Tērbatas mācību apgabals

Tērbatas mācību apgabals (vācu: Dorpatscher Lehrbezirk, krievu: Дерптский учебный округ, 1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (vācu: Rigascher Lehrbezirk, krievu: Рижский учебный округ, 1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917. gada Krievijas Republikas izglītības administratīvajiem reģioniem.

Mācību apgabalu vadīja valdības iecelti kuratori, kuri bija pakļauti Tautas izglītības ministrijai (Министерство народного просвещения). Kuratora birojs atradās Pēterburgā, tad Tērbatā (1835—1870, 1876—1886, 1915—1918) un Rīgā (1870—1876, 1886—1915).

Vēsture

Napoleona karu laikā 1802. gadā pēc Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I rīkojuma nodibināja Ķeizarisko Universitāti Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat), no 1802. līdz 1893. gadam mācību valoda universitātē bija vācu valoda. Savukārt 1803. gadā Krievijas Impērijas teritoriju sadalīja sešos mācību apgabalos (Harkivas, Kazaņas, Maskavas, Pēterburgas, Tērbatas un Viļņas), kuros darbojās vai tika nodibinātas sešas ķeizariskās universitātes.

Tērbatas mācību apgabalā bija iekļautas Igaunijas, Kurzemes un Vidzemes guberņu teritorijas, īslaicīgi arī Somijas guberņas teritorija (1803—1812). Latgales teritorija ietilpa Viļņas mācību apgabalā, pēc Viļņas Universitātes slēgšanas Baltkrievijas mācību apgabalā (1832—1850).

Saskaņā ar 1820. gada 4. jūnija likumu pilsētu pašvaldību un sabiedrību skolu pārvaldīšanai pastāvēja pilsētas skolu kolēģijas ar diviem pilsētas pašvaldības,, diviem izglītības ministrijas pārstāvjiem un viena mācītāja. Saskaņā ar 1860. gada 13. novembra likumu tautskolu pārvaldes orgāni darbojās trijās pakāpēs. Vidzemes guberņā bija draudzes novada skolu komitejas (Kirchspiels Schulkommision), apriņķa skolu komitejas (Kreis Landschulbehorde) — viena par diviem apriņķiem un guberņas skolu virskomisija (Oberlandschulbehorde). Kurzemes guberņas skolu pārvaldē bija šādas trīs pakāpes: vietējā (pagasta) skolu komisija, ķirspēles skolu komisija, guberņas skolu virskomisija. ^[1]

Baltijas pārkrievošanas perioda sākumā 1887. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Aleksandrs III apstiprināja Valsts padomes pieņemtos noteikumus par Tērbatas mācības apgabala tautskolu uzraudzību (Объ устройствъ надзора за начальными училищами Дерптскаго учебнаго округа), kas tomēr neatcēla agrākos likumus un noteikumus par vācisko skolu pārvalžu revidentiem. Apgabalā 1886. gadā darbojās 2195 luterāņu (igauņu — 1318, latviešu — 877) un 443 pareizticīgo tautskolas (igauņu 317, latviešu 126). Turpmāk luterāņu un pareizticīgo tautskolas, kuras līdz tam pārzināja atsevišķas iestādes, pārzināja tautskolu direktors un inspektori. Pirmais tautskolu inspektoru darba rajonu sadalījums bija šāds: Arensburgas inspektora rajons; Rēveles inspektora rajons; Tērbatas inspektora rajons; Cēsu inspektora rajons (Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķi); Jelgavas inspektora rajons (Dobeles, Bauskas, Jaunjelgavas, Jēkabmiesta un Tukuma apriņķi); Kuldīgas (Grobiņas, Aizputes, Ventspils, Kuldīgas, Talsu apriņķi); Rīgas pilsētas un patrimonāla novada skolas atradās tautskolu direktora pārziņā; Ilūkstes apriņķa skolas pagaidām nodeva Ilūkstes pilsētas skolas inspektora uzraudzībai. 1889. gadā izveidoja papildus tautskolu inspektoru rajonus, kuros darbojās Treilands (Rīga), Grāvītis (Cēsu un Rīgas apriņķi), Vembers (Valmiera), Fricsons (Liepāja), Luigs (Tērbata), Eriksons (Pērnava), Egevers (Vesenberga) un Jansons (Rēvele), Dubrovins (Arensburga), Orlovs (Jelgava).^[1] 1887. gada noteikumu 11. pants noteica, ka pagasta un vienklasīgās ministrijas skolās mācībām bija jānotiek krievu, latviešu vai igauņu valodā, raugoties pēc noderīguma (смотря по удобству), bet trešajā šo skolu klasē (gadā) mācībām bija jānotiek krievu valodā, izņemot ticības mācību un garīgo dziedāšanu. Divklasīgo ministrijas skolu otrajā klasē un draudzes skolās mācībām bija jānotiek krievu valodā. Pilsētu tautskolās mācības bija jānotiek krievu valodā, pielietojot mātes valodu kā palīglīdzekli. Vakantajās skolu inspektoru vietās iecēla Frici Treilandu-Brīvzemnieku Kurzemes guberņā un Jermolaju Grāvīti Vidzemes guberņas Cēsu inspektora rajonā. 1888. gada 12. septembrī vairāki Rīgas skolotāji paziņoja skolu kolēģijai, ka viņi nav spējīgi mācīt krievu valodā, pēc tam kolēģija ziņoja kuratoram, ka skolu stāvoklis pēc reformas esot katastrofāls.^[1]

