Pāriet uz saturu

Pēdiņas

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vienpēdiņas)
“...”
„...“ «...» ‘...’
Pēdiņas
Interpunkcija
apostrofs’ '
daudzpunkte…, ...
defise-, ‐
divpunkte..
domuzīme‒, –, —, ―
iekavas[ ], ( ), { }, ⟨ ⟩
izsaukuma zīme!
jautājuma zīme?
kols:
komats,
pēdiņas« », “ ”, „ “
punkts.
pusiekava)
semikols;
slīpsvītra/
vienpēdiņas‘ ’
zvaigznīte*

Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.[1] Pēdiņas ir divpusēja pieturzīme — ar tām ietver vārdus, vārdu savienojumus, teikumus un teikumu grupas no abām pusēm, sākumā lietojot atvērējpēdiņas (“, „ vai «), beigās — aizvērējpēdiņas (”, “ vai »).[2] Pēdiņas pie pieturzīmēm pieskaitāmas tikai nosacīti — tikai tiešās runas atdalīšanas gadījumā tās parāda teikuma daļu gramatisko saistījumu. Izšķir dubultās (“parastās”) pēdiņas un vienpēdiņas (‘ ’).

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visagrākais dokumentāli apstiprinātais pēdiņu lietojums ir Milānas renesanses laika humānista Frančesko Filelfo 1483. vai 1484. gadā publicētajā izdevumā Orationes et opuscula, kur ar vienpusējām dubultām svītriņām katras rindiņas kreisajā pusē atzīmēti Aristoteļa citāti.[3]

Ar vienu un to pašu nozīmi latviešu valodā lieto gan apaļās pēdiņas(“ ”, „ “), gan stūrainās (« »). Vecākos tekstos lietotas tikai apaļās pēdiņas ar atvērējpēdiņām apakšā un aizvērējpēdiņām augšā („vācu pēdiņas“). 20. gadsimta 30. gados drukātos tekstos parādās stūrainās pēdiņas («franču pēdiņas»; guillemet pēc franču tipogrāfa Gijoma Lebē (Guillaume Le Bé) vārda).[4] Vēl 1945. gadā laikrakstos lietotas pārsvarā „vācu pēdiņas“, bet jau 1950. gados latviešu valodas drukātajos darbos tiek lietotas gandrīz tikai stūrainās pēdiņas.[2] 20. gadsimta otrajā pusē rakstu valodā ienāk arī vienpēdiņas, kas tiek lietotas stilistiski atšķirīgi no tajā laikā pieņemtajām parastajām stūrainajām pēdiņām (’ ’).[2] 1990. gados stūraino pēdiņu vietā plaši sāk lietot apaļās “angļu pēdiņas”, kur gan atvērējpēdiņas, gan aizvērējpēdiņas novietotas augšā.[5] Arī vienpēdiņām tiek lietotas atšķirīgas atvērējpēdiņas un aizvērējpēdiņas (‘ ’). Rakstot ar roku, lieto tikai apaļās „vācu“ pēdiņas.

Pēdiņu lietojums latviešu valodā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukumi ar īpašvārdisku nozīmi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukumiem ar īpašvārdisku nozīmi pēdiņu lietošana ir visai nosacīta. Liela loma ir tradīcijai, jo pēdiņās neliek vairākas īpašvārdu kategorijas (ģeogrāfiskos nosaukumus, personvārdus, dzīvnieku vārdus), bet citos gadījumos identiskus vārdus pēdiņās liek, piemēram: krustmāte Lauma un uzņēmums “Lauma”, apdzīvota vieta Ķekava un putnu fabrika “Ķekava”.

Pēdiņās neliek:

