Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte; Tringa totanus (Linnaeus, 1758)
	Riesta apspalvojums
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta	Sloku dzimta (Scolopacidae)
Ģints	Tilbītes (Tringa)
Suga	Pļavu tilbīte (Tringa totanus)
	Pļavu tilbīte Vikikrātuvē

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.^[1] Pļavu tilbītei visradniecīgākās ir dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis) un purva tilbīte (Tringa glareola). Šīm sugām kopējais priekštecis dzīvoja miocēna un pliocēna mijā, apmēram pirms 5—6 miljoniem gadu. Visas šīs trīs sugas veido mazāko tilbīšu grupu ģintī.

Pļavu tilbīte atzīta par 2018. gada Gada putnu Latvijā.^[2]

Izplatība

Tai ir plašs izplatības areāls un pļavu tilbīte sastopama visā Eiropā un tālāk uz austrumiem gar Sibīrijas dienvidu malu līdz Mongolijai, Krievijas Tālajiem Austrumiem, Ķīnai^[3] un Japānai.^[4] Areāla dienvidu mala Āzijā sasniedz Indiju, Bangladešu un Jaungvineju. Tās dabīgais izplatības areāls ziemojošiem putniem aptver arī Austrālijas piekrastes.^[4]^[5] Eiropas ligzdotāji ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos un tropiskās Āfrikas piekrastēs.^[3] Reizēm pļavu tilbīte ieklejo Ziemeļamerikā un Grenlandē.^[4]

Latvijā

Pļavu tilbīte Latvijā ir samērā parasta ligzdotāja piemērotās vietās — upju, dīķu, ezeru vai jūras piekrastes pļavās. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā pļavu tilbīšu populācija ievērojami samazinās.^[6] Biežāk pļavu tilbītes var novērot migrācijas laikā, kā arī bijuši divi novērojumi ziemas mēnešos. Latvijā sastopama nominālpasuga Tringa totanus totanus.^[3]

Izskats

Visbiežāk pļavu tilbīte bradā pa seklumu, bet spēj arī peldēt

Pļavu tilbīte ir vidēji liels bridējputns. Tās ķermeņa garums ir 24—29 cm, spārnu plētums 47—55 cm, svars 92—127 g.^[5]^[7] Pļavu tilbītei ir garas, koši oranžas kājas un knābis, kura gals ir melns. Riesta laikā apspalvojums kļūst viscauri raibumoti brūns. Pavēdere ir nedaudz gaišāka kā mugura. Ziemā apspalvojums kļūst gaiši pelēkbrūns, vienmērīgāks, mazāk raibumots, bet pavēdere kļūst balta. Arī kājas un knābis zaudē košumu. Uz virsastes līdz pusmugurai ir balts apspalvojums, veidojot V veida laukumu. Spārnu iekšējās lidspalvas un apakšas ir baltas gan vasarā, gan ziemā.^[5]

Uzvedība un barība

Pļavu tilbīte mājo dažādu no vējiem pasargātu ūdenskrātuvju krastos un mitrājos, gan saldūdens, gan sālsūdens tilpņu krastos. Tas var būt jūras līcis, ezeru vai upju krastu pļavas, purvāji un dīķi. Tā barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, kas var būt dažādi kukaiņi, tārpi, gliemji, vēžveidīgie un zirnekļi, tos meklējot ūdenskrātuvju sērēs, dubļos, pludmales smiltīs un oļos, ar garo knābi rušinot augsnes virskārtu. Reizēm pļavu tilbīte nomedī nelielas zivtiņas un kurkuļus.^[5] Parasti tā pa ūdens seklumu bradā, bet reizēm arī peld.

