Pāriet uz saturu

Veģetatīvā distonija

Vikipēdijas lapa
Veģetatīvā distonija
Citi nosaukumi Somatoforma veģetatīvā disfunkcija (SVD), neirocirkulāra distonija (disautonomijas apakštipi), veģetatīvā distonija
Veģetatīvās nervu sistēmas iedalījums simpātiskajā un parasimpātiskajā nervu sistēmā.
Specialitāte Neiroloģija
Simptomi Anhidroze vai hiperhidroze, neskaidra redze, tuneļa redze, ortostatiska hipotensija, aizcietējums, caureja, disfāgija, zarnu nesaturēšana, urīna aizture vai urīna nesaturēšana, reibonis, smadzeņu migla, fiziskās slodzes nepanesamība, tahikardija, vertigo, vājums un nieze. [1]
Cēloņi Simpātisku vai parasimpātisku autonomās nervu sistēmas sastāvdaļu neadekvātums[2]
Riska faktori Alkoholisms un diabēts[3]
Diagnostikas metode Ambulatorais asins spiediens, tāpat arī EKG monitorēšana
Ārstēšana Simptomātiska vai atbalstoša ārstēšana

Veģetatīvā distonija, veģetatīvā-asinsvadu distonija, veģetatīvās disfunkcijas sindroms, neirocirkulārā distonija, veģetatīvā neiroze, veģetatīvās nervu sistēmas somatoforma disfunkcija (SSK-10) ir polietioloģisks sindroms, kam raksturīga veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija (disautonomija). Tas ir simptomu komplekss, kas ietver dažādas klīniskas izpausmes visdažādākajām slimībām un traucējumiem.

Rezultātā ir novērojami dažādi simptomi, vispārīgas sūdzības sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas un citu organisko sistēmu darbībā, kas bieži vien var rasties fiziskas vai mentālas pārslodzes dēļ un kam nav organisku (patoloģisku) cēloņu.

Terminu "veģetovaskulārā distonija" 1950. gadu beigās ierosināja PSRS medicīnas zinātņu akadēmiķis N. N. Savickis.

Veģetatīvā distonija is disautonomijas paveids.

Kopsavilkums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veģetatīvā distonija rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta veģetatīvā nervu sistēma, kuras radītie simptomi var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā.[4] Mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc psiholoģiski faktori un šī saslimšana tiek uzskatīta par garīgās veselības traucējumu.[5] Lai gan ar veģetatīvo distoniju biežāk slimo tieši sievietes, to ir iespējams iegūt ikvienā vecuma posmā kā sievietēm, tā arī vīriešiem.[6]

Veģetatīvā distonija visbiežāk izpaužas kā dažādu baiļu sajūtu sajaukums — bailes iziet no mājām, bailes no plašām telpām, plašiem laukumiem, slikta jušanās cilvēku pūlī, lielveikalos u.tml.[7] Veģetatīvajai distonijai pieņemoties spēkā cilvēks var sākt izjust arī dažādas panikas lēkmes, krampjus organisma iekšienē un citas nelabvēlīgas blakusparādības, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka garīgo pašsajūtu. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un nepatīkamas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.[8] Veģetatīvās distonijas slimnieki samērā bieži var sastapties ar dažādiem sindromiem, kurus izraisa sirds un asinsvadu, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.[8] Tā, piemēram, slimnieki var izjust neparastas un pēkšņas sirdsklauves, asinsspiediena svārstības, durošas sāpes krūtīs vai muguras krūšu daļā, dažādas ķermeņa trīces, elpas trūkumu, smaguma sajūtu vēderā, kā arī vēdera izejas un urinēšanas traucējumus.[7]

Parasti kā viens no galvenajiem cēloņiem veģetatīvās distonijas attīstībai ir ilgstoša psihoemocionālā pārslodze kā, piemēram, atrašanās pastāvīga stresa vai trauksmes situācijās, kas pakāpeniski var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas disbalansu.[7] Līdzīgi veģetatīvo distoniju var izraisīt arī pēkšņi emocionālie pārdzīvojumi — nelaimes gadījumi vai tuvu cilvēku zaudējumi.[7] Tāpat liela iespēja saslimt ar to ir tiem cilvēkiem, kas hroniski slimo ar diabētu vai Pārkinsona slimību.[9]