  • ģeogrāfiskos nosaukumus,
  • personvārdus,
  • dzīvnieku vārdus.
Pēdiņās raksta Pēdiņās neraksta
Tekstā ietvertus literāru vai mākslas darbu nosaukumus, grāmatu, žurnālu, laikrakstu nosaukumus:
Apgāds “Kontinents” izdevis populārā televīzijas un kino scenārista un producenta Reimonda Khuri grāmatu “Zīme”, kurā cilvēcei piedāvātas divas iespējas — pestīšana vai iznīcība.
 Saraksta veidā publicētus nosaukumus:
2011. gadā paredzētie mūzikas festivāli:
  • Saldus Saule 2011
  • Baltic Beach Party
  • Jaunais Vilnis (Novaja Volna)
Tekstā ietvertus rakstu, lekciju, referātu, pasākumu nosaukumus:
Festivālā “Saldus Saule 2011” 8. jūlija vakarā Kalnsētas parkā uzstāsies grupa “Skyforger”.
Netiešos jeb simboliskos rūpnīcu, uzņēmumu, banku, klubu, biedrību, savienību, partiju nosaukumus:
rūpnīca “Meteors”, tirdzniecības centrs “Origo”, vēlētāju apvienība “Vienoti Mālpilij”, kinoteātris “Teika”, vasarnīcu kooperatīvs “Arhitekts”, teātris “Kabata”, Biznesa augstskola “Turība”, Losandželosas “Lakers”.[nepieciešama atsauce]
 Reālos jeb tiešos organizāciju nosaukumus:
Rīgas Vagonu rūpnīca, Pirmā partija, Jaunais Rīgas teātris, Vidzemes Augstskola, Latvijas Pašvaldību savienība
Ja nosaukumi izcelti citiem tipogrāfiskiem līdzekļiem (slīprakstā, kapitālrakstā, treknrakstā):
zobu pasta Colgate, partiju apvienība TB/LNNK.
Ja nosaukums lietots kā cita nosaukuma sastāvdaļa:
Meteora dārzs.
Māju vārdus, kolhozu, lauku saimniecību, fermu nosaukumus:
“Kalna Kaibēni”, padomju saimniecība “Okte”, jaunlopu ferma “Upkalni”.
 Māju vārdus var pēdiņās nelikt, ja tekstā nevar rasties pārpratumi:
Eduards Veidenbaums dzimis Priekuļu pagasta Glāzniekos.
Īpašvārdus var pēdiņās nelikt, ja blakus tā ģenitīvam nosaukts sugasvārds:
Ilgus gadus Upkalnu ferma bija pamesta novārtā.
Tekstā iekļautus kuģu un dažādu mašīnu, aparātu un ierīču nosaukumus, gan kā individuālus īpašvārdus, gan zīmolus:
katamarāns “Kaupo”, firmas vilciens “Jūrmala”, laineris “Boeing 727”;
Uz salidojumu viņi atbrauca ar “Moskvičiem”, “Žiguļiem” un “Fordiem”.
 Nosaukumus, kas ir abreviatūras:
vieglā automašīna BMW, lidmašīna TU-154, iznīcinātājs F-15 “Eagle”
Pārtikas produktu (saldumu, ēdienu, dzērienu) nosaukumus ar īpašvārdu nozīmi:
Saldējums “Karlsons”, tumšais alus “Trakais āpsis”, baltvīns “Tsinandali”.
 Par sugasvārdiem kļuvušus pārtikas produktu nosaukumus:
jāņu siers, mednieku desiņas.
No vietvārdiem radušos nosaukumus:
Bauskas siers, Rīgas rulete, Krakovas desa, Ceilonas tēja
Ordeņu, medaļu, nozīmīšu, vimpeļu, balvu nosaukumus, ja to priekšā sugas vārds:
medaļa “Par darba varonību”, festivāla galvenā balva “Palme d'Or”
 Nosaukumus ģenitīvā ar tiem sekojošu sugasvārdu:
Viestura ordenis, Sarkanās Zvaigznes ordenis
Likumu nosaukumus, ja to priekšā sugas vārds:
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumos Nr. 1058 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.2.2.1. apakšaktivitātes “Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana” pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu”.

Tekstā izceļami vārdi un vārdu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdiņās liekami vārdi un vārdu savienojumi, uz kuriem vēršama īpaša lasītāja uzmanība, norādāma attieksme pret vārda nojēgumu vai izvēli.

