Vēderskropstaiņi

Vēderskropstaiņi
	Lepidodermella squamatum
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums	Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums	Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips	Plakantārpveidīgie (Platyzoa)
Tips	Vēderskropstaiņi (Gastrotricha)
Iedalījums
	Chaetonotida; Macrodasyida;
	Vēderskropstaiņi Vikikrātuvē

Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi. Tie ir sīki 0,06-3,0 milimetrus gari jūras un saldūdens dzīvnieki, pārsvarā bentosa formas, kas var dzīvot arī smilšainās piekrastēs gruntsūdens slānī starp smilšu graudiem līdz pat 15 metru dziļumam. Ir zināmas ap 350 jūras un 250 saldūdens sugas. Vēderskropstaiņi ir konstatēti arī Latvijā, taču sugu sastāvs nav noskaidrots.

Morfoloģija

Vēderskropstaiņiem ir tārpveidīgas, lentveidīgas vai pudeļveidīgas formas ķemenis. Parasti starp galvu un rumpi ir kakla sašaurinājums. Sašaurināts ir arī ķermeņa pakaļgals, kas nobeidzas ar dakšveida asti (pirkstiem) vai piestiprināšanās caurulītēm. Lielākajai vēderskropstaiņu daļai ķermeņa ventrālā daļa ir saplacināta. Galvas priekšējā mala ir noapaļota, kā arī var būt ar iedobumiem vai plātnītēm. Ķermeni klāj elastīga kutikula; to var segt zvīņas, dzelkšņi un citi veidojumi (valnīši, plātnītes u.t.t.). Uz ķermeņa virsmas ir galvas (kustīgās un nekustīgās) un vēdera skropstiņas. Vēdera skropstiņas sedz visu ķermeņa apakšpusi vai arī ir izvietotas divās gareniskās joslās vai kūlīšu rindās, kas reizēm var pārveidoties cirros. Vēderskropstaiņiem ir līmes dziedzeri, kas atveras īpašu caurulīšu galos. Chaetonotida kārtai šīs caurulītes ir izvietotas pirkstu galos, bet Macrodasyida kārtai bieži vien pa visu ķermeni; tiem ir arī muguras dziedzeri. Elpošanas un asinsrites sistēmu vēderskropstaiņiem nav.

Nervu sistēma

Nervu sistēma atrodas tieši zem sedzošā epitēlija. Tā sastāv no nervu šūnu grupām, kas izvietojas ap pierīkles nervu gredzenu un divām gareniskām nervu stiegrām gar ķermeņa sāniem vēdera pusē. No muskuļiem uz nerviem, līdzīgi kā nematodēm, stiepjas inervācijas izaugumi. Maņu orgānus sastāda taustes skropstiņas, skropstiņu kūlīši, nūjiņas un cirri. Jutīgās taustes skropstiņas, kas reizēm var saaugt kūlīšos, var būt nosētas pa visu ķermeni, bet parasti atrodas uz galvas, kakla daļas mugurpusē un virs dakšveida astes. Vēl ir sānu maņu orgāns iedobes (skropstainas bedrītes) veidā ar jūtīgiem matiņiem. Atsevišķām sugām tas var tikt pagarināts par taustekli (reizēm galvas taustekļi var saturēt līdz 20 jūtīgas šūnas). Dažām sugām uz galvas ir gaismu uztverošu veidojumu pāris (actiņas), kas sastav no 1—2 gaismas jūtīgām šūnām.

Muskuļu sistēma

Vēderskropstaiņiem ir ādas-muskuļu maiss, kas sastāv no atsevišķām gareno un gredzenveida muskuļu joslām. Garenie muskuļi koncentrējas ķermeņa sānu malās blakus nervu stiegrām. Gredzenveida muskuļu izaugumus veido tievi muguras-vēdera muskuļi. Sugām ar īsu ķermeni un biezu kutikulu gredzenveida muskuļi ir vāji attīstīti, vai arī to vispār nav. Vēderskropstaiņu muskuļi stiprinās pie kutikulas, bet dažiem Macrodasyida pārstāvjiem vēl ir arī Y-orgāns, kuru veido divas lielu balsta šūnu virknes, kas atrodas zarnu trakta abās malās. Divām ģintīm (Xenodasys un Chordodasys) ķermeņa aizmugurējā daļā (aiz anālās atveres) ir no specializētām šūnām veidots hordveidīgs orgāns.

