Sofija Rotaru

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sofija Rotaru
Rojdkievsofiar.jpg
Galvenā informācija
Vārds Sofija Rotaru
София Михайловна Ротару
Dzimusi 1947. gada 7. augustā
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Ukraina Mašnci, Novoselicjas rajons, Čerņivcu apgabals, Ukraina
Žanri popmūzika, deju mūzika, elektroniskā mūzika, folkmūzika, reps, R&B
Nodarbošanās dziedātāja, filmu un ierakstu producente, autore, aktrise, modes dizainere
Instrumenti balss, ģitāra, perkusijas
Darbības gadi 1968-pašlaik
Izdevēji Artur-Music, Extraphone, Sintez Records, Finnlevy, Sony BMG Music Entertainment, Krugozor, Melodia
Mājaslapa rotarusofia.ru

Sofija Rotaru-Jevdokimenko (dzimusi 1947. gada 7. augustā) ir rumāņu izcelsmes Ukrainas dziedātāja. Viņa ir izpildījusi bijušajā Padomju Savienībā populāras dziesmas krievu, ukraiņu un rumāņu valodās.

Rotaru dziesmas ir kļuvušas par Padomju Savienības popmūzikas klasiku. Sofija ir piedalījusies septiņās muzikālās filmās, debitējot 1971. gadā filmā "Sarkanā Rūta", kā arī atveidojusi galvenās lomas filmās "Kur tu esi, mīlestība?" (1980) un "Dvēsele" (1981). Viņa ir uzstājusies ar koncertprogrammām ASV, Āzijā, Eiropā un Austrālijā. Sofija Rotaru ir apbalvota ar neskaitāmām prēmijām, balvām un medaļām.

1986. gadā Rotaru bija pirmā popmūzikas dziedātāja, kurai tika piešķirts prestižais tituls "PSRS nopelniem bagātā māksliniece". Bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma 2002. gada augustā Sofijai Rotaru piešķīra titulu "Ukrainas varone" par "izciliem personīgiem nopelniem mākslas sfērā", godinot dziedātāju piecdesmit piektajā dzimšanas dienā.

Pēc smagā trieciena saistībā ar vīra Anatolija Jevdokimenko (kurš bija viņas ilggadējais producents un programmas vadītājs) nāvi 2002. gadā no insulta, Sofija uz laiku pārtrauca aktīvu darbību uz skatuves. Pēc laulātā drauga nāves divas reizes devās uz klosteri. Pēc vairāku mēnešu sērošanas 2003. gadā, Rotaru atkal nokļuva krievu un ukraiņu mūzikas tabulu virsotnēs.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profesionālā līmenī uzstājas arī viņas jaunākā māsa Aurika, apvienojot solo karjeru ar uzstāšanos kā fona dziedātājai, kā arī brāļa un māsas — Lidijas un Jevgēņija duets. Atšķirībā no Aurikas, Lidija un Jevgēņijs, kas uzstājās 80. gadu Itālijas popmūzikas stilā, neguva ievērojamus panākumus un 1992. gadā pārtrauca uzstāties.

  • Vīrs — Anatolijs Jevdokimenko — Ukrainas Tautas skatuves mākslinieks (1941—2002);
  • Dēls — Ruslans;
  • Vedekla — Svetlana;
  • Mazbērni — Anatolijs un Sofija.
  • Brāļi — Anatolijs un Jevgēņijs Rotaru (basģitāra, vokāls) — strādājuši par vokāliem - instrumentālajā ansamblī Orizonts Oļega Milišteina vadībā.
  • Māsas — Zinaīda, Lidija un Aurika.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Singli, minialbumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzikālas telefilmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Sarkanā Rūta" (1971)
  • "Dziesma būs pēc mums"(1974)
  • "Jūs ielūdz Sofija Rotaru" (1985)
  • "Monologs par mīlestību" (1986)
  • "Zelta sirds" (1989)
  • "Mīlas karavāna" (1990)
  • "10 dziesmas par Maskavu" (1997)
  • "Sniega karaliene" (2003)

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sofijas Rotaru apbalvojumu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Ukrainas Zvaigzne"
  • Uzvarētāja mākslinieciskās pašdarbības rajona konkursā (1962)
  • Pirmās pakāpes diploms mākslinieciskās pašdarbības skatē (1963)
  • Republikas talantu festivāla laureāte (1964)
  • Zelta medaļa un pirmā prēmija IX Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā (Sofija , Bulgārija ,1968)
  • Pirmā prēmija festivālā "Zelta Orfejs" (Bulgārija, 1973)
  • Nopelniem bagātā Ukrainas māksliniece (1973)
  • Sopotas strarptautiskā dziesmu festivāla laureāte (Polija, 1974)
  • Ukrainas Tautas skatuves māksliniece (1976)
  • Ukrainas PSR komjaunatnes prēmijas laureāte (1977)
  • Ļeņina Komjaunatnes prēmijas laureāte (1978)
  • Goda zīmes ordeņa kavaliere (1980)
  • Mākslas filma "Kur tu esi, mīlestība?" iegūst balvu Vissavienības kinofestivālā Viļņā (1981)
  • Moldovas Tautas skatuves māksliniece (1983)
  • Tautu Draudzības ordenis (1985)
  • PSRS Tautas skatuves māksliniece (1988)
  • Prēmijas "Ovācija" laureāte, zīme ar zvaigznes vārdu Jaltā (1996)
  • Klaudija Šuļženko prēmijas "Labākā 1996. gada estrādes dziedātāja" laureāte, (1996)
  • Krimas Autonomās Republikas goda pilsone (1997)
  • Ukrainas prezidenta L. Kučmas prēmijas Пiсенний вернiсаж īpašniece par ieguldījumu estrādes mākslā, Kijeva (1997)
  • Moldovas Republikas Ordeņa kavaliere (1997)
  • Nikolaja brīnumdarītāja ordenis "Par labā vairošanu virs zemes" (1998)
  • Černivcu pilsētas goda pilsone (1998)
  • Kņazienes Olgas ordenis (Ukraina, 1999)
  • "Krievijas Biogrāfijas institūts" atzinis kā "Gada Cilvēku" (1999)
  • Ukrainas prēmijas par ieguldījumu mūzikā Золотая Жар-птица-99 laureāte nominācijā "Tradicionālā estrāde" (1999)
  • "Gada Sieviete", Kijeva (2000)
  • "XX gadsimta cilvēks", "Labākā XX gadsimta ukraiņu dziedātāja" Kijeva (2000)
  • "Ukrainas Zelta Balss", Kijeva (2000)
  • Prēmijas "Прометей — престиж" laureāte Kijeva (2000)
  • Prēmijas "Ovācija" laureāte, "par īpašu ieguldījumu krievu estrādes mūzikas izkopšanā" (Maskava, 2000)
  • Goda ordenis (Krievija, 2002)
  • "Ukrainas Zvaigzne" zīme ar zvaigznes vārdu Kijevas centrā, diploms un piemiņas zīme "Ukrainas Estrādes Zvaigzne" (2002)
  • Ordeņa "Ukrainas varonis" kavaliere, (2002)

Atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]