Lai gan bojājumi veģetatīvajai nervu sistēmai visbiežāk ir neatgriezeniski,[4] ārstēšanās procedūra pret veģetatīvo distoniju sevī ietver fizioterapiju (vingrošana, joga utt.), medikamentu (visbiežāk dažādu antidepresantu) lietošanu, kā arī sliktākos gadījumos klīnisko operāciju.[7][6]

Darbības mehānisms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veģetatīvā nervu sistēma nodrošina iekšējo orgānu regulāciju un mijiedarbībā ar hormoniem kontrolē to funkcijas. Veģetatīvās nervu sistēmas zemākie centri atrodas muguras smadzenēs un smadzeņu stumbrā. Tie ir pakļauti hipotalāma (starpsmadzeņu struktūra) regulējošai ietekmei, kas ir augstākais veģetatīvo funkciju regulācijas centrs. Autonomiski un funkcionāli veģetatīvajai nervu sistēmai izšķir divas daļas: simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu.[10] Veģetatīvā (vegetare latīniski nozīmē augt) nervu sistēma inervē visu iekšējo orgānu gludo muskulatūru, sirdi, asinsvadus un dziedzerus.[11] Tās pamatfunkcija ir organisma iekšējās vides regulācija. Šī sistēma vada iekšējo orgānu darbību, piedalās vielmaiņas procesu regulācijā, stabilizē organisma iekšējo vidi. Veģetatīvā nervu sistēma nodrošina arī organisma aktīvās darbības fizikālos un bioķīmiskos parametrus. Ar tās starpniecību fiziskas vai emocionālas slodzes laikā paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, palielinās glikokortikoīdu un kateholamīnu koncentrācija asinīs, pārkārtojas vielmaiņas procesi atbilstoši paaugstinātās emocionālās un fiziskās slodzes prasībām.[12] Veģetatīvā nervu sistēma darbojas pilnīgi patstāvīgi, cilvēks to nevar ietekmēt. Veģetatīvā refleksa loks atšķiras no somatiskā refleksa loka ar to, ka centrbēdzes ceļš sastāv no diviem neironiem, kuru sinapse ir veģetatīvajā mezglā jeb ganglijā. Tāpēc vienu neironu sauc par pirmsmezgla (preganglionāro) neironu, bet otru — par pēcmezgla (postganglionāro). Veģetatīvajiem refleksiem ir garš refleksa laiks, jo refleksa lokā ir vairāk sinapšu nekā somatiskajā refleksa lokā, bez tam eferentās šķiedras ir tievas, tāpēc uzbudinājums tajās izplatās lēni.[11] Pēc struktūras un funkcijām veģetatīvajai nervu sistēmai izšķir divas daļas — simpātisko nervu sistēmu un parasimpātisko nervu sistēmu.[11] Simpātiskā nervu sistēma ir mobilizētājsistēma, tās aktivitāte pieaug stresa situācijās, ko rada paaugstināta fiziskā, garīgā un emocionālā aktivitāte, paaugstināta vai pazemināta vides temperatūra, skābekļa trūkums, saindēšanās, trauma.[13] Simpātisko daļu veido divas nervu gangliju ķēdītes, kas izvietotas abpus muguras smadzenēm. No ganglijiem atejošās nervu šķiedras saista gangliju neironus gan ar muguras smadzenēm, gan ar izpildorgāniem.[14] Parasimpātiskā nervu sistēma normalizē orgānu sistēmu darbību un atjauno iztērētos resursus, t.i., sagatavo organismu nākamajam stresam. Tās aktivitāte ir lielāka naktī.[13] Parasimpātisko daļu veido nervu šķiedras, kas atiet no muguras smadzeņu stumbra un muguras smadzeņu krusta daļas. Šīs šķiedras sniedzas līdz orgāniem, kuru tuvumā atrodas parasimpātiskie gangliji. Ganglijā notiek uzbudinājuma nodošana neironiem, kas vada informāciju uz izpildorgānu. Simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas iedarbība uz atsevišķiem orgāniem izpaužas gan aktivizējoši, gan kavējoši. Abas nervu sistēmas daļas darbojas pretēji, tomēr to darbība ir saskaņota un papildina viena otru. Simpātiskā daļa aktivizē to orgānu darbību, kuri veicina organisma atjaunošanos, atpūtu un spēka ekonomiju. Piemēram, mērena stresa situācijā simpātiskā nervu sistēma paātrina sirdsdarbību un kavē gremošanu. Atslābuma laikā savukārt aktivizējas parasimpātiskā nervu sistēma un izpaužas pretēji efekti.[14]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāvokli, ko mūsdienās parasti sauc par veģetatīvo distoniju ir disautonomijas apakštips, un to ārsti pirmo reizi novēroja 19. gadsimta vidū — Krimas kara un Amerikas pilsoņu kara laikā un starp britu kareivjiem, kuri kolonizēja Indiju, kad šo slimību 1871. gadā Džeikobs da Kosta (Jacob Da Costa) to nodēvēja par "satrauktās sirds sindromu" un pie kuras ārsti vainoja kareivju smago pārpūli, vēlāk šo slimību pazina kā Da Kostas sindromu.[15][16][17]

