Raņķu pagasts

Raņķu pagasts
Ģerbonis
Novads:	Kuldīgas novads
Centrs:	Raņķi
Kopējā platība:	46,8 km2
• Sauszeme:	44,9 km2
• Ūdens:	1,9 km2
Iedzīvotāji (2024):	351
Blīvums (2024):	7,8 iedz./km2
Raņķu pagasts Vikikrātuvē

Raņķu pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Skrundas pilsētu un Rudbāržu, Skrundas, Laidu un Snēpeles pagastiem.

Daba

Atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Augstākā vieta - 50,6 m vjl.

Hidrogrāfija

Upes

• Venta
  • Ēnava
  • Garūdene
  • Lejējupe

Ūdenskrātuves

Pagastā atrodas vairāki dīķi:

• Kaķleju dīķis
• Svētputņastes dīķis
• Kalēju dīķis

Vēsture

Mūsdienu Raņķu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Allažu muiža (Gut Allaschen), Jeras muiža (Gut Irgen), Raņķu muiža (Gut Ranken, Raņķi), Vāres muiža (Gut Wahrenhof).

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta platība bija 151 km² un tajā dzīvoja 1631 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Raņķu un Savenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Raņķu ciems ietilpis Skrundas (1949-1959), Saldus (1959-1962) un Kuldīgas (1962-2009) rajonos. Raņķu ciemam 1954. gadā pievienoja Pumpuru ciema kolhoza «Ziedonis» teritoriju. 1962. gadā pievienoja likvidēto Savenieku ciemu, bet kolhoza «Ziedonis» teritoriju pievienoja Skrundas lauku teritorijai. 1975. gadā notika teritoriju apmaiņa ar Skrundas lauku teritoriju, bet 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Snēpeles ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Raņķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 575 —     1959 750 +30.4% 1969 786 +4.8%	Gads Iedz. ±% 1979 583 −25.8% 1989 592 +1.5% 2000 597 +0.8%	Gads Iedz. ±% 2011 480 −19.6% 2021 373 −22.3%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Raņķi (pagasta centrs), Smilgas, Līdumnieki.

Ievērojamas personības

• Pauls Rorbahs (1869—1956), publicists, politiķis, vēsturnieks un ceļotājs;
• Ernests Birzmanis (1860-1900), farmakologs, Rīgas Latviešu biedrības nama Zinību un Teātra komisijas loceklis;
• Irma Saleniece (1926) - lietišķās mākslas un tautas daiļamatniecības meistare;
• Krišs Birsmanis - populārās dziesmas "Ķemermiestiņā" autors;
• Ansis Rudevics (1890-1974), sabiedriskais darbinieks, Latvijas Tautas labklājības ministrs.
• Juris Aploks (1893—1938), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.