Ārpus ligzdošanas sezonas pļavu tilbītes barojoties veido nelielus barus, kas ir nervozi un skaļi un visu laiku "sarunājas". Reizēm barā var novērot līdz 100 putniem.^[8] Tās ir aktīvas gan dienā, gan naktī. Dienas laikā tās barību meklē, izmantojot galvenokārt redzi, bet naktī tausti.^[5] Migrācijas ceļojumus veic galvenokārt naktī.^[7]

Ligzdošana

Pļavu tilbītes pirmo reizi ligzdo 1 vai 2 gadu vecumā. Tās veido monogāmus pārus un ligzdo no aprīļa līdz jūnijam. Gadā ir viens perējums. Pļavu tilbītes ligzdo vai nu izkliedētās kolonijās, vai pāris piemeklē vientuļu vietu.^[8] Ligzdošanai tas izvēlas pasargātu, garām zālēm ieskautu, nedaudz paceltu vietu, bieži to no visām pusēm ieskauj ūdens.^[5] Ligzda ir neliela iedobe zemē, kas izklāta ar sausu zāli, bet no blakus augošās zāles pļavu tilbīte veido jumtu, noliecot zāli pāri ligzdai.^[7] Dējumā ir 3—5 olas,^[8] kuras perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 22—26 dienas. Izšķiļoties mazuļus klāj smilšu brūnas dūnas ar tumšām svītrām. Tie uzreiz spēj sekot saviem vecākiem, kas tiem ierāda barošanās vietas un tos apsargā. Par mazuļiem iesākumā rūpējas abi vecāki, vēlāk ļoti bieži tikai tēviņš.^[8] Jaunie putni sāk lidot 27—35 dienu vecumā.^[7]

Sistemātika

Pļavu tilbītei ir 6 pasugas:^[1]^[9]

Pļavu tilbītes nominālpasuga (Tringa totanus totanus) — ligzdo Orkneju salās, Šetlendas salās, Eiropā, sākot ar Skandināviju ziemeļos un beidzot ar Pireneju pussalu, Itāliju, Tunisiju, Turciju dienvidos, areāla austrumu robeža sasniedz Sibīrijas rietumus, ziemo, sākot ar Vidusjūras reģionu un beidzot ar tropisko Āfriku, kā arī Indijā un Indonēzijā;
Islandes pļavu tilbite (T. t. robusta) — ligzdo Islandē un Fēru Salās, iespējams arī Skotijā, ziemo Britu salās un Rietumeiropā;
Ķīnas pļavu tilbīte (T. t. craggi) — ligzdo Ķīnas ziemeļrietumos, Siņdzjanas rajonā, ziemo Ķīnas austrumos un uz dienvidiem līdz Austrālijai;^[10]
Mandžūrijas pļavu tilbīte (T. t. terrignotae) — ligzdo Mandžūrijas dienvidos, ziemo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā;
Sibīrijas pļavu tilbīte (T. t. ussuriensis) — ligzdo Sibīrijas dienvidos, Mongolijā, Mandžūrijas ziemeļos un Krievijas Tālajos Austrumos, ziemo Vidusjūras reģionā, Āfrikas austrumos un pāri Sarkanajai jūrai otrā krastā Arābijas pussalā un Indijas rietumos;
Tibetas pļavu tilbīte (T. t. eurhina) — ligzdo Pamirā, Tadžikistānā, Indijas ziemeļos un Tibetā, ziemo Indijā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
↑ 2018.gada putns - pļavu tilbīte
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 «Ornitofaunistika: Pļavu tilbīte Tringa totanus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. maijā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 IUCN: Tringa totanus
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 ^5,4 ^5,5 Tringa totanus — Common Redshank, Redshank
↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.
↑ ^7,0 ^7,1 ^7,2 ^7,3 Nature Gate: Redshank
↑ ^8,0 ^8,1 ^8,2 ^8,3 «Planet of Birds: Redshank (Tringa totanus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.
↑ «IBC: Common Redshank (Tringa totanus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. maijā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.
↑ Colour Marking Protocol for Migratory Shorebirds^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pļavu tilbīte

[world-1] 1,0 ^1,1 IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020

[2] 2018.gada putns - pļavu tilbīte

[orn-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 «Ornitofaunistika: Pļavu tilbīte Tringa totanus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. maijā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.

[iuc-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 IUCN: Tringa totanus

[au-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 ^5,4 ^5,5 Tringa totanus — Common Redshank, Redshank

[6] «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.

[nat-7] 7,0 ^7,1 ^7,2 ^7,3 Nature Gate: Redshank

[pla-8] 8,0 ^8,1 ^8,2 ^8,3 «Planet of Birds: Redshank (Tringa totanus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.

[9] «IBC: Common Redshank (Tringa totanus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. maijā. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.

[10] Colour Marking Protocol for Migratory Shorebirds^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]