Pāriet uz saturu

Pilsētas kanāls

Vikipēdijas lapa
Pilsētas kanāls
Pilsētas kanāls ar Rīgas Pasažieru stacijas pulksteni fonā
Pilsētas kanāls ar Rīgas Pasažieru stacijas pulksteni fonā
Izteka pie Centrāltirgus
56°56′34″N 24°6′41″E / 56.94278°N 24.11139°E / 56.94278; 24.11139
Ieteka Andrejosta
56°57′27″N 24°5′51″E / 56.95750°N 24.09750°E / 56.95750; 24.09750Koordinātas: 56°57′27″N 24°5′51″E / 56.95750°N 24.09750°E / 56.95750; 24.09750
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Garums 3,2 km
Kritums 0 m  
Vidējā caurtece 0 m³/s 
Pilsētas kanāls Vikikrātuvē

Pilsētas kanāls ir mākslīga veidota ūdenstece Rīgas pilsētas centrā Daugavas labajā krastā.[1] Tas ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 14 dažāda platuma tiltiem. Sākas pie Centrāltirgus augšpus Dzelzceļa tiltam. Kanālam gandrīz nav krituma un regulāras caurplūdes. Abos kanāla galos ierīkotas slūžas vējuzplūdu novēršanai, un to ieskauj 19. gadsimtā tapušie kanālmalas apstādījumi.

1857. gadā imperators Aleksandrs II atļāva nojaukt Rīgas nocietinājuma vaļņus. Pēc gada Maskava apstiprināja ieceri vaļņu vietā izveidot pilsētas kanālu, ko varētu izmantot preču pārvadāšanai ar nelieliem kuģiem, un kā ūdens rezervuāru pilsētas ugunsgrēku gadījumā. Gar kanāla malu ieplānoja izveidot atpūtas vietas pilsētniekiem. Kanāla trase gandrīz sakrīt ar nocietinājuma grāvja trasi. Grāvja sākums no Daugavas pie tagadējā Centrāltirgus līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Šo kanāla galu aizbēra izveidojot ielas turpinājumu līdz Daugavai. Tagadējais kanāla otrs gals līdz Daugavai izveidots no bijušā Citadeles grāvja.[2] Kanāla pamatā ir 90 m platais Rīgas aizsarggrāvis, kas bija nozīmīgs faktors pilsētas militārajā aizsardzībā viduslaikos. Tagadējo izskatu kanāls ieguva sākot ar 1857. gadu, kad pamazām sāka nojaukt fortifikācijas būves: pilsētas nocietinājumu grāvi savienoja ar vienu no citadeles nocietinājuma grāvjiem, daļēji aizbēra un krastus nostiprināja ar ozolkoka plankām.[3] Kanāla līkumi joprojām aptuveni atgādina kādreizējo nocietinājumu kontūras.

Rīgas kanāls 1928. gada ziemā

400 metrus garā kanāla daļa līdz dzelzceļam, saukta Kārļa baseins (vācu: Karlsbassin) vai Ostas baseins (vācu: Hafenbassin), izveidota 1792. gadā pie Kārļa ravelīna. Vēsturiskais nosaukums aizgūts no Kārļa vārtiem (vācu: Karls Pforte) pilsētas nocietinājuma valnī, kas savukārt nosaukti Zviedrijas karaļa Kārļa XI vārdā.[4]

Kārļa baseina daļa ir 50—60 metrus plata, kas turklāt sašaurināta, ar pāļiem nostiprinot Rīgas autoostas būvvietu 1964. gadā. Pārējā kanāla daļa gar Latvijas Nacionālo Operu, Bastejkalnu un cauri Kronvalda parkam veidota izmantojot aizsarggrāvju sistēmu pilsētas nocietinājumu priekšā.

Sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju, Rīgas dome atvēlēja līdzekļus kanāla sakopšanai un malu nostiprināšanai. Pilsētas kanāla un kanālmalas rekonstrukcijas darbus uzsāka 2000. gadā un veica 2 kārtās. Pirmajā kārtā veica kanāla gultnes padziļināšanu līdz 2 m un nostiprināja krastus posmā no Daugavas līdz 13. janvāra ielai, un no Eksporta ielas līdz Kronvalda bulvārim. Vietās, kur bija saglabājusies vēsturiskā koka rievsienas virsdaļa (kopā 252 m garumā), to demontēja un atjaunoja. 2002. gada jūnijā pilnībā pabeidza otro kārtu: krastu apzaļumošanas darbus.[5] Kaut arī masu mediji un Valsts kontrole plaši apcilāja tēmu par iespējamo nelietderīgo līdzekļu izšķērdēšanu,[6] visi atzina, ka Pilsētas kanāls piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas un tā vizuālais izskats ievērojami pārāks par tā pirmsrekonstrukcijas stāvokli.[7]

Ar 2009. gada tūrisma sezonas sākumu atļauta motorizētu kuģošanas līdzekļu satiksme Pilsētas kanālā, atļaujot vienvirziena kustību ar limitētu ātrumu (5 km/h), tam izsniedzot speciālas pašvaldības atļaujas.

Pilsētas kanāls attēlos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  2. Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4
  3. Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., — 55. lpp., ISBN 9984-548-00-7
  4. «Rīga. Kārļa vārti | LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA». dom.lndb.lv. Skatīts: 2023-09-30.
  5. Saskaņā ar Valsts kontroles sniegto informāciju, kopumā kanāla un kanālmalas rekonstrukcijai iztērēti 6 222 640 lati. No kanāla rekonstrukcijas laikā faktiski izpildītajiem darbiem neparedzētie darbi veikti par 1 055 172 latiem jeb 17%. (Valsts Kontrole saskata pārkāpumus Rīgas kanāla rekonstrukcijā. — LETA, 12.02.2002.)
  6. Visās izsolēs uzvarēja "Skonto būve", kas arī rekonstruēja kanālu par 6 617 946 latiem, kanālmalas apstādījumus iekārtoja pašvaldības uzņēmums "Rīgas dārzi un parki" par 48 498 latiem, būvdarbu uzraudzība, autoruzraudzība un projekta ekspertīze izmaksāja 35 753 latus. (VK: ‘Skonto būve’, iespējams, guvusi labumu no kanāla rekonstrukcijas projekta. — BNS, 17.02.2003.)
  7. Aisma Orupe.Rīgas parki gaida atmodu. // Nedēļa. 16. septembris (2006.)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]