  • Vārdi, kas lietoti pretējā nozīmē:
Par tiesnešiem cienīgi blēži sēž
Un “godīgi” ādu nost citiem plēš.
Šis “meistars” pie auto stūres sēdās pirmo reizi mūžā.
  • Vārdi, kas lietoti metaforiskā nozīmē — attiecinot dzīvās dabas parādības uz nedzīvo dabu un otrādi:
Ciklona centrā izveidojās laba laika apgabals, tā sauktā “vētras acs”.
  • Metaforiskas vārdkopas, kas parastus jēdzienus nosauc ar pārnestas nozīmes vārdiem, piešķirot izteikumam stilistisku pacēlumu:
Azerbaidžānas galvenā bagātība ir “melnais zelts”.
  • Vārdi un frazeoloģiskas vārdkopas, kuru uztveršana tiešajā nozīmē var radīt pārpratumus:
Pie Jūrmalas “nobalsoju” pavecu pikapiņu un ar to tiku līdz Tukumam.
Dinamieši savus pretiniekus “saberza miltos”.
  • Nesaskaņotas vārdkopas, kam ir nosacīta frazeoloģiska vai terminoloģiska nozīme:
Izaugt par cilvēku “ar lielo burtu”.
  • Vārdi un vārdu savienojumi, ko rakstītājs lieto pirmo reizi tādā nozīmē un norāda uz savām šaubām par vārda atbilstību izsakāmajam jēdzienam:
Kadāfi esot apņēmības pilns “satriekt ienaidnieku”.
  • Vārdi, kas kontekstā jau lietoti tiešajā nozīmē, bet tālākajā tekstā tiešajai nozīmei neatbilst:
Otomārs rūpīgi nomērķēja un izšāva uz mežacūku ar abiem stobriem. “Mežacūka”, žēli riedama, iemuka brikšņos.

Gramatiski nesaistīti vārdi un vārdu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Substantīviskā nozīmē lietotus vārdus, ja tie atrodas aiz lietvārdiem, kas izsaka nozīmi “vārds”, “jēdziens” un tamlīdzīgi, un nosauc šo vārdu vai jēdzienu, būdami atributīvā funkcijā:
Pēc garā pārgājiena vārdus “alus” un “desiņas” vairs negribējās dzirdēt.
Darba dienas beigās ekskavatora kauss noliekams stāvoklī “uz priekšu”.
  • Nelokāmus vārdus, vārdu formas vai vārdu savienojumus ar substantīvisku nozīmi:
Pēc desmit minūtēm viņi jau pārgāja uz “tu”.
Ko tu gribēji teikt ar “nedrīkst”?
  • Vārdu nozīmes un skaidrojumus, kā arī svešas valodas vārdus, par kuriem tiks sniegts paskaidrojums. Dažos gadījumos pēdiņu vietā lietojamas vienpēdiņas.
“Mõisa” tulkojumā no igauņu valodas nozīmē “muiža”.

Citējumi un tiešā runa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdiņās raksta vārdus un vārdu savienojumus, ko rakstītājs iekļauj tieši tādus, kā to teikusi cita persona. Ar pēdiņām parāda vai nu to, ka vārdi pārņemti no kāda cita, vai arī savu (rakstītāja) attieksmi pret šo vārdu jēgu vai izvēli.

  • Citāti
Aināram Šleseram vienmēr tiks pieminēts atzinums, ka «sievietēm skaistums nāk no iekšām», D. Īvānam – «sūdabrāļi latvieši», Vilim Krištopanam – no Džanni Rodari grāmatas aizgūtie izteikumi par muļķu zemi Latviju, Einaram Repšem – kaismīgais «nu, kā var nesolīt», kādreizējam Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim – apliecinājums «esmu skaidrs kā maza bērna asara», trīskārtējam ekspremjeram Andrim Šķēlem – aizkulišu amatkandidātu izvēlē minētais kritērijs «kurš no viņiem ir lielākais kretīns», Valdim Krisbergam – vārdi no krāšņi bankrotējušā kooperatīva «Auseklītis» reklāmas «Jums ir problēmas? Nieki!», deputātam Kārlim Leiškalnam – no Saeimas tribīnes Jānim Ādamsonam pedofilijas skandāla saistībā veltītais apzīmējums «mudaks un liellops», tad vēl Latvijas politikas nodēvēšana par ļumīgu ļerpatu un galertu – un tā tālāk, un tā tālāk.[6]
««Tumsa» – tas ir mans nosaukums, un būtu absurdi to mainīt. Loģiski, ka lielākajai daļai klausītāju tā asociēsies ar Freimi, taču mēs nespēlēsim iepriekšējās programmas, jo muļķīgi būtu kādu meklēt Mārtiņa vietā – nevienu sekundi neesam par to domājuši, jo Freimani nevar un nevarēs aizstāt neviens un nekad!» strikti noteica Jānis, piebilstot, ka nākotnes «Tumsas» repertuārā droši vien būs arī Freimaņa laika dziesmas, taču nedaudz pārveidotas.[7]

Vienpēdiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vārda nozīmes vai terminā iekļautā jēdziena skaidrojumā tekstā:[1]
Senākās vārda «grāmatnieks» nozīmes, kas fiksētas arī Stendera vārdnīcā (1789), ir ‘lasīt pratējs’ un ‘cilvēks, kam pieder kāda grāmata’.
Izcelsme — sengrieķu logos ‘vārds, runa’ + paideia ‘audzināšana, mācīšana’.
«Vecajā parkā», kurā saglabājušies atsevišķi pagājušā gadsimta 20.—30. gados stādīti koki, iesakām apskatīt šķeltlapu āra bērzu (Betula pendula ‘Crispa’), dažādu koku sugu nokarenās formas — gobu (Ulmus glabra ‘Camperdown’), parasto egli (Picea abies ‘Inversa’) un baltalksni (Alnus incana ‘Pendula’), ka arī reto trīsērkšķu gledīčiju (Gleditsia triacanthos), tulpjukoku (Liriodendron tulipifera) un magnoliju (Magnolia cobus).[8]

Pieturzīmju lietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ja teikuma beigās ir pēdiņās iekļauts vārds vai vārdu grupa, pieturzīme liekama aiz pēdiņām:
Intervētājs atgādināja, ka Nelsons jau savulaik mēģināja uzlabot Biedriņa soda metienu kvalitāti, piedāvājot tos izpildīt, metot «no apakšas».
  • Ja pēdiņās ietvertā daļa ir patstāvīgs teikums, kas beidzas ar pieturzīmi, to liek pēdiņu iekšpusē:
Uz nodaļas durvīm ir uzraksts: «Mobilos telefonus lietot aizliegts!»
  • Tiešo runu atdalošā pieturzīme liekama pēdiņu iekšpusē:
«Tas ļoti ietekmē basketbolistu spēli. Ja baidās stāties uz soda metiena līnijas, tad nevar būt labs uzbrukumā,» atklāja izcilais treneris.
  • Tiešo runu tiešajā runā vai citus dubultu pēdiņu lietojumus apzīmē ar secīgu parasto pēdiņu lietojumu. Latviešu valodā vienpēdiņas šādā gadījumā nelieto:[2]
Ar lielu aizrautību noskatījāmies Cilinska tēlojumu filmā ««Tobago» maina kursu».

Tipogrāfiskais lietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstāmmašīnu pēdiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
'
"

Rakstāmmašīnu tastatūrās taustiņu skaita ekonomijai tika ieviestas vienkāršotas pēdiņas ("), kas tika izmantotas gan kā atvērējpēdiņas un aizvērējpēdiņas (“ ”), gan arī collas (″) un leņķa sekundes apzīmējums. Apostrofa zīme tika ieviesta apostrofa, vienpēdiņu, pēdas un leņķa grāda apzīmēšanai.

Rakstāmmašīnu tastatūras izkārtojums tika pārmantots pirmo datoru termināļu klaviatūru izkārtojumā un šīs divas zīmes tika iekļautas sākotnējajā ASCII rakstzīmju kodējumā un tiek plaši izmantotas dažādās programmēšanas vidēs.

Tipogrāfiskās pēdiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
‚ ‘
„ “

„Vācu pēdiņas“ ar apakšējām atvērējpēdiņām un augšējām aizvērējpēdiņām ir primārās tipogrāfiskās zīmes vācu, lietuviešu, igauņu,[9] čehu, slovāku, islandiešu, bulgāru u.c. valodās. Plaši lietotas latviešu valodā līdz 20. gadsimta vidum.

„ ”

„Apakšā un augšā” novietotas, bet vienādas pēdiņas tiek lietotas nīderlandiešu, poļu, rumāņu u.c. valodās. Latviešu valodā tradicionāli lietotas rakstot ar roku. Noklusētās pēdiņas Microsoft Word tekstu redaktorā latviešu valodai un Latviešu valodas aģentūras ieteiktās pēdiņas lietošanai latviešu valodā.[10]

‘ ’
“ ”

“Angļu pēdiņas” ar augšā novietotām, bet pretēji vērstām atvērējpēdiņām un aizvērējpēdiņām ir standarts angļu, ķīniešu[11] u.c. valodās. Rekomendētas lietošanai latviešu valodā ES dokumentāciju noformēšanai.[5]

’ ’
” ”

”Nepāra” augšējās pēdiņas tiek lietotas somu un zviedru valodā. Vienādās vienpēdiņas lietotas latviešu valodā līdz kombinēto vienpēdiņu ieviešanai.

