Piparmētra

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Piparmētras)
Jump to navigation Jump to search
Piparmētra
Mentha x piperita
Piparmētra
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaLūpziežu dzimta (Lamiaceae)
ĢintsMētras (Mentha)
SugaPiparmētra (M. x piperita)
Piparmētra Vikikrātuvē

Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē. Piparmētras sastāvā esošā ēteriskā eļļa satur mentolu (~50%). Tieši savas atsvaidzinošās iedarbības un patīkamās, svaigās garšas dēļ šo augu izmanto arī pārtikas un parfimērijas rūpniecībā. Piemēram — zobu pastu, košļājamo gumiju un sūkājamo ledeņu ražošanā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piparmētras ziedi.

Mentha piperita ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs. Tā stāvā, zarainā, zaļā stublāja garums sasniedz 30–80 cm, iegareno, smailo, panātrēm (piemēram, baltā panātre) līdzīgo lapu garums — 3–8 cm, bet platums — līdz 2,5 cm. Piparmētras ziedi — gaiši violetas, cilindriskas, vārpveidīgas ziedkopas stublāja un zaru galā. Piparmētra zied no jūlija līdz augustam. Auglis — brūns riekstiņš skaldauglī.

Piparmētra izceļas ar spēcīgu mētru smaržu.

Izplatība un biotipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā šo kultivēto piparmētru kā vērtīgu ārstniecības augu plaši audzē dārzos un pat plantācijās. Atsevišķi eksemplāri mēdz augt dārzu tuvumā nezālienēs, bet izteikti savvaļā Latvijā piparmētras neaug.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piparmētra pārtikas ražošanā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kulinārijā plaši un daudzpusīgi izmanto svaigas un žāvētas piparmētru lapas, kā arī stublāju galotnes. Piparmētru pievieno ēdieniem, gatavojot saknes, dārzeņus un salātus, gaļas un zivju ēdienus, zupas, mērces, konservus. Angļi, piemēram, tradicionāli pievieno piparmētru jēra gaļas ēdieniem. Izplatīta ir arī piparmētru mērce (Mint Sauce), kas gatavota no žāvētām vai svaigām piparmētru lapām, etiķa, cukura un sāls un kas labi “sader” kopā ar gaļas ēdieniem. Latvieši, savukārt, pievienotu piparmētru “smagiem ēdieniem” — skābētiem ēdieniem, zirņu zupām, u.tml., jo augam piemīt arī īpatnība mazināt gāzu uzkrāšanos gremošanas traktā un sāta sajūtu. Mentha piperita ir neatņemama sastāvdaļa garšvielu maisījumos. Piparmētra ir lieliska piedeva saldajiem ēdieniem un to izmanto ievārījumu, kompotu un želeju pagatavošanā. Svaigas auga lapiņas noder arī dažādu veidu ēdienu garnēšanai (piemēram, pasniedzot gaļas ēdienus vai saldējumu).

Piparmētras izcelsmes vieta ir Eirāzijas kontinents, bet mūsdienās piparmētra pazīstama visā pasaulē un komerciālos nolūkos to masveidā audzē ASV, Ēģiptē un citur. Piem., Japānā audzētā piparmētra ir galvenais avots mentola komerciālajā ražošanā pasaulē.

Iespējams, daudzi piparmētru asociēs nevis ar tās ārstnieciskajām īpašībām un pielietojumu medicīnā, bet gan ar košļājamo gumiju un konfekšu biznesu. Kopš 19.gs. beigām — 20.gs. sākuma, kad ASV parādījās pirmās modernās zobu pastas, košļājamās gumijas un mentola konfektes, šo produktu popularitāte, šķiet, tikai pieaug. Mūsdienās ~ 45% piparmētru ražas tiek patērēts tieši košļājamo gumiju un konfekšu ar mentola garšu ražošanā.

Piparmētra parfimērijas ražošanā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parfimērijas rūpniecībā piparmētru izmanto elpas atsvaidzinātāju, antiseptiksu mutes dobuma skalotāju, zobu pastu, sejas un ķermeņa kosmētikas, aromātisku eļļu, vannas līdzekļu u.c. produktu ražošanā.

Ārstnieciskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1887. gada ilustrācija.

Piparmētrai tautas medicīnā piedēvē plašas ārstnieciskās īpašības, kuru esamība vai nozīmība medicīnas pētījumos pagaidām nav pierādīta kā efektīva.

Augu lieto saaukstēšanās un gripas gadījumos, pret kakla sāpēm un bronhītu. Daži drogu izmanto gan kā tonizējošu, gan arī kā nervus nomierinošu līdzekli. Atsvaidzinošās garšas dēļ piparmētru ierasti lieto pret sliktu dūšu, vemšanu, vēdera sāpēm un uzpūšanos, gāzu uzkrāšanos, kā arī ēstrgribas rosināšanai, lai veicinātu žults izdalīšanos. To var lietot arī kā vieglu diurētisku līdzekli. 'Piparmētrai pedēvē arī dezinficējošu iedarbību un to nereti izmanto ārīgi iekaisumu, sasitumu un brūču dziedēšanā. Ārīgi piparmētru vēl izmanto, lai pagatavotu dažādas dziedinošas un sāpes remdējošas kompreses, nomierinošas aromātiskas peldes, u.c. Uzskata, ka piparmētrai piemīt pretaudzēju aktivitāte.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piparmētru tējas pagatavošanai izmanto auga lapas, kuras parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā (novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra. Pēc piparmētru ražas novākšanas lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā). Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties.

Citas īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augs satur pulegonu, kas ir paleju mētras sastāvā. Pulegons ir stiprs insekticīds. To var izmantot kukaiņu atbaidīšanā.

Dažas citas no mētru ģints sugām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultivētā piparmētra (angļu: peppermint) ir ūdens mētras (Mentha aquatica) (angļu: watermint) un reti sastopamās krūzmētras (Mentha spicata) (angļu: spearmint) sugu hibrīds. Vēl Latvijā sastopamas tīruma mētra (Mentha arvensis) un staltā mētra (Mentha x gentilis), reti atrodama garlapu mētra (Mentha longifolia) un mieturu mētra (Mentha x verticillata).

Pasaulē izplatītas daudz dažādu piparmētru paveidu, kas atšķiras vienlīdz gan pēc ārējā izskata, gan ķīmiskā sastāva.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]