Pāriet uz saturu

Parastā gailene

Vikipēdijas lapa
Parastā gailene
Cantharellus cibarius
Parastā gailene
Parastā gailene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaGaileņu rinda (Cantharellales)
DzimtaGaileņu dzimta (Cantharellaceae)
ĢintsGailenes (Cantharellus)
SugaParastā gailene (C. cibarius)
Sinonīmi
Agaricus cantharellus L.,
Craterellus cibarius (Fr.) Quél.,
Merulius chantarellus (L.) Scop.
Parastā gailene Vikikrātuvē

Parastā gailene (Cantharellus cibarius) ir Latvijā ļoti bieži sastopama neliela gaileņu dzimtas ēdama sēne. Košuma, noturības pret kaitēkļiem un ilgās saglabāšanās dēļ tā ir īpaši populāra gan starp sēņotājiem, gan sēņu uzpircējiem,[1] gan pavāriem.[2]

Gailenēm, atšķirībā tām ārēji līdzīgajām lapiņu sēnēm, lapiņu vietā ir krokas, jeb dzīslas kuras nav nodalāmas no sēnes augļķermena. Tomēr populārajā literatūrā viņu bieži pievieno lapiņu sēnēm.

Taksonomija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gailenes bieži tiek pārdotas tirgos
Nepiemērotās augsnēs vai citos apstākļos gailenes parasti neizaug lielas
Gruzijas 2000. gada pastmarka
Gaileņu apakšas krokojums var būt sarežģīts
Parastās gailenes bieži izaug ciešās grupās, pārklājot viena otru

Sugas pirmais zinātniskais aprakstītājs Eliass Frīss 1821. gadā to nosauca par Cantharellus cibarius un šis nosaukums nekad nav mainīts.[2]

Ģints nosaukums Cantharellus ir atvasināts no latīņu valodas vārda cantharus (sākotnēji no grieķu valodas kantharos), kas nozīmē dzeršanas trauku (parasti ar rokturiem), bļodu vai kausu. Epitets cibarius cēlies no latīņu “cibus”, kas nozīmē pārtiku.[2]

Ziemeļamerikā vairākas parastās gailenes varietātes pēc ģenētiskās analīzes tikušas izdalītas par atsevišķām sugām,[3] 1997. gadā tika nodalītas Klusā okeāna piekrastes C. formosus un C. roseocanus,[4] 2003. gadā — C. cascadensis,[5] 2008. gadā — C. californicus[6] un 2019. gadā — C. enelensis,[7] dažādi avoti nosauc arī citas sugas, īpaši ASV rietumos.[3]

2021. gadā Latvijas mikologi nolēma par parastās gailenes gaišo varietāti agrāk uzskatīto bālo gaileni (C. cibarius var. ferruginascens) atzīt par atsevišķu sugu (C. ferruginascens).[8]

Apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes ar krokotu himēnija slāni.
  • Cepurīte: nav nodalāma no kātiņa, sākumā izliekta, vēlāk ar ieliektu vidu un izpletusies līdz piltuvveida. Virsma gluda. Krāsa no izbalojuši dzeltenīgas (parasti saulainās vietās) līdz zeltainai un oranždzeltenai. Maliņa ilgi ieritināta, viļņota, vecumā reizēm izlauzīta līdz daivainai. Platums līdz 2—6 (10) cm.
  • Lapiņas: Krokotais slānis cepurītes apakšdaļā, kas ārēji līdzīgs lapiņām, dzeltens, nolaidens gar kātiņu, regulāri zarots.
  • Kātiņš: Cepurītes tonī, parasti gaišāks par to. Bieži apakšdaļā izliekts, augot ciešās grupās, apakšā bieži saaudzis ar citiem. Nav nodalāms no cepurītes. Garums 1—5 (augstās sūnās līdz 12) cm, resnums 0,5—3 cm.
  • Mīkstums: bāli dzeltenīgs, šķiedrains, sīksts, ar augļu (pēc daudziem angļvalodīgiem avotiem — aprikožu)[9] smaržu un vāju maigu, viegli rūgtenu garšu.
  • Sporas: ovālas, gludas, bezkrāsainas, birumraksts dzeltenīgi oranžs vai bāli dzeltenīgs,[2] izmēri 8—9/5—5,5 µm.[1][10][11][12][13] Nav amiloīdas.
  • Bazīdijas parasti četrsporu, bet viena augļķermeņa ietvaros pa vienai sporai nesošo sterigmu skaits uz bazīdijas var variēt starp 2 un 8,[14] izmēri 60—90 (100)/6—10 µm.
  • Cistīdas: nav.[15][16][17]

