Ronalds Arājs
 Ronalds Arājs 2011. gadā | |
| Personas dati | |
|---|---|
| Dzimis |
1987. gada 29. novembrī Tukums, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Pārstāvētā valsts |
Latvija |
| Dzīvesvieta |
Rīga, Latvija |
| Augums | 183 cm |
| Svars | 95 kg |
| Profesionālā informācija | |
| Sporta veids | vieglatlētika |
| Disciplīna | 100 m, 200 m |
| Treneris | Edvīns Krūms |
| Dalība sacensībās | |
| Dalība OS | 1 (2008) |
| Dalība PČ | 2 (2009, 2011) |
| Dalība EČ | 2 (2010, 2012) |
| Dalība EČ telpās | 1 (2011) |
| Personiskie rekordi | |
| 100 metri |
10,18 s  |
| 200 metri | 20,75 s |
Ronalds Arājs (dzimis 1987. gada 29. novembrī Tukumā) ir bijušais latviešu vieglatlēts, sprinteris. Viņa pamatdisciplīnas bija 100 m un 200 m sprints.
R. Arāja personiskais rekords 100 metru sprintā ir 10,18 sekundes, ko viņš sasniedza 2011. gada jūlijā Bergamo, šis rezultāts kļuva par jaunu Latvijas rekordu, par 0,1 sekundi uzlabojot Sergeja Inšakova 1997. gadā sasniegto rezultātu.[1] 200 metru distancē viņa personiskais rekords ir 20,75 sekundes. Trenējies pie Edvīna Krūma.[2]
2013. gadā R. Arājs pievērsās arī bobslejam un kā stūmējs gatavojās 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos, taču Olimpiādē nepiedalījās.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis un audzis Tukumā, taču deviņu gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Rīgā. R. Arāja tēvs, arī Ronalds Arājs, jaunības gados arī bija vieglatlēts, barjersprinteris (14,30 s), sākotnēji trenēja dēlu. Tāpat ar vieglatlētiku augstā līmenī nodarbojusies arī māte Agija Arāja (Plūmīte), kas savulaik bija viena no labākajām sprinterēm Latvijā (1982. gadā 100 m veikusi 11,8 s).[3] Viņa brālis Henrijs skrēja sprintu un nodarbojās ar tāllēkšanu, savukārt māsa Anija nodarbojusies ar septiņcīņu un barjerskriešanu.
2004. gada Eiropas kausā viņš startēja 4×100 m stafetē, kur ar rezultātu 41,39 s izcīnīja 3. vietu. 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem R. Arājs izcīnīja 13. vietu 100 m sprintā ar rezultātu 10,63 s, savukārt priekšsacīkstēs viņš distanci veica 10,54 s. Eiropas U-23 čempionātā 2007. gadā sportists, veikdams 100 m sprintu 10,97 s, ieņēma 31. vietu.[4]
R. Arājs ir piedalījies 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs, kur viņš nepārvarēja pirmo sacensību kārtu (21,22 s — 200 m sprints — 48. vieta). Arī 2009. gada Pasaules čempionātā viņš 200 m distancē nepārvarēja priekšsacīkstes, distanci viņš veica 21,38 s un ierindojās 47. vietā. 2010. gada Eiropas čempionātā R. Arājs piedalījās 100 m sprinta distancē, kur ieņēma 15. vietu (10,47 s). 2011. gada Universiādē izcīnīja 4. vietu 100 m sprintā (10,29 s).[5]
2011. gada Pasaules čempionātā viņš nepārvarēja sacensību pirmo kārtu, ierindojās 31. vietā (lai skrietu pusfinālā pietrūka 0,1 sekundes).[6] 2012. gada Eiropas čempionātā R. Arājs sasniedza finālu (rezultāts priekšsacīkstēs 10,28 sekundes), tomēr finālā krita un guva smagu traumu (Ahilleja cīpslas plīsums).[7] Taču viņš ierindojās 6. vietā 100 m skrējiena kopvērtējumā, līdz ar to tā bija otrā augstākā vieta 100 m skrējienā Eiropas čempionātos Latvijas vieglatlētikas vēsturē (1974. gadā Juris Silovs bija 4. vietā). Traumas dēļ R. Arājs nepiedalījās 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, lai gan bija izpildījis kvalifikācijas normatīvu.
