Vladislavs Raginis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vladislavs Raginis
Władysław Raginis
Vladislavs Raginis
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 3. jūlijā
Bornes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Salienas pagasts, Daugavpils novads Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1939. gada 10. septembrī (31 gads)
Vizna, Lomžas apriņķis, Karogs: Polija Polija
Tautība polis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe kapteinis
Struktūra Polijas armija
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Izglītība Komarovas karaskola

Vladislavs Raginis (poļu: Władysław Raginis; 1908—1939) bija Polijas armijas virsnieks, kas krita varoņa nāvē, aizstāvot robežas nocietinājumus pret Vācijas armijas iebrukumu Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1908. gada 3. jūlijā (pēc jaunā stila) Bornes pagasta Jaunbornes muižas Zariņu (poļu: Zariny) mājās[1] Kazimira Ragiņa un viņa sievas Genovefas, dzimušas Sokolovskas, ģimenē, 10. jūlijā (27. jūnijā pēc VS) kristīts Jaunbornes katoļu baznīcā.[2] Padomju—poļu kara laikā Polijas armija 1919. gada beigās ieņēma Ilūkstes apriņķa austrumu daļu, kas tika iekļauta tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada vasarā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija.

Vladislavs Raginis kopā ar vecākiem pārcēlās uz Viļņas apgabalu, pabeidza Viļņas ģimāziju un 1927. gadā iestājās kara skolā. 1930. gadā pēc skolas beigšanas viņš leitnanta pakāpē sāka karadienestu Grodņas 76. kājnieku pulkā. Neigi pirms Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada augustā viņu nosūtīja uz Osovecas cietoksni netālu no Austrumprūsijas robežas.

Polijas kampaņas sākumā 1939. gada 2. septembrī kapteini Ragini apstiprināja par Viznas aizsardzības joslas komandieri ar uzdevumu neļaut uzbrūkošajām Vērmahta šķērsot Narevas un Bebras (Biebrza) upes un iebrukt Polijas vidienē. No 7. līdz 10. septembrim kapteiņa Ragiņa vadītā vienība apmēram 720 vīru sastāvā spēja aizkavēt Vērmahta 10. tanku divīzijas un ģenerāļa Guderiana komandētā XIX. tanku korpusa uzbrukumu ar apmēram 350 tankiem un 42 000 karavīriem. Kad poļu karavīriem beidzās munīcija, Raginis 10. septembrī deva pavēli pēdējiem izdzīvojušajiem karavīriem padoties, bet pats izdarīja pašnāvību.

2019. gada septembrī Polijas Senāta spīkera Staņislava Karčevska vizītes laikā pamatskolas ēkas Marijas ielā 1e Daugavpilī atklāja pieminekli Vladislavam Raginim.[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc nāves Polijas valdība kapteinim Raginim piešķīra vairākus augstākos militāros apbalvojumus:

  • Virtuti Militari zelta krusts (1970)
  • Polonia Restituta ordeņa Lielais krusts (2009)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kosztyła Zygmunt. Obrona odcinka "Wizna" 1939. BKD (Bitwy, Kampanie, Dowódcy) [7/76], 1976
  • Kupidura P., Zahor M. Wizna, Wojskowy Przegląd Techniczny i Logistyczny, nr 3, 1999
  • Moorhouse Roger. First to Fight: The Polish War, 1939. Bodley Head, 2019
  • Stawiński Kazimierz. Bój pod Wizną. Warszawa 1964.
  • Wiktorzak A. Wizna - Polskie Termopile. Głos Weterana, nr 9, 1997

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]