Pāriet uz saturu

Autoceļš A6 (Latvija)

Vikipēdijas lapa
Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)
Autoceļu A6 un A14 sazarojums Līksnas pagastā.
Autoceļu A6 un A14 sazarojums Līksnas pagastā.
Autoceļu A6 un A14 sazarojums Līksnas pagastā.
Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)
Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)
Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)
Garums306,5 km
    ārpus pilsētas258,3 km
    pilsētā48,2 km
Segumsasfalts
ReģionsVidzeme, Latgale
E ceļšE22 E67 E77 E262
Maršruts
Apdzīvota vieta Rīga A2 A7 A8 A10 P1 P4
A un P ceļu sakrītošs posms A7 A8 A10 P4 (Satekles, Lāčplēša iela)
Vairāklīmeņu krustojums A7 A8 A10 E22
A un P ceļu sakrītošs posms P4 (Krasta iela)
Vairāklīmeņu krustojums P4 (Slāvu iela), V1 (Dienvidu tilts)
Apdzīvotas vietas beigas Rīga (Latgales iela)
Vairāklīmeņu krustojums A5 E67 E77
Apdzīvota vieta Salaspils
Vairāklīmeņu krustojums A4 E67 E77 E22
Vairāklīmeņu krustojums Apdzīvota vieta Ikšķile P10
Apdzīvotas vietas sākums Ogre (Rīgas iela)
Ceļa atzarojums P5
Upe, kanāls Ogre
Ceļa atzarojums V967
Apdzīvotas vietas beigas Ogre (Daugavpils iela)
Apdzīvota vieta Ciemupe
Ceļa atzarojums V982
Upe, kanāls Ķilupe
Apdzīvotas vietas sākums Ķegums (Rīgas iela)
A un P ceļu sakrītošs posms P8 0,6 km
Apdzīvotas vietas beigas Ķegums
Apdzīvotas vietas sākums Lielvārde
Upe, kanāls Graužupīte
Ceļa atzarojums V969
Upe, kanāls Rumbiņa
Ceļa atzarojums V971
Apdzīvotas vietas beigas Lielvārde
Apdzīvota vieta bez ātruma ierobežojuma Kaibala
Ceļa atzarojums V986
Upe, kanāls Kaibala
Ceļa atzarojums V985
Apdzīvota vieta Dzelmes
Ceļa atzarojums V974
Ceļa atzarojums P32
Upe, kanāls Dīvaja
Ceļa atzarojums V918
Ceļa atzarojums P87
Ceļa atzarojums V958 Aizkraukle, Aizkraukles stacija
Upe, kanāls Pērse
Apdzīvotas vietas sākums Koknese
Ceļa atzarojums V996
Ceļa atzarojums P79
Ceļa atzarojums V915
Apdzīvotas vietas beigas Koknese
Aplis P80 E22
Apdzīvota vieta bez ātruma ierobežojuma Rīteri
Ceļa atzarojums V947
Ceļa atzarojums V960
Ceļa atzarojums V999
Ceļa atzarojums P78
Ceļa atzarojums V945
Ceļa atzarojums V924
Ceļa atzarojums V946
Aplis P37
Upe, kanāls Aiviekste
Ceļa atzarojums V797
Apdzīvotas vietas sākums Spuņģēni
Ceļa atzarojums V811
Apdzīvotas vietas beigas Spuņģēni
Apdzīvotas vietas sākums Jēkabpils (Rīgas, Varoņu, Ventas iela)
Ceļa atzarojums V782
Aplis V841
Krustojums A12 E22
Apdzīvotas vietas beigas Jēkabpils (Daugavpils iela, Rīgas iela)
Upe, kanāls Nereta
Ceļa atzarojums V770
Ceļa atzarojums V795
Ceļa atzarojums V754
Apdzīvotas vietas sākums Līvāni
Ceļa atzarojums V753
Upe, kanāls Dubna
Ceļa atzarojums P63
Apdzīvotas vietas beigas Līvāni
Ceļa atzarojums V757
Ceļa atzarojums V712
Ceļa atzarojums P64
Ceļa atzarojums V713
Ceļa atzarojums V678
Upe, kanāls Leiksna
Ceļa atzarojums V679
Krustojums A14 E262
Ceļa atzarojums P67
Ceļa atzarojums V680
Krustojums A13 E262
Aplis P65
Krustojums V686 Naujene
Ceļa atzarojums V687
Ceļa atzarojums V689
Ceļa atzarojums V660
Ceļa atzarojums V635
Apdzīvotas vietas sākums Krāslava (Augusta iela)
Krustojums P62
Krustojums P69
Krustojums P61
Apdzīvotas vietas beigas Krāslava (Rīgas iela)
Ceļa atzarojums V643
Krustojums V627
Apdzīvota vieta Kalnieši
Upe, kanāls Indrica
Ceļa atzarojums V628
Ceļa atzarojums V631
Ceļa atzarojums V656
Robeža Patarnieki Karogs: Baltkrievija Baltkrievija — P20