Vidzemes landtāgs ar 1887./1888. mācību gada sākumu nolēma slēgt Vidzemes bruņniecības uzturētos skolotāju seminārus — divus latviešu un vienu igauņu daļā, pie kam Valkas draudzes skolotāju semināru pārveidoja par ķesteru skolu. Savukārt Kurzemes landtāgs to vēl nedarīja, un Irlavas seminārs darbojās līdz 1900. gadam.

1893. gadā Tērbatas mācību apgabalu pārdēvēja par Rīgas mācību apgabalu. Baltijas guberņu skolu krieviskošanai pastiprinoties, Krievijas Impērijas izglītības ministrs 1896. gada 6. decembrī pavēlēja pagasta skolās kā mācības valodu bez mātes valodas lietot arī krievu valodu.^[1]

Rīgas mācību apgabalu 1918. gadā likvidēja pēc Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes rīkojuma.

Izglītības iestādes

Igaunijas guberņa

1902. gadā Igaunijas guberņā bija 664 valsts un privātās mācību iestādes ar 28 464 izglītojamajiem. Tallinā darbojās četras vidējās mācību iestādes: divas vīriešu ģimnāzijas ar 703 ģimnāzistiem, viena sieviešu ģimnāzija ar 313 ģimnāzistēm, viena reālskola ar 354 izglītojamajiem. Paldiskos un Kaspervīkā darbojās jūrskolas ar 71 izglītojamajiem, bez tam Tallinā bija dzelzceļa tehniskā skola un aklo skola. Guberņā darbojās 656 vispārizglītojošās skolas ar 26 694 izglītojamajiem: Tallinā bija 60 skolas ar 4794 izglītojamajiem, pilsētās 24 skolas ar 1610 izglītojamajiem, pagastos 572 skolas ar 20 290 izglītojamajiem.

Vidzemes guberņa

1902. gadā Vidzemes guberņā bija 1959 valsts un privātās mācību iestādes ar 137 285 izglītojamajiem, turklāt 48 443 bērni mācījās baznīcas skolās. Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā 1890. gadā bija šādas mācību iestādes: Tērbatas (Jurjevas) universitāte ar 2095 studentiem, Rīgas Politehniskā augstskola ar 1025 studentiem, Tērbatas Veterinārais institūts ar 290 studentiem, Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, Rīgas Garīgais seminārs ar 145 studējošajiem, 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem (Vidzemes skolotāju seminārs Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs).

