Edvards Smiltēns

Vikipēdijas lapa
Edvards Smiltēns
Edvards Smiltēns 2022.jpg
Edvards Smiltēns 2022. gadā
Saeimas priekšsēdētājs
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Ināra Mūrniece
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
(kopā ar V. Ķirsi, un L. Ozolu)
Amatā
2020. gada 2. oktobris — 2022. gada 1. novembris
Priekštecis Pagaidu administrācija
(iepriekš amats vakants, pirms tam - Anna Vladova)
Pēctecis Edvards Ratnieks
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis

Dzimšanas dati 1984. gada 18. septembrī (38 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Saulkrastu novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Edvards Smiltēns (dzimis 1984. gada 18. septembrī) ir latviešu jurists un politiķis. Strādājis vairākos Saeimas sasaukumos un Rīgas domē, ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts". 2022. gada 1. novembrī ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju. Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs (iepriekš pārstāvējis partijas "Sabiedrība citai politikai" un "Vienotība").

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1990. līdz 2003. gadam E. Smiltēns mācījās Rīgas Franču licejā, ieguva pamata un vidējo izglītību. No 2003. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Universitātē, kļuvis par sociālo zinātņu bakalauru tiesību zinātnē. Tad līdz 2009. gadam turpinājis studēt LU un ieguvis profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.[1]

Pārvalda latviešu, franču, angļu un krievu valodu.

Profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2002. gada jūnija līdz septembrim strādājis "Lattelekom" par Korporatīvās komunikāciju daļas Mārketinga attīstības nodaļas projekta vadītāja asistentu. Tad pārgājis strādāt uz SIA "Reklāmas aģentūra BALTI", kur sākotnēji bijis projektu vadītājs, no 2005. gada februāra — jurists un no 2006. gada februāra — izpilddirektors. Amatā bijis līdz 2008. gada martam.[1] No 2007. gada jūnija līdz 2009. gada jūlijam bijis "EKO Fonda" valdes loceklis, savukārt kopš 2007. gada oktobra ir valdes loceklis juridiskajā birojā "Smiltēns & Grīnbergs".[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Smiltēns atzinis, ka politikā iesaistījās tāpēc, ka Saeimai bija ļoti zems sabiedrības uzticības reitings.[2] Kandidējis 2009. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās no partijas "Sabiedrība citai politikai" saraksta, taču netika ievēlēts. No 2009. gada līdz 2010. gada oktobrim bija neatkarīgā 9. Saeimas deputāta Aigara Štokenberga palīgs.[1] "Sabiedrība citai politikai" valdes loceklis.[3]

2010. gadā E. Smiltēns kandidēja Saeimas vēlēšanās, tika ievēlēts 10. Saeimā Vidzemes vēlēšanu apgabalā no "Vienotības" saraksta.[2] Saeimā E. Smiltēns bija "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa vietnieks.[1] Darbojās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Eiropas lietu komisijā.[2][4]

Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās kandidēja ar 7. numuru "Vienotības" sarakstā Vidzemes apgabalā un tika ievēlēts 11. Saeimā.[5] No 2011. gada 1. novembra līdz 2014. gada 22. janvārim bija Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.[6]

2014. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts. Par 12. Saeimas deputātu kļuva Laimdotas Straujumas vietā uz laiku, kamēr viņa pildīja Ministru prezidentes pienākumus.[7] Decembrī tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā, ko pildīja līdz 2016. gada martam.[6]

2017. gada vasarā, kad partija "Vienotība" piedzīvoja krīzi, E. Smiltēns tika izvirzīts par vienu no pretendentiem uz partijas vadītāja vietu, tomēr 19. augustā viņš paziņoja, ka izstājas no partijas un tās Saeimas frakcijas.[8]

2017. gadā izveidoja organizāciju "Sabiedrība par labām pārmaiņām" (vēlāk kļuva par "Sabiedrību centriskai politikai"), taču, organizācijai kļūstot par Latvijas Reģionu apvienības (LRA) sadarbības partneri, E. Smiltēns tika ievēlēts LRA valdē.[9] No Latvijas Reģionu apvienības kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu Saeimā. Tāpat LRA nesaņēma pietiekamu vēlētāju atbalstu 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidēja no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta un tika ievēlēts Rīgas domē, pēc tam kļūstot par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku.

Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī E. Smiltēns tika ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts".

14. Saeimas pirmajā sēdē 2022. gada 1. novembrī E. Smiltēns apsteidza vienīgo konkurentu Alekseju Rosļikovu un tika ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Edvards Smiltēns». Vienotība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2011.06.13.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Edvards Smiltēns». Gudras galvas. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2011.06.13.
  3. «Edvards Smiltēns». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2011.06.13.
  4. «Edvards Smiltēns». 10. Saeima. Skatīts: 2011.06.13.
  5. «VIENOTĪBA Vidzemes apgabals». CVK. Skatīts: 2012-04-26.
  6. 6,0 6,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlī.
  7. Jānis Kincis. «Saeimā ar "mīksto" mandātu strādās arī Abu Meri un Vjačeslavs Dombrovskis». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 6. novembrī.
  8. Smiltēns pamet «Vienotību» LSM
  9. «Edvards Smiltēns iegūst amatu Latvijas Reģionu apvienībā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-09-04.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]