Medicīnas attīstības un vēstures gaitā veģetatīvo distoniju sauca arī par neirocirkulatoro astēniju, veģetozi, veģetopātiju, vazomotoro neirozi, kuņģa neirozi, organoneirozi, angioneirozi, veģetatīvo nenoturību.[18] Terminu "asinsvadu veģetatīvā distonija" zinātnes apritē 1909. gadā ieviesa ārsts Vilčmanis.[15]

Trīs veģetatīvās distonijas tipi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veģetatīvā distonija ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem. Arī rūpīgas objektīvas izpētes rezultātā patoloģiskas izmaiņas orgānos parasti netiek atrastas. Mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc psiholoģiski faktori un šī saslimšana tiek uzskatīta par garīgās veselības traucējumu.[19] Tomēr šo kaiti ārsti iedala trīs tipos, lai pēc tiem noteiktu tālāko ārstēšanu:

  • Pirmais tips rodas tad, ja cilvēks nespēj realizēt kādu bioloģisku vai sociālu vajadzību. Tā ir zemapziņas problēma. Neziņa un neizpratne ir daudz neizturamāka par noteiktību, un organisms sāk izjust spriedzi, kas izpaužas ar veģetatīviem simptomiem.
  • Otrais tips ir saistīts ar radikālām pārmaiņām dzīvē. Pat ja pārmaiņas dzīvē ir pozitīvas (kāzas, labāks darbs, jauna dzīvesvieta), „patīkamās rūpes” prasa visa psiholoģiskā aparāta pārkārtošanos.
  • Trešais tips ļoti atgādina alerģiju. Ja smadzenes kaut reizi ir sabiedētas, tās saspringst un visur ar lielu aizrautību sāk meklēt briesmas.[20]

Katras veģetatīvās distonijas gadījums ir individuāls, izpaužas citādi; atšķiras arī problēmas iemesli un cēloņi.[19]

Simptomi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veģetatīvā distonija bieži vien progresē pavasarī un rudenī, kad jebkuram cilvēkam tiek novērota avitaminoze un depresīvs noskaņojums, bet klāt vēl pievienojas nezināmās kaites — simptomi, kas dubulto pavasara vai rudens apātiju. Galvenais šīs kaites rašanās cēlonis ir visu organisma funkciju disbalanss. Veģetatīvā nervu sistēma atbild par visu organisma iekšējo orgānu darbību, kā arī kontrolē organisma homeostāzi — iekšējās vides sabalansēšanu. Katram cilvēkam šīs kaites simptomi izpaužas atkarībā no tā, kāds orgāns ir visjutīgākais, kurš reaģē visātrāk.[21] Veģetatīvās distonijas simptomi ir ļoti līdzīgi panikas lēkmēm.[22] Tikai retos gadījumos visi šie simptomi notiek vienlaicīgi, biežāk 2—3 simptomi no zemāk minētajiem norisinās vienlaicīgi:

  • sirds-asinsvadu sistēmas traucējumi,
  • gremošanas sistēmas traucējumi,
  • elpošanas sistēmas traucējumi,
  • svīšanas epizodes (auksti, karsti sviedri),
  • sausums mutē,
  • karstuma viļņi vai sarkšana,
  • trīce,
  • sāpes krūtīs vai spiediena sajūta sirds rajonā,
  • aizdusa,
  • izteikta nogurdinātība pēc nelielas slodzes,
  • paātrināta sirdsdarbība.[23]

Veģetatīvās distonijas simptomi, kuru ir daudz un kas katram indivīdam ir ļoti atšķirīgi, ir saistīti ar neefektīviem vai nelīdzsvarotiem eferentiem signāliem, kas tiek nosūtīti, izmantojot abas sistēmas.

