Viļņas gaons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viļņas gaons
ר' אליהו בן שלמה זלמן
Viļņas gaons
Personīgā informācija
Dzimis 1720. gada 23. aprīlī
Viļņa, Polijas—Lietuvas ūnija
(Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1797. gada 9. oktobrī (77 gadi)
Viļņa, Krievijas impērija
(Karogs: Lietuva Lietuva)
Nodarbošanās rabīns

Elija Ben Solomons Zalmans jeb Viļņas gaons ("Viļņas ģēnijs" jeb (apvienojot iniciāļus) Gra, ivritā:ר' אליהו בן שלמה זלמן‎; dzimis 1720. gada 23. aprīlī, miris 1797. gada 9. oktobrī) bija slavenākais 18. gadsimta Lietuvas rabīns, daudzu jūdaisma reliģisko tekstu autors un garīgais skolotājs. Ivritā tiek saukts par ha'Gaon ha'Chasid mi'Vilna. Izcils Talmuda zinātājs un viens no galvenajiem ne-hasīdiskā jūdisma vadītājiem.

Viens no ietekmīgākajām rabinisma autoritātēm kopš Viduslaikiem, un lai arī hronoloģiski iekļaujas modernajā Aharonim rabīnu periodā, daudzi viņu pieskaita pie iepriekšējās Rišonim paaudzes. Liela daļa aškenazi ebreju mūsdienās seko Gaona tradīcijai (minhag ha-Gra).

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis rabīna Solomona Zalmana ģimenē, mācījies Talmuda skolā Ķēdaiņos Polijas-Lietuvas ūnijā. Gaonam piemitusi fotogrāfiska atmiņa, tāpēc jau līdz desmit gadu vecumam viņš apguvis Talmudu un Toru. Vēlāk pārcēlies uz Viļņu, kur patstāvīgi studējis Kabalu un dabaszinātnes. Ceļojis pa Poliju un Vāciju, atgriezies Viļņā 1745. gadā. No 1760. gada sācis privāti izglītot mācekļus, kas vēlāk turpināja viņa uzskatu popularizēšanu Voložinas ješivā.

Izpelnījies slavu rabīnu vidē ar savām plašajām Toras un Talmuda zināšanām, tādēļ iemantojis pievārdu "Viļņas ģēnijs". Asi cīnījies ar hasīdisma uzskatiem. Uzrakstījis daudzus apjomīgus darbus ("Biurei ha-Gra", "Shenoth Eliyahu", "Adereth Eliyahu") kas atstājuši dziļu ietekmi uz Toras, Talmuda un Kabalas interpretāciju, kaut arī neviens no tiem nav publicēts viņa dzīves laikā. Izmantojis ebreju reliģiskās literatūras analīzei filoloģiskas metodes, kritiski izvērtējot senākos tekstus.

Izņēmot konfliktu ar hasīdiem, Gaons faktiski neiesaistījās sabiedriskajā dzīvē; lai arī aicināts, viņš atteicās kļūt par sinagogas rabīnu. Gaons koncentrējās uz jūdaisma reliģisko tekstu komentēšanu un apmācīja tikai dažus izvēlētus skolniekus. Īpašu uzmanību viņš pievērsa Jeruzālemes Talmudam, kas tajā laikā bija gandrīz pusaizmirsts.

Konflikts ar hasīdiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad hasīdisms sāka kļūt aizvien populārāks, Gaons, kopā ar daudziem Polijas un Lietuvas rabīniem, stājās tam pretī. 1777. gadā Viļņā hasīdi tika izslēgti no jūdaisma un arī citas ebreju kopienas tikai aicinātas sekot šim piemēram. 1781. gadā, kad hasīdi atsāka aktīvi sludināt savu mācību, Gaons atkal viņus izslēdza no jūdaisma, pasludinot, ka viņi ir ķeceri ar kuriem ticīgi ebreji nedrīkst precēties. 1796. gadā Gaons sūtija divus mācekļus uz visām Polijas kopienām ar vēstulēm, kurās norādīja, ka joprojām ir naidīgi noskaņots pret hasīdiem.

Viļņas Gaona piemineklis Viļņā

Ietekme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaona ievērojamākais skolnieks rabīns Haims Voložins 1803. gadā nodibināja slaveno Voložinas ješivu. Sekojot Gaona vēlmēm, trīs viņa sekotāju grupas (ap 500 cilvēku), laikā no 1800. līdz 1812. gadam devās uz Svēto zemi. Šos imigrantus varētu uzskatīt par pirmajiem modernās Izraēlas aizsācējiem. Daļa no šiem aškenazi ebrejiem apmetās Jeruzālemē, kurā līdz šim dzīvoja gandrīz tikai sefardu ebreji.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Etkes, Immanuel, et al. The Gaon of Vilna: the man and his image (University of California Press, 2002) ISBN 0-520-22394-2
  • Landau, Betzalel and Rosenblum, Yonason. The Vilna Gaon: the life and teachings of Rabbi Eliyahu, the Gaon of Vilna (Mesorah Pub., Ltd., 1994) ISBN 0-89906-441-8