‹ ›
« »

«Franču pēdiņas» tiek lietotas daudzās Austrumeiropas (krievu, baltkrievu, ukraiņu, kazahu u.c.) un romāņu (franču, spāņu, portugāļu, itāļu u.c.) valodās. Plaši lietotas latviešu valodā 20. gadsimta otrajā pusē.

› ‹
» «

Apgrieztās »franču pēdiņas« tradicionāli tiek lietotas dāņu valodā. Agrāk lietotas arī latviešu valodā[12] citātiem un tiešajai runai, mūsdienās lietotas, lai veidotu speciālus izcēlumus.[13]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Valentīna Skujiņa, Latviešu valoda lietišķajos rakstos, Zvaigzne ABC, Rīgā 1999, ISBN 9984-04-911-6
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Aina Blinkena, Latviešu interpunkcija, Izdevniecība «Zinātne», Rīgā 1969
  3. ↑ Giordano Castellani: Francesco Filelfo’s „Orationes et Opuscula“, 1483/1484. The first example of quotation marks in print? In: Gutenberg-Jahrbuch 2008, 83. Jahrgang, herausg. von Stephan Füssel, Harrassowitz, Wiesbaden 2008.
  4. ↑ «Typografie.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 15. martā.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Publikācijas latviešu valodā. Teksta noformējuma noteikumi latviešu valodā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 15. martā.
  6. ↑ 27. sērija. Kur radās reņģēdāji? Lato Lapsa, Sandris Metuzāls, Kristīne Jančevska Arhivēts 2012. gada 26. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (ar labojumiem)
  7. ↑ «"Tumsa" turpinās koncertēt bez Freimaņa. Sandris Vanzovičs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. martā. Skatīts: 2011. gada 21. martā.
  8. ↑ «Nacionālais botāniskais dārzs. Kolekcijas un ekspozīcijas.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 21. martā.
  9. ↑ «Eesti ja inglise keele tüpograafilised erinevused». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 16. decembrī.
  10. ↑ «Interpunkcija. 2013. gads». Latviešu valodas aģentūra. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 6. novembrī. Par pēdiņu lietojumu dažādos avotos ir atrodami atšķirīgi uzskati, taču uzreiz jāsaka, ka šo jautājumu neviens neregulē un nekontrolē, tāpēc varam izteikt tikai savu viedokli. Latviešu valodā, pamatojoties uz rakstu tradīciju, pēdiņas vispirms atver (pēdiņas teksta lejā) un pēc tam aizver (pēdiņas augšā). To apstiprina arī A. Blinkena savā grāmatā „Latviešu interpunkcija”: „Ar vienu un to pašu nozīmi mūsdienu latviešu literārās valodas iespiestajos tekstos lieto gan apaļas („”), gan stūrainās pēdiņas (« »). Rakstot ar roku, lieto tikai apaļās pēdiņas.” (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 398. lpp.) Savukārt par autoru uzskatu dažādību liecina, piem., šāds citāts: „Iespiestā tekstā lieto galvenokārt apaļās pēdiņas (” ”); tās liek tekstam no abām pusēm un augšā” (Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Rīga : Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2006, 68. lpp.). Daudzi pēdiņas nelieto vispār, tās aizstājot ar tekstu slīprakstā vai citā grafiskā izcēlumā, taču skolu mācību programmās nekas nav mainījies, tāpēc arī mēs ieteiktu atsaukties uz klasiskām vērtībām un lietot pēdiņas pēc A. Blinkenas ieteikuma. Savukārt pēdiņu taisnumu vai apaļumu nosaka tehniskās iespējas, apgāda tradīcijas vai autora vēlme, nevis normatīvi norādījumi.)
  11. ↑ «“艳后”伊丽莎白·泰勒病逝 晚年产生厌世想法». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 24. martā.
  12. ↑ «Ventas balss (1944)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. janvārī. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  13. ↑ Lilita un Valdis Zatleri »VZ« izteicās, ka koncerti kā dāvana svētkos nu jau kļūst par labu ģimenes tradīciju.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pēdiņas&oldid=4095855"