Saeimas priekšsēdētājs

Saeimas priekšsēdētājs ;
	Saeimas priekšsēdētāja karogs;
	Amatā; Daiga Mieriņa; kopš 2023. gada 20. septembra
Pirmais	Frīdrihs Vesmanis
Izveidots	1922. gada 11. jūlijs

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.^[1] Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus.^[1]

Saeimas priekšsēdētāja funkcijas un pienākumi

Saeimas priekšsēdētājs ir viens no pieciem Saeimas Prezidija locekļiem, kur pārējie locekļi ir divi Saeimas priekšsēdētāja biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs.

Saeimas priekšsēdētāja vada sekojošas sēdes:

Saeimas sēdes;
Saeimas Prezidija sēdes;
Sēdes, kurās Saeimas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.

Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, kad Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.

Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.

Saeimas priekšsēdētājs, pildot sava amata pienākumus, daudz laika velta diplomātisko attiecību veidošanai, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Tostarp reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicina diplomātiskā korpusa pārstāvjus — Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus un goda konsulus, bet Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējās sanāksmes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem — valsts vēstniekiem.

Nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm.

Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.

Saeimas priekšsēdētāja darbību nodrošina Saeimas priekšsēdētāja birojs.^[2]

Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšana

Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus, un tas parasti notiek pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē, atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm.^[1] Saeimas priekšsēdētāja kandidatūras deputāti iesniedz Saeimas Prezidijam rakstveidā.^[1]

Saeimas priekšsēdētāja simbolika

Saeimas priekšsēdētāja darba telpās, uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs, parasti ir Saeimas priekšsēdētāja karogs - balts karogs ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros, kam augšējā labajā laukumā ir valsts lielais ģerbonis.^[3]

Tradīcijas

Saeimā ir vairākas tradīcijas, kuras iedibinājuši tieši Saeimas priekšsēdētāji. Viena no tām ir Saeimas pavasara koku stādīšanas talka, kas ir simboliska dāvana Latvijai un saistīta ar mūsu valstij nozīmīgu datumu — 4. maiju, kad tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas diena. Ik gadu janvārī Saeimas priekšsēdētājs aicina Saeimas deputātus, barikāžu dalībniekus, žurnālistus un iedzīvotājus Saeimas nama pagalmā aizdegt ugunskuru par piemiņu 1991. gada barikādēm. Tāpat pirms Ziemassvētkiem Saeimas namā Saeimas priekšsēdētājs kopā ar bērniem rīko Ziemassvētku ieskaņas pasākumus.

Ir iedibināts arī Saeimas Prezidija Atzinības raksts, ko paraksta Saeimas priekšsēdētājs un ar ko apbalvo personas par sasniegumiem parlamenta noteikto valsts attīstības virzienu īstenošanā.^[2]

Vēsturiskie Saeimas priekšsēdētāji

1922—1934

	Portrets	Vārds	No	Līdz	Partija
1		Frīdrihs Vesmanis	1922. gada 7. novembris	1925. gada 17. marts	Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
2		Pauls Kalniņš	1925. gada 20. marts	1934. gada 15. maijs	Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

1934—1993

1934. gadā pēc apvērsuma Saeimas darbība tika pārtraukta. Padomju okupācijas gados Saeimas funkcijas pildīja Latvijas PSR Augstākā padome (priekšsēdētājus skat. LPSR Augstākās padomes priekšsēdētāji). Padome pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas gados līdz 1993. gadam, kad ievēlēja 5. Saeimu.

No 1993. gada

	Portrets	Vārds	No	Līdz	Partija
1		Anatolijs Gorbunovs	1993. gada 6. jūlijs	1995. gada 7. novembris	Latvijas Ceļš
2		Ilga Kreituse	1995. gada 7. novembris	1996. gada 26. septembris	Demokrātiskā partija "Saimnieks"
3		Alfrēds Čepānis	1996. gada 26. septembris	1998. gada 3. novembris	Demokrātiskā partija "Saimnieks"
4		Jānis Straume	1998. gada 3. novembris	2002. gada 5. novembris	Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
5		Ingrīda Ūdre	2002. gada 5. novembris	2006. gada 7. novembris	Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zemnieku savienība)
6		Indulis Emsis	2006. gada 7. novembris	2007. gada 24. septembris	Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija)
7		Gundars Daudze	2007. gada 24. septembris	2010. gada 2. novembris	Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijai un Ventspilij)
8		Solvita Āboltiņa	2010. gada 2. novembris	2014. gada 4. novembris	Vienotība (Jaunais laiks) (līdz 06.08.2011.) Vienotība (no 06.08.2011.)
9		Ināra Mūrniece	2014. gada 4. novembris	2022. gada 1. novembris	Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
10		Edvards Smiltēns	2022. gada 1. novembris	2023. gada 20. septembris	Apvienotais saraksts
11		Daiga Mieriņa	2023. gada 20. septembris	pašlaik	Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zemnieku savienība)