A6 autoceļš Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki), arī Daugavpils šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Daugavpili un tālāk ar Baltkrievijas robežu.[1] A6 līdz Jēkabpilij ietilpst starptautiskajā autoceļā E22, posmā starp Rīgas apvedceļa pieslēgumiem starp A5 un A4 ir daļa no autoceļiem E67 un E77, bet Daugavpils apvedceļa posmā — E262. Autoceļa kopgarums ir 307 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Salaspils līdz Ikšķilei (19,65. – 28,3. km) atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.[2]

Autoceļš posmā no Rīgas līdz Ogrei, kā arī no Nīcgāles līdz gandrīz Daugavpilij ir izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Autoceļa noslodze ir svārstīga — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:[3]

  • no Rīgas robežas līdz Rīgas apvedceļa (A4) krustojuma (17,4. – 19,1. km): 25 – 30 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports
  • līdz Ogrei, cauri Ikšķilei (19,3. – 33,9. km): ap 18 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~15% kravas transports
  • no Ogres līdz Lielvārdei (39,1. – 51,8. km): ap 8 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~10% kravas transports
  • no Lielvārdes līdz Krustpilij (Jēkabpils) (51,8. – 131,7. km): svārstās ap 4 tūkstoši tr.l. diennaktī; 15–20% kravas transports
  • posmā caur Krustpil (131,7. – 143,9. km)i: 6,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 21% kravas transports
  • no Krustpils līdz Daugavpils apvedceļam (143,9. – 224,6. km): 2–3 tūkstoši tr.l. diennaktī; 20% kravas transports
  • uz Daugavpils apvedceļa (224,6. – 238,6. km): 1,9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 47% kravas transports
  • no Daugavpils līdz Krāslavai (238,6. – 268,7. km): 3,2 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports
  • no Krāslavas līdz Patarniekiem (Baltkrievijas robežai) (274,1. – 306,5. km): 1,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports

Uz autoceļa uzstādīti 10 (tostarp 2 Rīgā) stacionārie fotoradari un četri vidējā ātruma kontroles posmi:

  • no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1. – 77,0. km) — uzstādīts 2026. gadā[4]
  • no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4. – 116,0. km) — uzstādīts 2023. gadā[5]
  • no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām "Banderi" (133,5. — 139,2. km) – uzstādīts 2023. gadā[5]
  • no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2. – 159,7. km) — uzstādīts 2023. gadā[5]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1930. gadā uzsāka ceļa iepriekšējā grants seguma pārbūvi par šoseju ar bituminizētu segumu — sāka ar posmu no Rīgas pilsētas robežas līdz Salaspilij (8. — 18,4. km). Daugavai tuvākajos posmos ceļa klātni pacēla virs augstākiem Daugavas plūdu līmeņiem. Salaspils rajonā pār Daugavas pietekām ceļa uzbērumi sasniedza pat 5 metru augstumu. Ceļa klātne no 8. līdz 12,7. kilometram bija klāta ar 5 metrus platu asfalta segu, bet tālāk līdz 18,4. kilometram — to nostiprināja ar plienakmeņu segu.[6]

No 1934. līdz 1935. gadam izbūvēts 40,1 m garš dzelzsbetona tilts pār Pērses upi pie Kokneses pilsdrupām. Tilta brauktuve bija 5,5 m plata, ar divām 0,75 m platām ietvēm. Tilts izbūvēts bijušā pagaidu koka tilta vietā, un izmaksājis 120 tūkstošus latu.[7]

1936. gadā izbūvēts 36,6 m garš dzelzsbetona tilts pār Neretas upi, pie Trepes stacijas. Konsolsijas laidums bija 22 m, katras konsoles garums bija 7,3 m.[7]