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga vai tās par jaunām sugām atzītās varietātes izplatīta visā pasaulē, visvairāk mērenajā joslā.[18] Aug sausos un mēreni mitros skujkoku un jauktos mežos, bieži ciešās grupās, veido mikorizu ar dažādu koku saknēm, parasti skujkoku, bet dienvidos arī ar dižskābaržiem[10] un citiem lapu kokiem, biežāk skābās augsnēs.[2] Latvijā parastais augšanas periods — no jūnija līdz oktobrim, īpaši siltās ziemās var augt līdz janvārim.[1] Galējā Dienvideiropā vairāk aug ziemās, jo turienes vasara tām ir par karstu.[2] Vācijā un Austrijā iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos, atļaujot to ievākšanu tikai nelielos daudzumos.[19][20]

Līdzīgas sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citas Latvijā atrodamās gaileņu un taureņu ģinšu sēnes ir līdzīgas pēc formas, bet to cepurītes brūnas vai pelēkas.

Līdzīgas ir arī vairākas negailenes, kuru lapiņas oranžākas (ievērojami tumšākas par cepurīti), cepurītes plānākas un regulārākas formas, kātiņi tievāki — biežā dzeltensarkanā negailene jeb neīstā gailene, kuras cepurītes virsmas maliņa ievērojami gaišāka par vidu, un retā dzeltenbrūnā negailene. Tās ir mazvērtīgas un ēdamas tikai pēc novārīšanas, bet pāris nejauši pannā iekļuvušas negailenes veselības problēmas nerada. Dzeltenā kliņģerene no augšas izskatās pēc lielas izbalējušas gailenes, taču tai zem cepurītes lapiņu vai kroku vietā ir adatiņu slānis.

Dienvidu zemēs var tikt sajaukta ar uz koksnes augošo indīgo Omphalotus illudens, kura ir oranžāka, tumsā spīdoša un aug uz trūdošas koksnes.

Lietošana pārtikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, kaltējama, sālāma, marinējama. Satur kukaiņus atbaidošas vielas, tāpēc ļoti reti "tārpaina", reizēm to bojā kailgliemeži. Šīs sēnes ļoti ilgi uzglabājas svaigas, ir viegli tīrāmas. Satur līdz 6,7 mg % C vitamīna, t.i. 2 reizes vairāk nekā apšu bekas un 7—8 reizes vairāk nekā bērzlapes.[21] Ilgās uzglabāšanās dēļ grūti noteikt, kad tās kļūst nelietojami vecas un, kā visas sēnes, vecumā indīgas.

