savu partneri teikusi baletdejotāja Maija Pļisecka. 1976.gadā Godunovam piešķīra Krievijas PFSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Viņš saņēmis arī Parīzes Deju akadēmijas Vāclava Ņižinska prēmiju.

Godunova pievilcīgo ārieni novērtēja arī kinematogrāfisti. Spožākās Godunova lomas padomju kino bija Vronskis 1974.gada baletfilmā “Anna Kareņina” un Lemisons pēc Džona Prīstlija romāna uzņemtajā mūziklā “31.jūnijs” 1978.gadā. Viņš piedalījies arī baletfilmā “Karmenas svīta” 1978.gadā, kur spēlēja Hozē lomu, un baletfilmā “Maskavas fantāzija”, kur attēloja jaunu baletdejotāju[1].


Lomas, kurus dejoja Aleksandrs Godunovs Lielajā teātrī:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • P.Čaikovskis. «Gulbju ezers». A.Gorska iestudējums.  1971.g. Pas-de-trois.
  • P.Čaikovskis. «Gulbju ezers». A.Gorska un A.Meserēra iestudējums. 1971.g. Princis.
  • P.Čaikovskis. «Gulbju ezers». J.Grigoroviča iestudējums. 1971.g. Princis.
  • R.Ščedrins. «Anna Karēnina». Vronskis. M.Pliseckas, N. Riženko, V.Smirnova-Golovanova iestudējums. 1972.g.
  • F. Šopēns. «Šopēniāna». Jauneklis. 1972.g.
  • L.MinkussDons Kihots». Bazīls. 1973.g.
  •   Ž.Bizē— R.Ščedrins. «Karmēnas svīta». A.Alonso iestudējums. Hozē. 1974.g.
  • А. Аdāns. «Žizele». Аlberts. 1974.g.
  • А. Hačaturjans. «Spartaks». J.Grigoroviča iestudējums.  Spartaks. 1976.g.
  • S. Prokofjevs. «Ivans Bargais». J.Grigoroviča iestudējums. Cars Ivans. 1976.g.
  • S. Prokofjevs. «Romeo un Džuljete». J.Grigoroviča iestudējums. Tibalds (1. izpildītājs). 1979.g.

Bēgšana no PSRS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1979. gada 23.augustā Lielā teātra viesizrāžu laikā  Ņujorkā 29-gadīgs Godunovs vērsās pie ASV varas iestādēm ar lūgumu sniegt politisko patvērumu. Pēc tam padomju varas iestādes izsūtīja Godunova sievu Ludmilu Vlasovu, vienīgo no trupas, ar lidmašīnu uz Maskavu. Tomēr lidmašīna tika aizturēta ASV, un ASV Valsts departaments pieprasīja sniegt pierādījumus par to, ka Vlasova atgriežas PSRS brīvprātīgi.

Incidentā bija iesaistīti  PSRS un ASV līderi Leonīds Brežņevs un Džimijs Kārters. Pamatojoties uz šiem notikumiem 1985. gadā PSRS iznāca filma "Lidojums 222".

Šajā grūtajā laikā Godunovs saņēma Josifa Brodska[3] atbalstu. Gada laikā Godunovs neveiksmīgi mēģināja panākt sievas atgriešanās. Šis pāris kļuva pazīstams kā aukstā kara "Romeo un Džuljeta". 1982. gadā tika noformētas viņu šķiršanās.

Godunovs tika pieņemts Amerikāņu teātra baleta trupā, kur darbojās kā premjers. 1982.g. līgums ar teātri netika pagarināts sakarā ar domstarpībām ar trupas  vadītāju Mihailu Barišnikovu.

Kādu laiku Godunovs veiksmīgi uzstājās ar savu trupu. Kā ielūgtā zvaigzne apceļoja ASV, Kanādu, Latīņameriku, Austrāliju, Izraēlu, Eiropu, Japānu.  1985. gadā aizgāja no baleta un turpināja kinokarjeru, kuru uzsācis vēl padomju laikā. Pēc aiziešanas no baleta uzturēja fizisko formu, darbojoties Deivida Ličina baleta akadēmijā Tatjanas Rjabušinskas  vadībā, tur arī regulāri veica baleta meistarklases.

Amerikā Aleksandrs Godunovs papildināja arī savas aktiermeistarības prasmes. Viņš studēja Džuljarda mākslu skolā Ņujorkā un leģendārās Stellas Adleres aktiermeistarības studijā Losandželosā.

Starp viņu lomām kino: lauksaimnieks filmā "Liecinieks" 1985. gadā, orķestra diriģents filmā "Parādu bedre", 1986,  terorists filmā "Cietais riekstiņš", 1988,  viduslaiku tirāns šausmu filmā "Vaska figūru muzejs 2: Aizmirstie laikā",1992. gadā. Pēdējā loma ir ekstravagants terorists-ķīmiķis Lotars Krasna, kurš sapņoja paverdzināt pasauli, tika spēlēta 1995. gada filmā "Zona".

Septiņu gadu laikā, uzturēja ciešas attiecības ar kinozvaigzni Žaklīni Bissetu.[4].

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995.gada 18. maijā Godunova draugi pamanījuši, ka no viņa nav telefona zvanu, kas bija viņam neraksturīgi. Nosūtītā uz viņa dzīvokli medmāsa atrada viņu mirušu[5].

Pēc ārstu apgalvojumiem, nāvi izraisīja hepatīta komplikācijas sakarā ar hronisku alkoholismu[6][7].

Godunova pelni bija izkaisīti virs Klusa okeāna, viņa memoriāli atrodas Losandželosā un Maskavā. Epitāfija vēsta: "Viņa nākotne ir palicis pagātnē" (angļu: «His future remained in the past»).

Epitāfija Vvedenska kapsētā Maskavā vēsta: "Tu vienmēr esi ar mums".

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas starptautiskā konkursa laureāts (zelta medaļa)1973. gadā.

Nopelniem bagātais Krievijas Federācijas mākslinieks (1976).

Vaclava Nižinska prēmijas laureāts (Parīze).

Adreses[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā Aleksandrs dzīvoja Tērbatas ielā, 54 (Stabu ielas sturā).

Maskavā Aleksandrs Godunovs dzīvoja  Brjusova ieliņa, Maskavas dailes akadēmiskā teātra (MHAT)  mākslinieku mājā (nr.17).

Losandželosā — Shoreham Towers 8787 Shoreham Dr, Los Angeles, CA, 90069.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Dzimuši Latvijā. Balets – Liepa, Godunovs, Barišņikovs | Laikmeta zīmes». www.laikmetazimes.lv (latviešu). Skatīts: 2018-04-07.
  2. Неизвестное об известных
  3. С. Волков. Диалоги с Иосифом Бродским, гл. 8.
  4. Жозефина, обольстившая Годунова
  5. DELFI. «Baleta zvaigzne mirst vientulībā savos apartamentos». DELFI (latviešu), 2017-11-15. Skatīts: 2018-04-07.
  6. Nicholas. Fonseca. «Fall from Grace». ew.com, 2000. gada 19. maijs.(angliski)
  7. «Godunov's death linked to alcoholism». Star-News. 1995. gada 23. maijs. 5-!. lpp.(angliski)