Līdz ar Ķeguma spēkstacijas izbūvi 1930. gadu nogalē, ūdens līmenim augšpus no Ķeguma paaugstinoties par aptuveni 16 metriem, tiktu daļēji appludināti ap 19 km šosejas trases. Kaut arī ceļu pilnībā neappludinātu, tā iztaisnošanas un labākas izbūves nolūkā, posmā no Aizkraukles līdz Ogrei ceļa posmus nosprauda dziļāk iekšzemē, gar Daugavpils dzelzceļa līniju. Ceļa būvdarbi, izbūvējot tiltus un veicot zemes darbus, uzsākti 1937. gadā un pabeigti 1938. gadā.[6][8]

1956. gadā Ogrē pār Ogres upi izbūvēts monolītisks nepārtraukto trīslaidumu dzelzsbetona tilts. Sakarā ar Rīgas HES uzbūvēšanas ietekmē pacelto ūdens līmeni Daugavā, bija nepieciešams paaugstināt tiltu par 2,2 metriem. Sākotnēji bija plānots tiltu pilnībā nojaukt un tā vietā izbūvēt jaunu tiltu jaunā augstumā, tomēr tā vietā Rīgas "4. CBR" nolēma esošo 1200 tonnu smago tilta laidumu konstrukciju pacelt ar hidrauliskiem domkratiem. Pacelšana ilga trīs mēnešus, to paveica tik precīzi, ka tilta sijas necieta. Darbus vadīja inženieri A. Silkalns un A. Zalcmanis.[9]

Autoceļa posma ar atdalītām brauktuvēm no Rīgas līdz Ogrei 30,7 km garumā projektēšana sākta 1962. gadā, un izbūve pabeigta 1968. gadā. Tas bija starp pirmajiem augstākās kategorijas ar četrām braukšanas joslām autoceļiem visā Padomju Savienībā. Salīdzinājumam — vien 1962. gadā izbūvēts pirmais augstākās kategorijas ceļš Padomju Savienībā — Maskavas apvedceļš. Sākotnēji šāda ceļa posma izbūvi Latvijā uzskatīja par pārmērību un izšķērdību, taču 70. gados šāda izvēle attaisnojās, jo uz autoceļa ievērojami pieauga satiksmes intensitāte.[10]

1980. gados izbūvēts arī autoceļa ar atdalītām brauktuvēm posms ap 20 km garumā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam. Būvdarbus veica Daugavpils CBR-1.[10][11]

Pļaviņu apvedceļš izbūvēts 1991. gadā. Sākotnēji to izbūvēja dolomīta karjera vajadzībām, taču to plānoja arī kā daļu no plānotās Maskavas šosejas. Autoceļa izbūve uzsākās 1980. gadu beigās, un, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, autoceļa posmu izdevās pabeigt pirms ekonomiskās krīzes un inflācijas, atšķirībā no Jūrmalas un Jelgavas apvedceļu posmiem kur arī notika būvdarbi, kuros darbi finanšu trūkuma dēļ ievilkās vēl vairākus gadus.[11]

2007. gadā Pļaviņu apvedceļam veikta seguma atjaunošana, jo savulaik, resursu taupīšanas nolūkos, autoceļa posmam neizbūvēja pietiekami biezu asfalta kārtu. Sakārtotas arī drošības saliņas krustojumos un lietusūdens novadīšanas sistēma, kā arī nomainītas divas caurtekas.[12][13]

Pļaviņu apvedceļu tranzītsatiksmei lietoja diezgan reti, jo, to lietojot, salīdzinot ar braukšanu cauri Pļaviņu pilsētai, sanāca 12 kilometru garš līkums. 2009. gadā Pļaviņu novada domes deputāti izteica priekšlikumu ieviest maksu par iebraukšanu pilsētā, ja nesaņemtu valsts vai Eiropas finansējumu 7 kilometru garās Pļaviņu galvenās maģistrāles Daugavas ielas remontam. Satiksmes intensitāte pilsētā tolaik darba dienās sasniedza ap 6 tūkstošiem automašīnu diennaktī, brīvdienās divreiz vairāk. Prasītā iebraukšanas maksa būtu no 50 santīmiem līdz vienam latam.[13][12]

