Tartu operācija
Tartu operācija | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes | |||||||
Tartu operācijas shēma. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Igauņu partizāni | Padomju Savienība | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Jirgens Vāgners | Ivans Masļeņikovs | ||||||
Spēks | |||||||
65 000 karavīru[1] | 272 800 karavīru[2] | ||||||
Zaudējumi | |||||||
? | 71 806 karavīri, no tiem 16 292 kā neatgriezeniski zaudējumi no 1944. gada 10. augusta līdz 6. septembrim. |
Tartu operācija (krievu: Тартуская операция) bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija no 1944. gada 10. augusta līdz 6. septembrim Vidzemes ziemeļaustrumos un Igaunijas dienvidos, kas sākās pēc Panteras pozīcijas pārraušanas un Latgales okupācijas. Tās mērķis bija pārraut Vērmahta 18. armijas Marienburgas (Alūksnes) aizsardzības līniju un izlauzties līdz Tartu.
Karotāju spēki un zaudējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]3. Baltijas frontes iebrukumā Igaunijā piedalījās 67. armija un 1. triecienarmija, bet Vidzemē 54. armija, kopā ap 272 800 karavīru. Vācu pozīcijas aizsargāja aptuveni 65 000 karavīru. Pēc padomju datiem Tartu operācijā Sarkanā armija zaudēja 16 292 karavīru, bet 55 440 bija ievainoti.
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]10. augustā sākās 3. Baltijas frontes uzbrukums Marienburgas (Alūksnes) aizsardzības līnijai Alūksnes augstienes austrumu pusē, kas stiepās gar Pededzes rietumu krastu un turpinājās līdz Pleskavas ezeram. Pēc aizsardzības līnijas pārraušanas 67. armija 13. augustā ieņēma Veru un 25. augustā Tartu, savukārt 54. armija 19. augustā ieņēma Alūksni, 27. augustā Api un 28. augustā Gulbeni. Vērmahta un Igauņu leģions apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie frontes līnijas, ko veidoja Emajegi–Vertsjervs ziemeļos un Valkas–Gaujas krasta aizsardzības līnija līdz Lejasciemam dienvidos.
Sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai neiekļūtu ielenkumā, Vācijas karaspēka operatīvā grupa "Narva" steigšus evakuējās no Ziemeļigaunijas. Sarkanā armija 22. septembrī bez kaujas okupēja Tallinu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mart Laar. Emajõgi 1944: Teise Maailmasõja lahingud Lõuna-Eestis (Emajõgi River 1944: Battles of World War II in South Estonia. In Estonian) (igauņu). Tallinn : Varrak.
- ↑ G.F.Krivosheev. Soviet casualties and combat losses in the twentieth century. London : Greenhill Books, 1997. Skatīts: 2010. gada 24. aprīlis.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija
- Madonas operācija
- Baltijas operācija (1944)
- Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |