Valdemārs Ozoliņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valdemārs Ozoliņš

Valdemārs Ozoliņš (dzimis 1896. gada 5. novembrī Vestienas pagastā, miris 1973. gada 15. februārī Pueblo, Kolorādo, ASV) bija latviešu komponists un diriģents.

Valdemāra Ozoliņa dziesmas bija ļoti iecienītas koru programmās jau kopš debijas VI Dziesmu svētkos Rīgā 1926. gadā. Pēc kara Valdemāra Ozoliņa skaņraksta chromatiskā struktūra jūtami sabiezinājās, taču formas veidojumi palika pieticīgi. Varbūt tādēļ mūža beigās Valdemārs Ozoliņš trimdas mūzikas dzīvē netika sevišķi ievērots, kaut gan viņš komponēja daudz. Uzrakstījis ap 500 dziesmu, valsi orķestrim, klavieru skices. Trimdā radušās apmēram 70 kora dziesmas. Valdemārs Ozoliņš bija virsdiriģents I Vispārīgos latviešu dziesmu svētkos ASV, Rietuma krasta dziesmu svētkos ASV, Indianapoles novada dziesmu svētkos ASV, Čikāgā, Sietlā, ASV Vidienes dziesmu dienās Milvokos un Daugavas Vanagu dziesmu dienās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdemārs Ozoliņš dzimis 1896. gada 5. novembrī Aizkalnēs, Vestienas pagastā, lauksaimnieku ģimenē. Mācījās Vestienas pagastskolā un draudzes skolā, vēlāk Jaunjelgavas tirdzniecības skolā. 1914. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijā, pēc tam Maskavas konservatorijā, un kopš 1921. gada Latvijas konservatorijā studēja prof. J. Vītola kompozīcijas klasē un prof. Jāņa Mediņa diriģentu klasē; kompozīcijas klasi beidza 1931. gadā. Rīgā ilgus gadus bija Teodora Reitera vietnieks. Starp Valdemāra Ozoliņa kompozīcijām vērtīgākās ir kora dziesmas, kurās dominē liriski romantiski motīvi un viegli rezignēta melodika, vietām latviskas ieskaņas Melngaiļa ietekmē. Valdemāra Ozoliņa dziesma “Papardes zieds” (K. Krūza) guva lielu atsaucību VI Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā 1926. gadā. VII dziesmu svētkos uzņēma 3 viņa dziesmas: “Krēslā” (Fr. Bārda), “Bērnu dienas” (V. Plūdons), “Dziesmu brīnums” (M. Grimma). Arī VIII un IX dziesmu svētkos atskaņoja viņa dziesmas Latvijā, kā arī vēlākos gados trimdā. Maz zināms ir fakts, ka Valdemāram Ozoliņam ir īpaši nopelni dievturu mūzikas popularizēšanā - V.Ozoliņš bija pirmā dievturu kora diriģents.

Valdemarsozolins2uzlabots.jpg

Valdemārs Ozoliņš trimdā, Čikāgas konservatorijā, ieguva mūzikas maģistra grādu. Diplomdarbs -- “Svīta” A. Brigaderes lugai “Sprīdītis”. Uzrakstīja vairākas kantātes: “Pelnrušķīte”, “Spēlēju dancoju”.

Par solo un kora dziesmām Valdemārs Ozoliņš ieguvis Latvijas Kultūras fonda balvu 1926. gadā. Vācijā saņēma Goppera fonda balvu par gaidu dziesmām. Amerikā godalgotas viņa dziesmas jaundarbu sacensībās.

Miris trimdā 1973. gada 15. februārī Pueblo, Kolorādo, ASV. Valdemāra Ozoliņa un viņa dzīves biedres Valijas, dzimusi Alberta, urnas 1993. gada 20. augustā guldītas Rīgas I Meža kapos, Mākslinieku kalniņā, blakus viņa skolotājam, profesoram Jāzepam Vītolam.

Komponista Valdemāra Ozoliņa un dzīvesbiedres Valijas kaps Rīgas 1. Meža kapos

Publicētas kompozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Princese (Aspazija) (1916).
  • Baskāja karodznieka dziesma (Rainis) (1929).
  • Anniņa un puķītes (Rainis) (1931).
  • Zvirbulis un kaķis (Rainis) (1931).
  • Dzērājs āzis (Rainis) (1931).
  • Kuṛš ātrāk skaita (Rainis) (1931).
  • Mazganītis (Rainis) (ap 1945).
  • Veļu laiva (Rainis).
  • Spēlēju, dancoju (Rainis).
  • Vienā tumšā vakarā (Rainis).
  • Asaru eņģelis, kantāte korim ar ērģelēm.
  • Dziesmu sauja, krājums tautskolām. Kultūras fonda godalgots.
  • Otrā Dziesmu sauja, krājums aizsargiem.
  • Trešā Dziesmu sauja, krājums skolām.
  • Stīgu kvartets. (1954-1958).
  • Klavieru trio.
  • Svētā naktī, kantāte.
  • Dziesmu Daugava, kantāte.
  • Sarmota dvēsele. Solo dziesmu krājums (1959).
  • Miglā asaro logs. Solo dziesmu krājums (1963).
  • Dziedošā smeldze. Solo dziesmu krājums (1965).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīgā: 1938 / ASV: 1975, 368.
  • Latvju Enciklopēdija. Stokholmā, Zviedrijā: Trīs Zvaigznes, 1952-1953, 2, 1818.
  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu Dziesmu svētku vēsture — 1864-1940, ASV: Grāmatu Draugs, 1965. [1]
  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu Dziesmu svētki trimdā — 1946-1965, ASV: Grāmatu Draugs, 1968.
  • Velta Rūķe-Draviņa. Dzeja un mūzika. Raiņa un Aspazijas gada grāmata 1969. gadam, 95.-100. lpp.
  • Blanka-Alberta, Ē. Kur palicis Ozoliņš? Zviedrijas latviešu pensionāru biedrības biļetens ‘Sveiciens’ 1982, 43, 21.
  • Latvju Enciklopēdija 1962-1982. Linkolnā, Nebraska, ASV: ALA Latviešu institūts, 1987, 3, 322.
  • Gleške, L. Atceroties mūsu kultūras darbiniekus. Komponista Valdemāra Ozoliņa atdusas vieta Rīgas I Meža kapos. Laiks 1995, 27 (4653), 3.
  • Slaucītājs, L. Zinātnes darbā – draugos ar mākslu, Vaidava 1969, Linkolnā, Nebraska, ASV; 145. lpp.