2009. gadā pārbūvēts tilts pār Indricu autoceļa 209,1. kilometrā. Būvdarbus veica SIA "M.A.-Taka" par līgumcenu 495 tūkstoši lati. Tajā pašā gadā pārbūvēts arī tilts pār Dīvajas tiltu autoceļa 73,1. kilometrā, kur būvdarbus veica SIA "Tilts" par līgumcenu 1,695 miljoni lati.[14]

2009. gadā pārbūvēts autoceļš 5,7 kilometru garumā Ogrē — pārbūvēts Rīgas un Daugavpils ielas posms. Būvdarbu ietvaros pārbūvēts arī 138 metru garais tilts pār Ogri, pārbūvēti un izbūvēti seši regulējami krustojumi un viena gājēju pāreja, izbūvēti 8,6 kilometru gari gājēju un velobraucēju koplietošanas ceļi un atjaunoti divi gājēju tuneļi. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 12,12 miljoni lati, ko finansēja no valsts budžeta.[15]

2009. gadā veikta autoceļa pārbūve un satiksmes drošības uzlabošanas darbi Ķegumā. Būvdarbus veica AS "A.C.B.".[16]

2013. gadā pabeigta Tīnūžu šosejas (P80) izbūve — izbūvēts Daugavpils šoseju (A6) dublējošs autoceļš no Kokneses līdz Rīgai. Lai gan būvdarbus neveica uz šī autoceļa, starptautiskā autoceļa E22 un tranzīta satiksmes novirzīšana ievērojami atslogoja autoceļu.[17]

2014. gada novembrī pabeigta A6 divlīmeņu šķērsojuma ar P10 rekonstrukcija Ikšķilē, autoceļa A6 29. kilometrā.

2015. gada 27. janvārī izsludināja konkursu par autoceļa A6 posma Jēkabpils—Dreimaņi (149,5—158,5 km) un Daugavpils apvedceļa seguma uzturēšanas darbiem.[18] Savukārt 29. janvārī izsludināja konkursu par seguma atjaunošanu posmā Jaunie Račini—Krāslava (255,8—268,7 km),[18] konkursā uzvarēja SIA "Binders" ar līgumcenu 1 511 222 EUR[18] 2017. gada janvārī izsludināja konkursu par autoceļa posma Krāslava—Indricas tilts seguma atjaunošanu,[18] tajā uzvarēja SIA "Binders" ar līgumcenu 1 750 039 EUR.[18]

No 2020. gada līdz 2021. gada septembrim veikta Pļaviņu apvedceļa daļas pārbūve. Darbu ietvaros pārbūvēts A6 autoceļš starp rotācijas apļiem pie Pļaviņām (129,3. — 132,6. km), ieskaitot dzelzceļa pārvadu, kā arī P37 (Pļaviņas — Madona — Gulbene) autoceļš posmā no Daugavpils šosejas līdz Aiviekstes ciemam. Būvdarbus uz A6 autoceļa veica SIA "VIA" par līgumcenu 2,98 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.[19]

2020. gada 24. augustā posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem uzsāka remontdarbus, kuros paredzēja iesēdumu remontu, ceļa profila labošanu, ūdens novades sistēmas sakārtošanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 2,09 miljoni eiro.[20]

2020. gada augustā sākta seguma atjaunošana posmā no Teivāniem līdz Kreipāniem (— 247,9. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 1,42 miljoni eiro (ar PVN). Seguma atjaunošana veikta arī posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (17. — 28. km), būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN). Abi projekti finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.[21]

2021. gadā veikta Šaltupes tilta (226. km) pārbūve. Tilts bija sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc tā vietā izbūvēta jauna liela izmēra caurteka. Papildus veikta nogāžu un gultnes nostiprināšana, segas konstrukcijas atjaunošana un drošības barjeru uzstādīšana. Būvdarbu laikā attiecīgajā posmā slēgta kreisās puses brauktuve un arī izbūvēts pagaidu rotācijas aplis. Līguma ietvaros veikti arī dzelzceļa pārvada pār ceļu (224,78. km) remontdarbi. Abus darbus veica SIA "Rīgas tilti", par līgumcenu 912 tūkstoši eiro (ar PVN).[22]

No 2022. gada līdz 2023. gada rudenim veikta autoceļa pārbūve Lielvārdē, līdz Kaibalai (51,3. — 56,7. km). Būvdarbu ietvaros veikta ceļa segas pārbūve, izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra, pārbūvētas autobusu pieturas un apgaismojums. Atjaunots 1938. gadā izbūvētais tilts pār Rumbiņas upi. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība VIA un VIANOVA ar līgumcenu 9,2 miljoni eiro (ar PVN). Šī paša līguma un līgumcenas ietvaros veikti arī seguma atjaunošanas darbi no Ogres līdz Ķegumam.[23][24]