2012. gada novembrī viņš paziņoja, ka pēc 2013. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā pāries uz bobsleju, lai gatavotos 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.[8] Tomēr 2013. gada jūnijā tika izplatīta informācija, ka R. Arājs Pasaules čempionātā nestartēs un trenēsies kā bobsleja stūmējs.[9]
2016. gada aprīlī paziņojis par sportista karjeras beigām.[10] 2017. gadā kļuvis par Latvijas vieglatlētikas izlases direktoru.[11]
Personiskie rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 50 m (telpās) | 5,82 s | 2011. gada 3. februāris | ||
| 60 m (telpās) | 6,68 s | 2011. gada 11. februāris | ||
| 100 m | 10,18 s | 2011. gada 3. jūlijs |  Bergamo, Itālija |
Latvijas rekords |
| 200 m | 20,75 s | 2008. gada 3. maijs |  Albukerke, Ņūmeksika, ASV |
Lielākie sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Sacensības | Norises vieta | Vieta | Rezultāts | Disciplīna | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Pārstāvētā valsts: Latvija
| |||||||||
| 2006 | Pasaules junioru čempionāts |  Pekina, Ķīna
|
13. vieta | 10,63 s | 100 m | ||||
| 2007 | Eiropas U-23 čempionāts |  Debrecena, Ungārija
|
31. vieta | 10,97 s | 100 m | ||||
| 2008 | Olimpiskās spēles | Pekina, Ķīna
|
48. vieta | 21,22 s | 200 m | ||||
| 2009 | Pasaules čempionāts |  Berlīne, Vācija
|
47. vieta | 21,38 s | 200 m | ||||
| 2010 | Eiropas čempionāts |  Barselona, Spānija
|
15. vieta | 10,47 s | 100 m | ||||
| 2011 | Eiropas čempionāts telpās | .svg){kind=small} Parīze, Francija
|
24. vieta | 6,78 s | 60 m | ||||
| Universiāde | Šenžeņa, Ķīna
|
4. vieta | 10,29 s | 100 m | |||||
| Pasaules čempionāts |  Tegu, Dienvidkoreja
|
31. vieta | 10,52 s | 100 m | |||||
| 2012 | Eiropas čempionāts |  Helsinki, Somija
|
6. vieta | nav rezultāta | 100 m | ||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Arājs par 0,1 sekundi labo Latvijas rekordu 100 metru sprintā Arhivēts 2011. gada 5. jūlijā, Wayback Machine vietnē. TVnet.lv
- ↑ Skrien, baltais, skrien! Arhivēts 2011. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē., sporto.lv
- ↑ «MSĢ visu laiku labākie vieglatlēti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. augustā. Skatīts: 2012. gada 3. jūlijā.
- ↑ Debrecen HUN 12 - 15 July
- ↑ Arājs ceturtais Universiādē, Grīvām neveiksme
- ↑ Jānis Pārums. «Arājam 10.52 sekundes un 31. vieta pasaulē». sportacentrs.com, 2011. gada 27. augustā. Skatīts: 2011. gada 1. septembrī.
- ↑ «Arājs krīt finālā, sprinterim Ahilleja cīpslas plīsums». Sportacentrs.com. 2012. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
- ↑ «Latvijas ātrākais sprinteris ir gatavs debitēt bobslejā». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. janvārī. Skatīts: 2013. gada 4. janvārī.
- ↑ «Latvijas rekordists 100 m sprintā beidzot pievēršas bobslejam». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 6. jūnijā.
- ↑ Jānis Freimanis. «Sprinteris Arājs noslēdzis sportista karjeru». sportacentrs.com, 2016. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 27. aprīlī.
- ↑ «Latvijas rekordists Arājs izlases direktora amatā atgriežas vieglatlētikā» (latviešu). Skatīts: 2018-08-14.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- World Athletics profils (angliski)
- Latvijas vieglatlēta(-es) profils
- LVS profils
- Olimpieši, ko saistām ar Tukuma vārdu
- Tilastopaja profils (angliski)
- Teksasas universitātes profils (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
