Urāna gredzeni

Urāna gredzenu shēma. Nosaukumi angļu valodā.

Urāna gredzeni ir planētu gredzeni, kas ir izveidojušies ap Urānu. Urāna gredzeni pēc savas uzbūves sarežģītības ir starp komplicētajiem Saturna gredzeniem un vienkāršajiem Jupitera, Neptūna gredzeniem. Pirmos 9 Urāna gredzenus 1977. gada 10. martā atklāja Džeimss Eliots, Edvards Danhems un Dunglass Mainks. Ir ziņas, ka jau pirms 200 gadiem Viljams Heršels esot paziņojis, ka ir novērojis gredzenus ap Urānu, bet mūsdienu astronomi uz to raugās skeptiski, jo tie ir pārāk tumši un vāji saredzami, lai redzētu ar tajā laikā pieejamajiem teleskopiem. Vēl divus papildus gredzenus atklāja 1986. gadā, tie bija redzami starpplanētu zondes Voyager 2 uzņemtajos attēlos, bet divus ārējos gredzenus atklāja no 2003. līdz 2005. gadam, izpētot Habla kosmiskā teleskopa uzņemtās fotogrāfijas.

Pašlaik ir zināmi 13 Urāna gredzeni, kuri tiek apzīmēti (sākot ar tuvāko planētai) sekojoši: 1986U2R/ζ, 6, 5, 4, α, β, η, γ, δ, λ, ε, ν un μ. Planētai tuvākais gredzens 1986U2R/ζ atrodas 39600 km attālumā no Urāna centra, tālākais μ gredzens – 97700 km attālumā.

Urāna gredzeni ir tumši, vairums tikai dažus km plati, satur maz putekļu, vairāk nelielas daļiņas (no 20 cm līdz 20 m). ε gredzens ir gaišākais un blīvākais no gredzeniem.

Atsauces

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urāna gredzeni.