2023. gadā veikta Pļaviņu apvedceļa atjaunošana — posmā no Pļaviņu dolomīta šķembu karjera līdz autoceļu A6, P37 un V772 satiksmes mezglam — rotācijas aplim (118,5. — 128,9. km) veikta seguma atjaunošana, savukārt pašā rotācijas aplī un dzelzceļa pārvadā (A6, 124. km) veikti pārbūves darbi. Rotācijas aplis vēsturiski bija ļoti liels ar netipisku satiksmes organizāciju, tādēļ tajā bieži notika satiksmes negadījumi. Būvdarbus veica SIA "SC grupa". Seguma atjaunošanas līgumcena bija 3,8 miljoni eiro (ar PVN), dzelzceļa pārvada pārbūves līgumcena — 1,05 miljoni eiro (ar PVN), satiksmes mezgla pārbūve — 1,3 miljoni eiro (ar PVN).[25][26]

2026. gada jūlijā uzsākti pārbūves darbi posmā cauri Ikšķilei (28. km — 29,97. km). Būvdarbu ietvaros arī izbūvē gājēju un velosipēdistu ceļu no Ikšķiles līdz Ogrei (29,75. km — 33,66. km). Darbu ietvaros pārbūvēs Daugavpils šosejas asfalta segumu, izbūvējot trīs asfalta kārtas, uzstādīs drošības barjeras, izbūvēs jaunu drenāžas sistēmu un lietus ūdens kanalizāciju.

Zem Daugavpils šosejas (A6) atjaunos trīs tuneļus:

  • Priežu un Egļu ielu (28,65) savienojumam atjaunos apdari, izbūvēs jaunu bruģa segumu un apgaismojumu. Priežu ielas pusē izbūvēs jaunas kāpnes un rampu.
  • Stacijas ielas tunelim (29,05 km) atjaunos dzelzsbetona konstrukcijas, izbūvēs jaunu bruģa segumu un apgaismojumu. Pie tuneļa esošos autobusu pieturu paviljonus paredzēts demontēt, likvidēs tuneļa konstrukcijā esošo ieeju paviljonā.
  • Daugavas prospekta tunelim (29,75 km) paredzēti apjomīgākie pārbūves darbi — tā iekšienē pārvietos maģistrālo ūdensvadu, izbūvēs lietus kanalizācijas sūkņu staciju, ierīkos video novērošanas sistēmu. Tuneli un rampas pārbūvējot, būs nodrošināta vides piekļūstamība.

Pārvadam pār Skolas ielu atjaunos dzelzsbetona konstrukcijas, kā arī ūdens novades sistēmu, atjaunos esošo barjeru krāsojumu, demontēs brauktuves seguma virskārtu, lai izbūvētu tuneļa hidroizolāciju un novērstu betona konstrukciju bojājumus, un pēc tam atjaunos ceļa seguma konstrukciju. Savukārt 2027. gadā posmā no Īsās ielas līdz Ikšķiles skeitparkam (28,3 —29,97 km) abās šosejas malās uzstādīs 2,7—3,5 m augstu prettrokšņu sienu. Būvdarbus veic SIA ACBR par līgumcenu 11 131 989,34 eiro (ar PVN), būvuzraudzību nodrošinās SIA ACM Projekts. Projektu izstrādei pieaicinātas četras kompānijas: SIA Vertex projekti, SIA Reālprojekts, SIA Vektors T un SIA Projekts EAE. Darbus plānots pabeigt 2027. gada vasaras beigās.[27]