Nopietnu un izteikti traucējošu veģetatīvās distonijas simptomu gadījumā visiedarbīgākā ir antidepresantu un psihoterapijas kombinācija. Vieglu simptomu gadījumā var palīdzēt alternatīvas palīdzības metodes — meditācija, fizioprocedūras, vingrošana, adatu terapija, joga.[19]

Klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpaši krievu literatūrā[24] disautonomijas apakštips, kas īpaši ietekmē asinsvadu sistēmu, tiek saukts par veģetatīvo-asinsvadu distoniju (veģetatīvi-vaskulārā distonija; VVD).[25][26][27][28][29] Termins "veģetatīvā" atspoguļo veco veģetatīvās nervu sistēmas nosaukumu: veģetatīvā nervu sistēma. Pareizāks nosaukums dažiem garīgiem traucējumiem, kas saistīti ar VVD, ir nosaukums "nervu sistēmas somatoformā veģetatīvā disfunkcija".[30][31]

Starptautiskajā slimību klasifikatorā (ICD) ICD-10 tā iekļauta ar kodu F45.3.[32] Rietumvalstīs veģetatīvās distonijas diagnoze (tādā nozīmē, kā to saprot postpadomju ārsti) netiek izmantota.

Somatoformās veģetatīvās disfunkcijas ICD apraksts:[33]

Slimnieks attēlo simptomus tā, it kā tie būtu somatiski traucējumi kādā orgānā vai organisma sistēmā, ko lielā mērā vai pilnībā inervē un kontrolē veģetatīvā nervu sistēma (piem., kardiovaskulārā, gastrointestinālā, respiratorā vai uroģenitālā sistēma). Parasti ir divu veidu simptomi, bet neviens no tiem nenorāda uz kāda orgāna vai orgānu sistēmas somatisku bojājumu. Pirmkārt, ir sūdzības, kas pamatojas uz objektīvi atrodamiem veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājuma simptomiem, kā sirdsklauves, svīšana, sarkšana, trīce un bailes un bažas par iespējamiem somatiskiem traucējumiem. Otrkārt, ir subjektīvas sūdzības par nespecifiskām vai mainīgām sajūtām, kā ātri pārejošas, smeldzošas un asas sāpes, dedzināšanas, smaguma, sasaistītības, uztūkšanas vai iestiepuma sajūta, ko pacients saista ar kādu orgānu vai orgānu sistēmu.

Somatoformas veģetatīvas disfunkcijas ICD apakštipi:

  • F45.30 — Somatoforma veģetatīva disfunkcija, sirds-asinsrites sistēma
  • F45.31 — Somatoforma veģetatīva disfunkcija, kuņģa-zarnu trakta augšējā daļa
  • F45.32 — Somatoforma veģetatīva disfunkcija, kuņģa zarnu trakta apakšējā daļa
  • F45.33 — Somatoforma veģetatīva disfunkcija, elpošanas sistēma
  • F45.34 — Somatoforma veģetatīva disfunkcija, uroģenitālā sistēma
  • F45.38 — Somatoforma veģetatīva disfunkcija, citi orgāni vai sistēmas

Krievijā un bijušās padomju republikās ārsti, kardiologi un neirologi bieži lieto terminu “veģetatīvā-asinsvadu distonija” tāpēc, ka šādas sindromiskas diagnozes ir ērtas, ļaujot netērēt laiku noteiktu traucējumu cēloņu diagnostiskai; Vēl viens termina biežas lietošanas iemesls ir lēnā klīnisko domāšanas stereotipu pārstrukturēšanās. Termina "veģetatīvā distonija" nozīme ir tuvu jēdzienam "neirocirkulārā distonija", kas arī nav iekļauta Starptautiskajā slimību klasifikācijā, un to plaši izmanto arī ārsti, kardiologi un neirologi Krievijā un citur.[30] Veģetatīvās-asinsvadu distonijas un neirocirkulācijas distonijas diagnozi bieži pavada neatbilstoši un neefektīvi ārstēšanas pasākumi, kas pasliktina slimības prognozi un pacienta dzīves kvalitāti.[34]

