Pilsētas kanāls

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rīgas kanāls)
Jump to navigation Jump to search
Pilsētas kanāls
Pilsētas kanāls ar Rīgas dzelzceļa stacijas pulksteni fonā
Pilsētas kanāls ar Rīgas dzelzceļa stacijas pulksteni fonā
Izteka pie Centrāltirgus
56°56′34″N 24°6′41″E / 56.94278°N 24.11139°E / 56.94278; 24.11139
Ieteka Andrejosta
56°57′27″N 24°5′51″E / 56.95750°N 24.09750°E / 56.95750; 24.09750Koordinātas: 56°57′27″N 24°5′51″E / 56.95750°N 24.09750°E / 56.95750; 24.09750
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Garums 3,2 km
Kritums 0 m  
Vidējā caurtece 0 m³/s 
Pilsētas kanāls Vikikrātuvē

Pilsētas kanāls ir mākslīga veidota ūdenstece Rīgas pilsētas centrā Daugavas labajā krastā.[1] Tas ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 16 dažāda platuma tiltiem. Sākas pie Centrāltirgus augšpus Dzelzceļa tiltam. Kanālam nav krituma un regulāras caurplūdes. Abos kanāla galos ierīkotas slūžas vējuzplūdu novēršanai, un to ieskauj 19. gadsimtā tapušie kanālmalas apstādījumi. Pār kanālu ved 16 tilti vai tiltiņi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1857. gadā imperators Aleksandrs II atļāva nojaukt Rīgas nocietinājuma vaļņus. Pēc gada Maskava apstiprināja ieceri vaļņu vietā izveidot pilsētas kanālu, ko varētu izmantot preču pārvadāšanai ar nelieliem kuģiem, kā arī kā ūdens rezervuāru pilsētas ugunsgrēku gadījumā. Gar kanāla malu tika ieplānots izveidot atpūtas vietas pilsētniekiem. Kanāla trase gandrīz sakrīt ar nocietinājuma grāvja trasi. Grāvja sākums no Daugavas pie tagadējā Centrāltirgus līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Šo kanāla galu aizbēra izveidojot ielas turpinājumu līdz Daugavai. Tagadējais kanāla otrs gals līdz Daugavai izveidots no bijušā Citadeles grāvja.[2] Kanāla pamatā ir 90 m platais Rīgas aizsarggrāvis, kas bija nozīmīgs faktors pilsētas militārajā aizsardzībā viduslaikos. Tagadējo izskatu kanāls ieguva sākot ar 1857. gadu, kad pamazām sāka nojaukt fortifikācijas būves: pilsētas nocietinājumu grāvi savienoja ar vienu no citadeles nocietinājuma grāvjiem, daļēji aizbēra un krastus nostiprināja ar ozolkoka plankām.[3] Kanāla līkumi joprojām aptuveni atgādina kādreizējo nocietinājumu kontūras.

Rīgas kanāls 1928. gada ziemā

400 metrus garā kanāla daļa līdz dzelzceļam, saukta Kārļa baseins, izveidota 1792. gadā pie Kārļa ravelīna ir 50-60 metrus plata, kas turklāt sašaurināta, ar pāļiem nostiprinot Rīgas autoostas būvvietu 1964. gadā. Pārējā kanāla daļa gar Latvijas Nacionālo Operu, Bastejkalnu un cauri Kronvalda parkam veidota izmantojot aizsarggrāvju sistēmu pilsētas nocietinājumu priekšā.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju, Rīgas dome atvēlēja līdzekļus kanāla sakopšanai un malu nostiprināšanai. Pilsētas kanāla un kanālmalas rekonstrukcijas darbus uzsāka 2000. gadā un veica 2 kārtās. Pirmajā kārtā tika veikta kanāla gultnes padziļināšana līdz 2 m un nostiprināti krasti posmā no Daugavas līdz 13. Janvāra ielai, un no Eksporta ielas līdz Kronvalda bulvārim. Vietās, kur bija saglabājusies vēsturiskā koka rievsienas virsdaļa (kopā 252 m garumā), tā tika demontēta un atjaunota no jauna. 2002. gada jūnijā tika pilnībā pabeigta otrā kārta: krastu apzaļumošanas darbi.[4] Kaut arī masu mediji un Valsts kontrole plaši apcilāja tēmu par iespējamo nelietderīgo līdzekļu izšķērdēšanu,[5] visi atzina, ka Pilsētas kanāls piedzīvojis fundamentālas pārmainas un tā vizuālais izskats ievērojami pārāks par tā pirmsrekonstrukcijas stāvokli.[6]

Ar 2009. gada tūrisma sezonas sākumu atļauta motorizētu kuģošanas līdzekļu satiksme Pilsētas kanālā, atļaujot vienvirziena kustību ar limitētu ātrumu (5 km/h), tam izsniedzot speciālas pašvaldības atļaujas.

Pilsētas kanāls attēlos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  2. Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4
  3. Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. – A.K.A.: Jūrmala, 2001., - 55. lpp., ISBN 9984-548-00-7
  4. Saskaņā ar Valsts kontroles sniegto informāciju, kopumā kanāla un kanālmalas rekonstrukcijai iztērēti 6 222 640 lati. No kanāla rekonstrukcijas laikā faktiski izpildītajiem darbiem neparedzētie darbi veikti par 1 055 172 latiem jeb 17%. (Valsts Kontrole saskata pārkāpumus Rīgas kanāla rekonstrukcijā. - LETA, 12.02.2002.)
  5. Visās izsolēs uzvarēja "Skonto būve", kas arī rekonstruēja kanālu par 6 617 946 latiem, kanālmalas apstādījumus iekārtoja pašvaldības uzņēmums "Rīgas dārzi un parki" par 48 498 latiem, būvdarbu uzraudzība, autoruzraudzība un projekta ekspertīze izmaksāja 35 753 latus. (VK: ‘Skonto būve’, iespējams, guvusi labumu no kanāla rekonstrukcijas projekta. - BNS, 17.02.2003.)
  6. Aisma Orupe.Rīgas parki gaida atmodu. // Nedēļa. 16. septembris (2006.)