Četrjoslu posma pirms Daugavpils pārbūve

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa posms no Nīcgales līdz Daugavpilij jau ilgstoši bija kritiskā stāvoklī. Kopš autoceļa posma izbūves 1986. gadā, tam nebija veikts kapitālais remonts. 2024. gadā 20 kilometru garo posmu valsts līmenī atzina par otru kritiskāko valsts ceļa posmu, kam pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams remonts. Kopējā projekta izmaksas, ieskaitot gan šī autoceļa posma, gan arī Daugavpils apvedceļa (A14) posma pārbūvi, tiek lēstas ap 80 miljoniem eiro. Ņemot vērā finanšu stāvokli valstī un to, ka līdzšinējais Eiropas līdzfinansējums vairs nebija pieejams autoceļu pārbūves projektiem, tika lemts palielināt autoceļu lietošanas nodevas likmi kravas automobiļiem. Ministru kabinets un Saeima atbalstīja lēmumu, kā rezultātā katru turpmāko gadu valsts kasē ienāktu aptuveni 25 miljoni eiro, kurus novirzīs autoceļa pārbūvei.[28][29]

Pārbūves projekts ir sadalīts trīs posmos — Daugavpils šosejas (A6) posms no Nīcgales līdz Gančauskiem (201,58. — 212,2. km), posms no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram (212,5. — 223,9. km), un Daugavpils apvedceļa (A14) posms no Sventes līdz A6 autoceļam (8,31. — 16,7. km).[30]

2025. gada aprīlī uzsākti pārbūves darbi posmā no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram. Būvdarbus šajā posmā veic CBF SIA "Binders" par līgumcenu 25,14 miljoni eiro (ar PVN), darbus plāno pabeigt 2026. gada augustā. Autoceļa posma no Nīcgales līdz Gančauskiem pārbūvi plānots veikt 2027. gadā, provizoriskās izmaksas ir 23 miljoni eiro.[31] Tā gada aprīlī arī uzsāka pārbūves darbus Daugavpils apvedceļa (A14) (8,31. — 16,7. km) posmā. Projekta ietvaros veiks apvedceļa segas pārbūvi, kā arī Daugavpils šosejas (A6) posma no pagrieziena uz Krāslavu līdz Daugavpils apvedceļam pārbūvi par vienas brauktuves ceļu. Divus satiksmes mezglus — Daugavpils šosejas un Daugavpils apvedceļa krustojumus pārbūvēs par rotācijas apļiem. Būvdarbus veic SIA "ACBR" par līgumcenu 12,5 miljoni eiro (ar PVN).[31]

Daugavpils šosejas (A6) posmu plānots saglabāt par četrjoslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm, neskatoties uz ceļa salīdzinoši nelielo noslogojumu (ap 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī) un pieejamo finanšu noslogojumu — šādu lēmums pamatoja ar Daugavpils izaugsmes veicināšanu un savienotību ar apkārtējiem novadiem un Rīgu. Brauktuves plānots sašaurināt — iepriekšējo 3,75 m plato braukšanas joslu vietā izbūvēs 3,5 m un 3,25 m platas braukšanas joslas, bez apmales. Ceļa posmā ir 11 tuneļi cilvēku un dzīvnieku lietošanai un 8 tilti un pārvadi, kurus pārbūvē. Pārbūvēs arī sabiedriskā transporta pieturvietas, caurtekas un drenāžas. Veicot pārbūvi, plānots nocirst gandrīz 1000 kokus. Neskatoties uz ceļa profilu ar atdalītām brauktuvēm, atļauto braukšanas ātrumu arī pēc pārbūves saglabās 90 km/h, jo pašvaldības iebildumu dēļ tiek saglabātas apgriešanās vietas.[31][30]

Nākotne

[labot | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, tā trešajā kārtā no 2035. līdz 2040. gadam tiktu veikta jauna autoceļa trases izbūve starp Koknesi un Pļaviņām, un starp Pļaviņām un A12 autoceļu, izbūvējot arī Krustpils (Jēkabpils) apvedceļu. Izbūves procesā tiktu turpināta iesāktā starptautiskā autoceļa E22 trases pārbūve, savienojoties ar pārbūvēto P80 autoceļu un Pļaviņu apvedceļu, pilnīgi novirzot tranzīta satiksmi no Daugavas piekrastes.[32] Jāņem vērā, ka stratēģijai ir tikai informatīva nozīme. Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.[33]

Nelaimes gadījums

[labot | labot pirmkodu]