Gremošanas sistēma

Mute ir izvietota ķemeņa priekšējā galā, vai arī nedaudz nobīdīta uz vēdera pusi. Macrodasyida pārstāvjiem ap muti atrodas kāsīšu vainags. Tālāk iet mutes dobums un rīkle. Rīkles sieniņas sastāv no viena mioepitēlija šūnu slāņa. Macrodasyida pārstāvjiem rīklē ir pāris rīkles poru, kas no rīkles ved ķermeņa ārpusē (īpašība, kas līdzīga hordaiņiem un pushordaiņiem). Caur rīkles porām no rīkles tiek aizvadīts ar barību satvertais ūdens. Rīkles garumam ir taksonomiska nozīme. Viduszarna sastāv no vienslāņaina epitēlija. Īsa aizmugurējā zarna, klāta ar kutikulu, ir tikai Chaetonotida kārtas pārstāvjiem. Zarnu trakts nobeidzas ar anālo atveri, kas ir izvietota dorsāli, ventrāli vai termināli.

Izvadorgānu sistēma

Izvadorgānu sistēmu veido pāra protonefrīdiji. Chaetonotida pārstāvjiem ir tikai viens pāris, bet Macrodasyida pārstāvjiem no viena līdz sešiem protonefrīdiju pāriem. Katrs protonefrīdijs nobeidzas ar vienu vai dažiem cirtocitiem, un atveras uz āru ar atsevišķu atveri.

Dzimumorgānu sistēma

Vēderskropstaiņu lielākais vairums ir hermafrodīti. Izņēmumi ir dažas sugas, kas, domājams, ir pārstāvētas ar partenoģenētiskajām mātītēm. Pāra sēklinieki atrodas ķermeņa priekšējā daļā, bet pāra olnīcas aizmugurejā daļā. Dažām sugām ir sēklas uztveršanas un kopulācijas orgāni. Apaugļotās olas izvietojas ķermeņa vidusdaļā blakus zarnai. Parasti tās tiek izvadītas ārā caur pārrāvumu ķermeņa sieniņā.

Vairošanās un attīstība

Dažādām sugām ir sastopami vienvicas, divvicu vai bezvicu pavedienveidīgi spermiji. Nematodēm raksturīgie amēbveida spermiji nav sastopami. Apaugļošanās ir iekšēja vai spermatofora (Chaetonotida kārtai nav izpētīta). Mātīte nērš vienu vai dažas samērā lielas olas. Attīstība ir tieša. Drostalošanās ir bilaterāla, pilnīga un determinēta. Chaetonotida kārtai ir raksturīga eitēlija - konstants šūnu skaits, bet Macrodasyida pārstāvjiem šūnas turpina dalīties arī pēc embrionālās attīstības beigām, dažām to sugām ir iespējama ķermeņa aizmugurējā gala reģenerācija. Chaetonotida pārstāvjiem vasaras partenoģenētiskās olas veidojas bez mejozes, bet par ziemas olām nav zināms, vai tām ir vajadzīga apaugļošana.

Ekoloģija

Saldūdeņos vēderskropstaiņi uzturas galvenokārt dūņu virspusē un starp zālēm, bieži ir sastopami purvos, bet ūdens virsējos slāņos trāpās reti. Jūrās tie dzīvo pārsvarā smilšainā gruntī. Daudzskaitlīgāki ir rupjgraudainā vai vidēji graudainā smiltī līdz 6 metru dziļumam, retāk līdz 15 metriem. Bieži tie ir sastopami arī starp aļģēm un atmirušu jūras zāli. Dažas sugas dzīvo jūras piekrastes gruntsūdeņos. Jūrā vēderskropstaiņi ir sastopami praktiski visu gadu. Saldūdeņos tie ir periodiski: vienas sugas ir vasarā, citas, savukārt, aukstajos gadalaikos.

Barošanās

Vēderskropstaiņi barojas ar baktērijām, sīkām detrīta daļiņām, jūras sugas arī ar kramaļģēm. Vismaz dažām sugām skropstiņas rada ūdens plūsmu, dzenot barības daļiņas mutes dobumā. Acīmredzams, ka Macrodasyida pārstāvjiem rīklē iekļuvušais ūdens tiek izvadīts caur rīkles porām. Rīkle darbojas kā sūknis, dzenot barību uz viduszarnu.

Sistemātika

Vēderskropstaiņu tipam klases nav izdalītas. Tips dalās divās kārtās. Kārtas viena no otras galvenokārt atšķiras ar rīkles šķērsgriezuma formu un piestiprināšanās caurulīšu skaitu un izvietojumu.

tips: Vēderskropstaiņi (Gastrotricha)

kārta: Chaetonotida Remane, 1924

dzimta: Chaetonotidae
dzimta: Dasydytidae
dzimta: Dichaeturidae
dzimta: Neodasyidae
dzimta: Neogosseidae
dzimta: Proichthydiidae
dzimta: Xenotrichulidae

kārta: Macrodasyida

dzimta: Chordodasyidae
dzimta: Dactylopodolidae
dzimta: Lepidodasyidae
dzimta: Macrodasyidae
dzimta: Planodasyidae
dzimta: Thaumastodermatidae
dzimta: Turbanellidae
dzimta: Xenodasyidae

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēderskropstaiņi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia of Life raksts (angliski)