Karaīti

Jūdaisms
Ebreji
Ebreji Rabīniskais jūdaisms Ortodoksālie ebreji Reformētie ebreji Hasīdi Karaīti Samarieši Falaši
Pamatprincipi
Jūdaisma pamatprincipi Minjans Mesija jūdaismā Izredzētā tauta Halaha Kašruts Cedaka
Reliģiskie teksti
Tora Tanakh Talmuds Midraš Tosefta Mišna Šulhan aruh Sidurs Zohars Kabala
Pravieši
Jesaja Jeremija Ecehiēls
Svētās pilsētas
Jeruzāleme Safeda Hebrona Tibērija
Reliģiskās brīvdienas
Sabats Roš Hašana Jom Kipur Sukot Hanuka Purims Pesahs 9 Av
Ievērojamas figūras
Ābrams Sāra Īzaks Rebeka Jēkabs Divpadsmit ciltis Mozus Sauls Dāvids Zālamans Elija
Ievērojami rabīni
Hilels Šammajs Rabīns Akiva Jūda haNasi Maimonids Nahmanids Raši Viļņas gaons Ābrams Īzaks Kūks
Dzīves cikls
Apgraizīšana Bar Micva Sērošana
Reliģiskie amati
Rabīns Rebbe Mohels
Kulta vietas
Saiešanas telts Sinagoga Mikve Jeruzālemes templis
Kulta priekšmeti
Talits Tefilins Jarmulka Sefer Tora Mezuza Menora Šofars Četras garšviels Jads
Lūgšanas un dievkalpojums
Šma Amida Aleinu Kol Nidre Kadiš Ma Tovu Havdala
Kustības
Antisemītisms Bunds Cionisms Haskala Musar

Karaīti jeb karaīmi ir jūdaisma sekta, kas atzīst tikai rakstīto ebreju Bībeles daļu, un, lai arī nenoliedz Talmudu, uzskata, ka katram pašam jāstudē Tora un jāpieņem pareizais lēmums. Karaītisms izveidojās 7.—9. gadsimtā Bagdādē, kas tajā laikā bija ievērojamākais jūdaisma centrs.