2003. gada 26. jūlijā uz autoceļa Nīcgales pagastā, 30 kilometrus no Daugavpils, autoavārijā iekļuva grupas "Līvi" ģitārista Ainara Virgas vadītā automašīna. Avārijā gāja bojā viņa brālis, "Līvu" bundzinieks Dainis Virga un ilggadējais grupas skaņu operators Juris Jakovļevs.[34][35]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
  2. ↑ Elīna Pankovska. «No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2026-04-14. Skatīts: 2026-04-23.
  3. ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  4. ↑ «12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi | Satiksmes ministrija». www.sam.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  5. 1 2 3 «Uz Daugavpils šosejas sāks darboties vēl divi vidējā ātruma kontroles posmi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  6. 1 2 Hamilkārs Sviķis. Latvijas Zemes Ceļi. Latvijas Valsts ceļi.
  7. 1 2 Hamilkārs Sviķis. Latvijas zemes ceļi. Latvijas Valsts ceļi. 133. lpp.
  8. ↑ «Rīgas-Daugavpils šoseju pie Ķeguma pārbūves». periodika.lv. Skatīts: 2026-05-25.
  9. ↑ Hamilkārs Sviķis. Latvijas zemes ceļi un autoceļi. Latvijas Valsts ceļi.
  10. 1 2 Vilnis Andrejsons. Ceļi Latvijā. Latvijas Valsts ceļi.
  11. 1 2 «Posma Koknese - Pļaviņas būvniecības IVN noslēguma ziņojums».
  12. 1 2 Indulis Burka. «Pļaviņu apvedceļam jauns asfalts».
  13. 1 2 Aija Volka. «Pļaviņas grib savu republiku».
  14. ↑ Rūta Cinīte. «"Latvijas Valsts ceļiem" piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu».[novecojusi saite]
  15. ↑ Kaspars Dzenis. «Ogrē atklāts rekonstruētais Daugavpils šosejas posms».[novecojusi saite]
  16. ↑ Kaspars Dzenis. «Daugavpils šosejas rekonstrukcijas dēļ pie Ķeguma noteikti satiksmes ierobežojumi».[novecojusi saite]
  17. ↑ «Atklāj četrus gadus būvēto šosejas posmu Tīnūži-Koknese». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  18. 1 2 3 4 5 «IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -». pvs.iub.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 20. februārī. Skatīts: 2024. gada 31. augustā.
  19. ↑ «Pie Pļaviņām atklāts pārbūvētais Daugavpils šosejas rotācijas aplis un ceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene posms». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  20. ↑ «Daugavpils šosejas posmā aiz Līvāniem atjaunos segumu». lsm.lv. 2020. gada 21. augustā. Skatīts: 2020. gada 29. augustā.
  21. ↑ «No Salaspils līdz Ikšķilei atjaunots Daugavpils šosejas segums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  22. ↑ «Uz Daugavpils šosejas slēgs tiltu pār Šaltupi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  23. ↑ «Ceļu būvdarbus uz autoceļa A6 Lielvārdē plāno pabeigt līdz oktobrim | Ogres novada pašvaldība». www.ogresnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  24. ↑ lvportals.lv. «Kā Lielvārdē pārbūvē Daugavpils šosejas posmu - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  25. ↑ «Uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām divās vietās būvdarbi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  26. ↑ «Uz Pļaviņu apvedceļa notiek būvdarbi, autovadītājiem jārēķinās ar neērtībām». Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  27. ↑ Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Pēc Daugavpils šosejas pārbūves Ikšķilē būs prettrokšņu siena un ceļš gājējiem un velosipēdistiem - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2026-07-17. Skatīts: 2026-08-03.
  28. ↑ «Valdība ar autoceļu nodevas palielināšanu dod zaļo gaismu A6 šosejas posma Daugavpils–Nīcgale remontam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  29. ↑ «Sāk pārbūvēt otru Daugavpils šosejas posmu un apvedceļu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  30. 1 2 «Daugavpils šosejas pārbūve no Nīcgales līdz Daugavpilij».
  31. 1 2 3 «Sāk pārbūvēt Daugavpils šosejas četru joslu posmu | Satiksmes ministrija». www.sam.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  32. ↑ «Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2026-04-23.
  33. ↑ «Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam». Lente.lv - ziņu agregators (lv-LV). 2024-10-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-12-08. Skatīts: 2026-04-23.
  34. ↑ Edmunds Ozolnieks. «papildināta - Gājis bojā "Prāta vētras" basģitārists Gundars Mauševics».[novecojusi saite]
  35. ↑ «TVNET :: Latvijā - Avārijā bojā iet Dainis Virga un grupas "Līvi" skaņu operators .». www.tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-30. Skatīts: 2026-05-26.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Autoceļš_A6_(Latvija)&oldid=4502011"