Visas Ziemeļamerikas gaileņu sugas, tāpat kā Eiropā, arī tiek novērtētas kā augstvērtīgas ēdamās sēnes.[22][23]

Ārstnieciskās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gailenes satur hitināzi, kuru nepanes kukaiņi un to kāpuri, kā arī visu veidu parazīttārpi. Ēdot gailenes, no organisma tiek izvadītas cērmes un to kāpuri, tādējādi neļaujot tām vairoties. Hitināze nespēj apdraudēt vienīgi sprakšķu (Elateridae) kāpurus jeb "drātstārpus", kuriem ir īpaši biezs apvalks ar aizsargājošu vaskotu slāni.[24] Taču sprakšķu kāpuri salīdzinājumā ar citiem ir maz izplatīti. Hitināze zaudē savas īpašības pie 60°С temperatūras. Tāpēc ārstnieciskiem vai dziednieciskiem mērķiem ieteic labāk lietot svaigas un kaltētas sēnes vai gatavot uzlējumu.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Fungi.lv: Parastā gailene
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Nature First: Cantharellus cibarius Fr. — Chanterelle
  3. ↑ 3,0 3,1 Kuo, Michael. "Cantharellus "cibarius"". mushroomexpert.com.
  4. ↑ Redhead, S.A.; Norvell, L.L.; Danell, E. (1997). "Cantharellus formosus and the Pacific Golden Chanterelle harvest in Western North America" Arhivēts 2017. gada 17. martā, Wayback Machine vietnē.. Mycotaxon. 65: 285—322.
  5. ↑ Dunham, S.M.; O'Dell, T.E.; Molina, R. (2003). "Analysis of nrDNA sequences and microsatellite allele frequencies reveals a cryptic chanterelle species Cantharellus cascadensis sp. nov. from the American Pacific Northwest". Mycological Research. 107 (10): 1163—77. doi:10.1017/s0953756203008475. PMID 14635765
  6. ↑ Arora, D.; Dunham, S.M. (2008). "A new, commercially valuable chanterelle species, Cantharellus californicus sp. nov., associated with live oak in California, USA", Economic Botany. 62 (3): 376—91. doi:10.1007/s12231-008-9042-7. S2CID 19220345.
  7. ↑ Thorn, R. Greg; Kim, Jee In; Lebeuf, Renée; Voitk, Andrus (June 2017). "The golden chanterelles of Newfoundland and Labrador: a new species, a new record for North America, and a lost species rediscovered" Arhivēts 2021. gada 5. augustā, Wayback Machine vietnē. (PDF). Botany. 95 (6): 547—560. doi:10.1139/cjb-2016-0213. Retrieved 2 October 2019.
  8. ↑ senes.lv - Bālā gailene
  9. ↑ Dyson Forbes. Learn about chanterelle mushrooms. Forbes Wild Foods
  10. ↑ 10,0 10,1 Sugu enciklopēdija: Parastā gailene
  11. ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 332. lpp.
  12. ↑ Latvijas Valsts Mežu sēņotāja ceļvedis Arhivēts 2017. gada 13. jūnijā, Wayback Machine vietnē., PDF, 54. lpp.
  13. ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 135. lpp.
  14. ↑ Chanterelle mycelium, United States Patent 6173525
  15. ↑ Monaco Nature Encyclopedia
  16. ↑ The Macrofungus Flora of China's Guangdong Province, Autors: Zhishu Bi, Guoyang Zheng, Li Taihui
  17. ↑ International Journal of Innovative Research in Science, Engineering and Technology (An ISO 3297: 2007 Certified Organization). Systematic Studies on Wild Edible Mushroom. Cantharellus cibarius Fries Collected from Shimla Hills of Himachal Pradesh, India. Dr. Renu Rana. Vol. 5, Issue 12, December 2016 DOI:10.15680/IJIRSET.2016.0512093 20651
  18. ↑ GBIF sugas atrašanas vietu karte
  19. ↑ Verordnung zum Schutz wild lebender Tier- und Pflanzenarten (Bundesartenschutzverordnung - BArtSchV) Anlage 1 (zu § 1)
  20. ↑ Forstgesetz 1975, §174. (3) b) 2.)
  21. ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 17. lpp.
  22. ↑ The Fungi of California. Species Index — C
  23. ↑ Missouri Mushroom Guide, 19. lpp.
  24. ↑ Sēnes.lv. Parastā gailene

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Parastā_gailene&oldid=3869589"