Parasti veģetatīvie traucējumi, kas saistīti ar veģetatīvās-asinsvadu distonijas jēdzienu, ir sekundāri un rodas uz garīgu traucējumu vai somatisku slimību fona[35], ar organiskiem centrālās nervu sistēmas bojājumiem, hormonālo izmaiņu dēļ pusaudža gados[31] utt. Dažos gadījumos šādi veģetatīvi traucējumi var būt endokrīnās sistēmas traucējumi, hipertensijas, hroniskas išēmiskas sirds slimības[30], anēmijas[36], sistēmiskas sarkanās vilkēdes (SLE)[37], koronārās sirds slimības[38], mitrālā vārstuļa prolapss[39] sastāvdaļa utt.[37]; gadījumos, kad tie ir sekundāri garīgiem traucējumiem, tie var rasties somatoformas (ieskaitot veģetatīvās nervu sistēmas somatoformas disfunkcijas), trauksmes (ieskaitot panikas) un depresijas traucējumu ietvaros.[40]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Autonomic Neuropathy Clinical Presentation: History, Physical, Causes». emedicine.medscape.com. Skatīts: 2021-08-22.
  2. ↑ «Dysautonomia Information Page | National Institute of Neurological Disorders and Stroke». www.ninds.nih.gov. Skatīts: 2021-09-14.
  3. ↑ «Dysautonomia Information Page | National Institute of Neurological Disorders and Stroke». www.ninds.nih.gov. Skatīts: 2021-08-22.
  4. ↑ 4,0 4,1 Christine Case-Lo. «Autonomic Dysfunction». healthline.com. Healthline, 2019. gada 8. marts. Skatīts: 2021. gada 21. marts.
  5. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 10. decembrī.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Dysautonomia». aurorahealthcare.org. Aurora Health Care. Skatīts: 2019. gada 25. augusts.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 «Steidzīgā dzīvesveida blakusparādība – veģetatīvā distonija». manaaptieka.lv. Mana Aptieka. 2017. gada 2. janvāris. Skatīts: 2019. gada 25. augusts.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija». lailasprakse.lv. Lailas Kalniņas psihologa psihoterapeita privātprakse. Skatīts: 2019. gada 25. augusts.
  9. ↑ Christine Case-Lo. «Autonomic Dysfunction». healthline.com. Healthline, 2016. gada 13. maijs. Skatīts: 2019. gada 25. augusts.
  10. ↑ Eglīte K., Ozoliņa Molla L. Bioloģijas rokasgrāmata. Zvaigzne ABC, 2015, 432 lpp.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 Valtneris A.Cilvēka fizioloģijas rokasgrāmata. Zvaigzne ABC, 1995, 252. lpp.
  12. ↑ Eniņa G., Bērziņs J., Puriņš I. Nervu sistēmas slimības I. Zvaigzne, 1977, 208 lpp.
  13. ↑ 13,0 13,1 Eglīte K. Anatomija. LU Akadēmiskais apgāds, 2010, 142. — 145. lpp.
  14. ↑ 14,0 14,1 Klēzatels V. Cilvēka bioloģija. Zvaigzne ABC, 2005, 136. lpp.
  15. ↑ 15,0 15,1 Andrejs Kurpatovs. Uzveiksim asinsvadu veģetatīvo distoniju: veģetatīvā nervu sistēma. Rīga : Daugava, 2003. 60. lpp. ISBN 978-9984-41-023-4.
  16. ↑ Wooley, C F (1976-05-01). "Where are the diseases of yesteryear? DaCosta's syndrome, soldiers heart, the effort syndrome, neurocirculatory asthenia--and the mitral valve prolapse syndrome.". Circulation 53 (5): 749–751. doi:10.1161/01.CIR.53.5.749.
  17. ↑ Halstead, Megan (2018-01-01). "Postural Orthostatic Tachycardia Syndrome: An Analysis of Cross-Cultural Research, Historical Research, and Patient Narratives of the Diagnostic Experience". Senior Honors Theses & Projects.
  18. ↑ Andrejs Kurpatovs. Uzveiksim asinsvadu veģetatīvo distoniju: veģetatīvā nervu sistēma. Rīga : Daugava, 2003. 61. lpp. ISBN 978-9984-41-023-4.
  19. ↑ 19,0 19,1 19,2 Danzberga E., Gudramoviča I. Veģetatīvā distonija — ārstējam ajūrvēdiski//SHAPE// 2015. gads jūnijs, 65.lpp.
