Sajānu-Šušenskas rezervāts
| Sajānu-Šušenskas rezervāts | |
|---|---|
| Саяно-Шушенский заповедник | |
|
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts) | |
 Rezervāts un ūdenskrātuve | |
  Sajānu-Šušenskas rezervāts | |
| Atrašanās vieta | Krasnojarskas novads |
| Tuvākā pilsēta | Šušenska |
| Koordinātas | 52°7′44″N 91°47′34″E / 52.12889°N 91.79278°EKoordinātas: 52°7′44″N 91°47′34″E / 52.12889°N 91.79278°E |
| Platība | 390,368 hectares (964,620 acres; 1,507 sq mi) |
| Dibināts | 1987. gada 20. februāris 1976. gadā |
| Mājaslapa | http://www.sayanzapoved.ru/ |
Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts (krievu: Саяно-Шушенский заповедник) ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos. Tas atrodas Jeņisejas upes dienvidu krastā pie Sajānu-Šušenskas ūdenskrātuves. Tādējādi rezervāts aizsargā lielu meža un kalnu teritorijas daļu pie ūdenskrātuves, kas izveidota Krievijas lielākās elektrostacijas Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai. Gan rezervātu, gan HES izveidoja 1976. gadā, un galvenais rezervāta mērķis bez dabas vērtību saglabāšanas ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo ekoloģiju izpēte.[1] Rezervāta platība ir 390 368 ha. Tas atrodas Krasnojarskas apgabala Šušenskas rajonā.[2][1]
Topogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sajānu-Šušenskas rezervāts aptver apgabalu Sajānu kalnu rietumu daļā, ieskaitot Hemčika un Kantegirskas grēdas.[3] No ziemeļiem to ierobežo Jeņisejas upe. Augstums svārstās no 500 līdz 2735 metriem.[1]
Klimats un ekoreģions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sajānu-Šušenskas rezervāts atrodas Sajānu kalnu skujkoku mežu ekoreģionā vidējā augstuma līmenī. Tas atrodas pārejas zonā starp Sibīrijas taigu uz ziemeļiem un Mongolijas stepi uz dienvidiem. Šajā ekoreģionā ir augsts bioloģiskās daudzveidības līmenis, pateicoties ekoloģisko zonu saskarei, augstuma izmaiņām un reljefa izmaiņām.[4]
Sajānu-Šušenskas klimats ir subarktiskais klimats bez sausās sezonas (pēc Kepena klimata klasifikācijas tas ir kontinentāli subarktiskais jeb boreālais (taigas) klimats (Dfc)). Šim klimatam raksturīgas mērenas vasaras (tikai 1—3 mēnešus temperatūra pārsniedz 10° C) un aukstas, sniegotas ziemas (aukstākais mēnesis ar temperatūrām zem −3° C).[5][6] Sajānu-Šušenskas rezervātā klimata atšķirības ir ne tikai pamatojoties uz augstumu, bet arī atrašanos abās pusēs diapazonu līnijai: ziemeļu nogāzēs ir daudz nokrišņu (1000-1500 mm gadā), savukārt dienvidu stepes pusē nokrišņu daudzums gadā vidēji ir tikai 400 mm. Ziemeļu nogāzēs var uzsnigt līdz 1,5 metriem sniega, bet dienvidos — 0,3 metri.
Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rezervāta meži atšķiras pēc absolūtā augstuma un pēc attāluma no ūdenskrātuves. Vidējā līmeņa meži pārsvarā ir taiga ar eglēm un priedēm, ar dažām lapegļu mežu zonām. Kalnu stepju reģioni klasificējas līdz pat krūmāju stepēm un zālājiem. Ūdens līmeņa svārstības aizsprosta darbības dēļ var būt dramatiskas (līdz 40 metriem). Tas noved pie augu zonām, kurās ir sugas, kas atspoguļo cilvēku darbības ietekmi, un kuras ir galvenā zinātnieku uzmanība rezervātā. Rezervuāra augšējos reģionos lejupplūstošie ūdeņi ir radījuši plašas palienes.[7][2]
Rezervātā visbiežāk sastopami zīdītāji, kas ir plaši izplatīti Sibīrijā: sabulis, vāvere, alnis, vilks, āmrija, lūsis un citi. Kalnu augšējos līmeņos sastopamas tipiskas Arktikas sugas: arktiskais cirslis (Sorex arcticus) un ziemeļbriedis. Stepju reģionā mīt Sibīrijas kalnu kaza, manuls, garastes kāmis un pelēkais murkšķis. Rezervātā ir neliels skaits sniega leopardu. Reģistrētas vairāk nekā 100 putnu sugas. Starp šiem Sibīrijas taigas pārstāvjiem ir dzilnītis, zilrīklīte, riekstrozis, Himalaju dzeguze un rubenis. Bārdainā irbe ir raksturīga akmeņainām stepju teritorijām, un plēsīgie putni, piemēram, zivjērgļi, piekūni un ērgļi, ir izplatīti visā pasaulē. Rāpuļu vidū ir vara galvas čūskas (Agkistrodon contortrix) un odzes; abiniekus pārstāv purva varde (Rana arvalis) un parastais krupis.[7][2]
Ekoizglītība un piekļuve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kā stingra režīma dabas rezervāts (liegums) Sajānu-Šušenskas rezervāts lielākoties ir slēgts plašākai sabiedrībai, lai gan zinātnieki un tie, kuriem ir "vides izglītības" mērķis, par vizītēm var vienoties ar parka vadību. Rezervāts uztur dabas muzeju, kas ir pieejams sabiedrībai, un teritorijā ir divi "ekotūristu" maršruti, kas arī ir pieejami sabiedrībai, taču šīs atļaujas ir nepieciešamas noformēt iepriekš. Galvenais birojs atrodas Šušenskas pilsētā.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Sayano-Shushenski Zapovednik» (krievu). Ministry of Natural Resources and Environment (Russia). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. decembrī. Skatīts: 2016. gada 21. janvāris.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Sayano-Shushenski Zapovednik (Official Site)» (krievu). Ministry of Natural Resources and Environment (Russia). Skatīts: 2016. gada 21. janvāris.
- ↑ «Nacionālie parki Krasnojarskas apgabalā. Krasnojarskas teritorijas aizsargājamās vietas». marichi-moda.ru. Skatīts: 2021-04-16.
- ↑ «Map of Ecoregions 2017» (angļu). Resolve, using WWF data. Skatīts: 2019. gada 14. septembris.
- ↑ Kottek, M., J. Grieser, C. Beck, B. Rudolf, and F. Rubel, 2006. «World Map of Koppen-Geiger Climate Classification Updated» (angļu). Gebrüder Borntraeger 2006. Skatīts: 2019. gada 14. septembris.
- ↑ «Dataset - Koppen climate classifications» (angļu). World Bank. Skatīts: 2019. gada 14. septembris.
- ↑ 7,0 7,1 «Sayano-Shushenski Zapovednik» (krievu). Ministry of Natural Resources and Environment (Russia). Skatīts: 2016. gada 11. marts.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sajānu-Šušenskas rezervāts.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Map of Sayano-Shushenski Reserve, OpenStreetMap
- Map of Sayano-Shushenski Reserve, ProtectedPlanet Arhivēts 2016. gada 1. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Topographic maps of area Arhivēts 2016. gada 8. maijā, Wayback Machine vietnē.