Guberņā darbojās 16 vīriešu ģimnāzijas ar 4551 ģimnāzistiem un 11 sieviešu ģimnāzijas ar 2345 ģimnāzistēm, 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem. Darbojās arī 48 apriņķa skolas, 222 privātās skolas, 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, 6 ebreju skolas, 6 svētdienas skolas, 3 kurlmēmo skolas.^[2]

Kurzemes guberņa

1885. gadā Kurzemes guberņā bija dažādas valsts un privātās mācību iestādes ar 44 029 izglītojamajiem. 1893. gadā darbojās divas ģimnāzijas — Kurzemes guberņas akadēmiskā ģimnāzija Jelgavā un Nikolaja ģimnāzija Liepājā, 1 proģimnāzija Grīvā, divas reālskolas (Jelgavas reālskola, Liepājas reālskola), augstākās sieviešu skolas (2 Liepājā, Ventspilī), viena sieviešu 6-klasīgā skola, septiņas jūrskolas, divi skolotāju semināri (Irlavā un Kuldīgā), viena zemkopības skola.

Darbojās arī 19 vīriešu un 4 sieviešu pilsētas skolas, 3 ebreju pilsētas skolas, 7 vīriešu, 5 sieviešu un 3 jauktās sākumskolas, 2 ebreju sākumskolas. Kopumā bija 370 evaņģēliski luterisko draudžu skolas ar 25 tūkstošiem izglītojamo, 42 ortodokso draudžu skolas, 7 tautas skolas ar krievu mācību valodu, 1 ministrijas lauku paraugskola, 1 ortodoksā sieviešu skola.

Kuratori

Līdz 1837. gadam mācību apgabala kuratora funkcijas bija pārraudzīt Izglītības ministrijas normatīvo aktu ievērošanu un atskaitīties Izglītības ministrijai par izglītības iestāžu mācību un uzturēšanas izdevumiem. Tērbatas Universitātē darbojās skolu komiteja kuratora uzraudzībā. Sākotnēji kurators pārraudzīja arī draudžu novadu skolas. Pēc 1837. gada izveidotā mācību apgabala kuratoru padome rakstīja pusgada, gada un revīzijas ziņojumus, bija atbildīga par ģimnāziju, reālskolu un privāto skolu atvēršanu un slēgšanu, ierēdņu un skolotāju darba kontroli, skolu ēku pirkšanu, pārdošanu, īri, celtniecību utt. Pilsētu un privātajās skolās tika uzraudzīta vienīgi mācību organizēšana.

Tērbatas mācību apgabala kuratori

Frīdrihs Maksimiliāns fon Klingers (Friedrich Maximilian von Klinger, 1803—1817)
Kārlis Kristaps fon Līvens (Carl Christoph von Lieven, 1817—1828)
Kārlis Magnuss fon der Pālens (Carl Magnus von der Pahlen, 1828—1836)
Gustavs Krafštrēms (Gustav Craffström, 1836—1854)
Georgs fon Bradke (Georg von Bradke, 1854—1862)
Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur von Keyserling, 1862—1869)
Pjērs Žervē (Pierre Gervais, 1871—1875), rezidēja Rīgā
Andrejs Saburovs (Андре́й Алекса́ндрович Сабу́ров, 1875—1880)
Mihails Kapustins (Михаил Николаевич Капустин, 1883—1890), rezidēja Rīgā

Rīgas mācību apgabala kuratori

Nikolajs Lavrovskis (Никола́й Алексе́евич Лавро́вский , 1890—1899)
Aleksandrs Švarcs (Alexander Schwarz, 1900—1902)
Pjotrs Izvoļskis (Пётр Петрович Извольский, 1902—1904)
Grigorijs Uļjanovs (Григорий Константинович Ульянов, 1904—1908)
Sergejs Prutčenko (Серге́й Миха́йлович Прутченко, 1908—1913)
Aleksejs Ščerbakovs (Алексей Иванович Щербаков, 1913—1917), pēc 1915. gada rezidēja Tērbatā (Jurjevā)
Vladimirs Grabars (Vladimir Grabar, 1917—1918), rezidēja Tērbatā (Jurjevā)