Pāriet uz saturu

Tuksneša čakstīte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikipēdijas lapa
Tuksneša čakstīte
Oenanthe deserti (Temminck, 1829)
Tēviņš
Tēviņš
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaMušķērāju dzimta (Muscicapidae)
ApakšdzimtaČakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae)
ĢintsSmiltāju čakstītes (Oenanthe)
SugaTuksneša čakstīte (Oenanthe deserti)
Tuksneša čakstīte Vikikrātuvē

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.[1] Tai ir trīs pasugas.[2]

Tuksneša čakstīte uzturas atklātās, smilšainās vai akmeņainās vietās ar nabadzīgu veģetāciju
Ārpus ligzdošanas sezonas tēviņa seja kļūst pelēka

Tuksneša čakstīte ligzdo Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā un Centrālāzijas kalnu rajonos, austrumu virzienā sasniedzot Mongolijas rietumus. Ziemo Āfrikā, Persijas līča reģionā un Indijas rietumdaļā.[3] Āzijas populācijas ir gājputni, bet lielākā daļa Ziemeļāfrikas populācijas ir nometnieki vai daļēji migrējoša.[1][4] Mēdz ieklejot Eiropā.

Tuksneša čakstītei Latvijā līdz šim bijuši četri novērojumi.[3] Latvijai vistuvāk mājo nominālpasuga Oenanthe deserti deserti. Divu citu pasugu ieceļošana Eiropā mazāk iespējama.[3]

Tuksneša čakstīte ir neliels dziedātājputns.[5][6] Ķermeņa garums 14—15 cm, spārnu plētums 24—29 cm, svars 15—34 g.[5][7][8]

Apspalvojums ir gaišs, smilšu dzeltens, kas vizuāli saplūst ar apkārtējo, smilšaino vidi. Tēviņiem ligzdošanas sezonas laikā ir melna seja un pazode, melni spārni un gandrīz visa aste arī ir melna. Toties mugura un vēders ir gaiši dzeltenbrūni vai gaiši sarkanbrūni, virs acīm un uz pleciem gaišas, gandrīz baltas svītras. Knābis un kājas melnas. Ārpus ligzdošanas sezonas tēviņa seja kļūst pelēcīga. Mātītes apspalvojums salīdzinoši ir pelēcīgāks ar tumši brūnām, nevis melnām pazīmēm. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītei, bet uz muguras un krūtīm tiem ir brūns raibumojums.[5][6]

Tuksneša čakstīte uzturas galvenokārt uz zemes, vērojot apkārtni no kāda augstāka akmens vai krūma zara
Tuksneša čakstītes ola

Uzturas atklātās, sausās, smilšainās, akmeņainās vai klinšainās vietās ar nabadzīgu veģetāciju, stepēs, pustuknešos, tuksnešos, izžuvušās upju gultnēs un sāls laukos. Sastopama līdz 3500 metriem virs jūras līmeņa. Ziemas periodā mēdz ieklejot nokoptos, tukšos lauksaimniecības tīrumos.[1][5][9]

Tuksneša čakstīte uzturas galvenokārt uz zemes, vērojot apkārtni no kāda augstāka akmens vai krūma zara. Pa zemi pārvietojas ar lēcieniem.[5]

Tuksneša čakstīte barojas ar bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem. Nelielos daudzumos barojas arī ar nelielām sēklām.[1][5] Kukaiņus parasti noskata no kāda augstāk novietota novērošanas posteņa, reizēm tos noķer, uzspurdzot uz mirkli gaisā.[5]

Atkarībā no izplatības areāla ligzdošanas sezona sākas dažādos laikos, piemēram, Marokā tā sākas februārī, bet Pakistānā un Pamirā maijā, Džungārijas ielejā Gobi tuksnesī maija vidū.[1] Ligzda ir masīva konstrukcija, kas sakrauta no sausas zāles, zariem un saknēm, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, dzīvnieku vilnu un spalvām. Tā atrodas upes stāvkrasta vai klints iedobē, spraugā vai alā, akmeņu sienu, tiltu vai citu konstrukciju iedobēs, zem akmeņiem, krūmiem, koku saknēm vai pamestās grauzēju alās.[1][5]

Dējumā ir 3—6 gaiši zilizaļas olas ar brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 13—16 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstēj 13—18 dienu vecumā, bet vecāki turpina par tiem rūpēties papildu 3 nedēļas.[5][6] Iespējams, tuksneša čakstītēm ir divi perējumi.[6]

Tuksneša čakstītei ir 3 pasugas:[2]

  1. Pārlēkt uz augšu uz: 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Oenanthe deserti
  2. Pārlēkt uz augšu uz: 2,0 2,1 World Bird List: Chats, Old World flycatchers
  3. Pārlēkt uz augšu uz: 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Tuksneša čakstīte Oenanthe deserti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2017. gada 17. decembrī.
  4. Smith, K. D. (1971). "Notes on Oenanthe Species in Winter in Africa". Bird Study. 18 (2): 71–80. doi:10.1080/00063657109476298
  5. Pārlēkt uz augšu uz: 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 «ARKive: Desert wheatear (Oenanthe deserti)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. septembrī. Skatīts: 2017. gada 31. decembrī.
  6. Pārlēkt uz augšu uz: 6,0 6,1 6,2 6,3 «Desert Wheatear. Пустынная каменка. Шөл тасшымшығы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. decembrī. Skatīts: 2017. gada 31. decembrī.
  7. Alive: Desert Wheatear (Oenanthe deserti)
  8. Oiseaux: Oenanthe deserti - Desert Wheatear
  9. Witherby, H. F., ed. (1943). Handbook of British Birds, Volume 2: Warblers to Owls. H. F. and G. Witherby Ltd. pp. 152–154

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]