  20. ↑ Plikša L. Stresa un maksimālisma vizītkarte — Veģetatīvā distonija.//Veselība// 2008. gads septembris, 86. — 88. lpp.
  21. ↑ «Veģetatīvā disfunkcija – stopstress.lv».
  22. ↑ «This domain name is registered with Netim». www.vegdist.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 10. decembrī.
  23. ↑ Vestermane S. Veģetatīvā distonija vai somatoforma veģetatīvā disfunkcija?//Douctus// 2009. gads janvāris, 21. — 26. lpp
  24. ↑ Loganovsky, Konstantin (1999). "Vegetative-Vascular Dystonia and Osteoalgetic Syndrome or Chronic Fatigue Syndrome as a Characteristic After-Effect of Radioecological Disaster". Journal of Chronic Fatigue Syndrome 7 (3): 3–16. doi:10.1300/J092v07n03_02.
  25. ↑ "[State-of-the-art corrective and diagnostic technologies in medical rehabilitation of patients with vegetative vascular dystonia]". Voprosy Kurortologii, Fizioterapii, I Lechebnoi Fizicheskoi Kultury (1): 4–7. 2008. PMID 18376477.
  26. ↑ "[Seasonal changes of secondary immunodeficiency in patients with vascular dystonia]". Klinicheskaia Meditsina 76 (5): 34–6. 1998. PMID 9644934.
  27. ↑ "[Treatment of autonomic vascular dystonia by combined physiotherapy methods]". Vrachebnoe Delo (3): 22–3. March 1989. PMID 2750110.
  28. ↑ "[Thermography in healthy subjects and in the syndrome of vegetative-vascular dystonia]". Zhurnal Nevropatologii I Psikhiatrii Imeni S.S. Korsakova 85 (6): 905–10. 1985. PMID 4024817.
  29. ↑ "[Psychogenic factors participating in the development of vegetovascular dystonia of the hypertensive type in children]". Zhurnal Nevropatologii I Psikhiatrii Imeni S.S. Korsakova 83 (10): 1548–52. 1983. PMID 6659792.
  30. ↑ 30,0 30,1 30,2 М, Абдуева Ф.; П, Каменская Э. (2012). "Вегето-сосудистая дистония или соматоформная дисфункция вегетативной нервной системы сердца?". Вестник Харьковского национального университета имени В.Н. Каразина. Серия «Медицина» (23 (998)): 102–105. ISSN 2313-6693.
  31. ↑ 31,0 31,1 В.в, Руженкова; В.а, Руженков; И.ю, Шкилева; Е.в, Шелякина; Ю.н, Гомеляк (2017). "Учебный стресс и соматоформная вегетативная дисфункция у студентов медиков первого курса". Актуальные проблемы медицины 40 (26 (275)): 75–86. ISSN 2687-0940.
  32. ↑ World Health Organization. ICD-10.
  33. ↑ «SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi». ssk10.spkc.gov.lv. Skatīts: 2021-09-03.
  34. ↑ «Почему диагноз «паническое расстройство» лучше диагноза «вегето-сосудистая дистония»?». 2008-05-21.
  35. ↑ Воробьева, О. В.; Русая, В. В. (2011). "Вегетативная дисфункция, ассоциированная с тревожными расстройствами" (ru). Эффективная Фармакотерапия (17). ISSN 2307-3586.[novecojusi saite]
  36. ↑ Anews. «Anews: Доктор Мясников о врачах и лекарствах: «Вас разводят и обманывают»». Эхо Москвы (krievu). Skatīts: 2021-09-14.
  37. ↑ 37,0 37,1 Редакция сайта drmyasnikov.ru. «| Придуманные болезни». Доктор Мясников (ru-RU), 2016-01-12. Skatīts: 2021-09-14.
  38. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. janvārī. Skatīts: 2021. gada 3. septembrī.
  39. ↑ «Вегетативная дистония у юношей с пролапсом митрального клапана». cyberleninka.ru. Skatīts: 2021-08-22.
  40. ↑ Е.г, Старостина (2004). "Особенности диагностики и лечения психосоматических расстройств в работе врача общей практики". Альманах клинической медицины (7): 239–249. ISSN 2072-0505.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veģetatīvā_distonija&oldid=4135105"