Zemkopības ministrijas augstceltne
| Zemkopības ministrijas augstceltne Lauksaimniecības ministrijas augstceltne | |
|---|---|
| |
  Zemkopības ministrijas augstceltne | |
| Koordinātas: 56°57′15″N 24°05′57″E / 56.95417°N 24.09917°EKoordinātas: 56°57′15″N 24°05′57″E / 56.95417°N 24.09917°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Latvija, Rīga
|
| Adrese | Republikas laukums 2, LV-1981 |
| Apkaime | Centrs |
| Statuss | Pabeigta |
| Celtniecība | 1968—1978 |
| Pabeigts | 1976 |
| Atvērts | 1978 |
| Ekspluatācijā no: | 1985. gada |
| Pielietojums | Zemkopības ministrijas ēka Ofisu ēka |
| Jumts | 91,70 m |
| Stāvu skaits | 26 |
| Platība | 22 883 m² |
| Celtniecība | |
| Arhitekts (i) | Arturs Reinfelds V. Kadirkovs V. Maike |
| Emporis Nr. | 111003 |
| Ārējā saite | zm.gov.lv |
Zemkopības ministrijas augstceltne ir 1978. gadā Rīgā 1960. gadu modernisma stilā celta 26 stāvu augstceltne. Tajā atrodas Latvijas Republikas Zemkopības ministrija un daudzu citu uzņēmumu un organizāciju biroji. Sarunvalodā ēka reizēm saukta par Skābbarības torni.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Projektēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augstceltnes sākotnējais variants paredzēja trīs (24, 20 un 19 stāvus) augstceltņu būvniecību un plaša laukuma izveidi. 1965. gadā arhitekti E. Pučiņš, K. Alksnis un V. Dorofejevs izstrādāja jaunu Republikas laukuma plānojuma projektu. Triju augstceltņu grupa bija mēģinājums Rīgas citadelē radīt valdības centru, daudzās ministrijas apvienojot vairākās augstceltnēs. Valsts iestāžu un projektēšanas institūtu ēkas lielā universālā zāle būtu bijis Rīgas lielākais komplekss, kas nodrošinātu darba apstākļus apmēram 7000 darbinieku.
Ēkas būvniecība sākta ap 1960. gadu un ar pārtraukumiem turpinājās līdz 1986. gadam. Ēkas kompleksam piederīga ir zeme 13 000 m² platībā.[2] Projekta autors uzskatīja, ka projektējamā kompleksa saturs un izmēri (188x65 metri) ļauj radīt vietu masu demonstrācijām, armijas un fizkultūriešu parādēm un tautas svētkiem.[3] Ēkas paaugstinājums tika pamatots ar to, ka šajā vietā krustojas divu galveno Pārdaugavas maģistrāļu — Vienības un Jūrmalas gatves turpinājuma optiskās asis un attiecīgi izkārtojot kreisā krasta apbūvi, administratīvā kompleksa augstceltnēm jānoslēdz šo maģistrāļu perspektīva uz centra sliekšņa.[4]
Ēku kompleksu bija iecerēts brīvi izvietot zaļumos, turklāt veidojot zaļumu parteru kā Pionieru (tagad Pils) laukuma apstādījumu turpinājumu. Zaļumu josla būtu izveidota arī starp laukumu un Daugavas krastmalu. Demonstrāciju laukumu bija paredzēts būvēt divās terasēs, no kurām augstākā domāta tribīnei, Laukuma perspektīva dienvidu virzienā pavērstos pret pili, bet ziemeļu virzienā to noslēgtu Oktobra revolūcijas piecdesmitajai gadadienai veltīts piemineklis, kura projektēšana sākās 1969. gadā, bet 1975. gadā projekts tika iesaldēts par labu Pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem celtniecībai un būvniecība netika uzsākta.
Celtniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Republikas laukuma projekts bija liels un komplicēts, laukums bija jāpiemēro tanku parādēm, vienlaikus paredzot zem tā autostāvvietas. Pilsētas Tautas deputātu padomes Izpildkomitejas Kapitālās celtniecības pārvaldes naudas trūkuma dēļ netika nojauktas daudzas 17.—19. gadsimta ēkas Citadelē un uzsākta celtniecību. Juridisku šķēršļu ēku nojaukšanai tolaik nebija, jo vēsturiskās celtnes vēl nebija ieguvušas arhitektūras pieminekļa statusu. Ar gadiem auga sabiedrības pietāte pret kultūrvēsturisko mantojumu un prasības neaizskart nojaukšanai paredzētās ēkas. Saglabājot tās, augstceltne ieguva savdabīgu "pamežu", bet projekta realizācija attālinājās no autora iecerētā 20. gadsimta arhitektūras pirmtēla.
Projekta autors uzskatīja, ka kompakta viendabīgu, ģeometriski tīru jauno augstceltņu grupa tika pretstatīta izklaidus izvietotajam, smailajiem, dažādi detalizētajiem senajiem torņiem. Projekts tika balstīts uz atziņu, ka izvietojuma, formu, proporciju, materiālu uzsvērtie kontrasti, akcentēdami jauno, palīdzēja arī atsegties mākslinieciskumam vecajā.[5] Tomēr mūsdienās daļa arhitektu šo viedokli uzskata par maldīgu, jo divu objektu kontrastējošs pretnostādījums rada jautājumu — kurš no abiem dominē — šajā gadījumā 24 stāvu augstceltne, kas nesaskan ar autora ideju.
Projekta maiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neveiksme ar pirmo torni pielika punktu projekta sākotnējam variantam. Sabiedrību neapmierināja nedz pirmās augstceltnes lēnā celtniecība, nedz arī arhitektūra, tāpēc Lauksaimniecības ministrijai paredzētā ēka ieguva iesauku — "Skābbarības tornis". Jau tās tapšanas procesā sākās arhitektu diskusijas par nepieciešamību pārskatīt triju torņu kompozīciju, kurai piebalsoja plašāka sabiedrība. Projektēšanas institūti uzcēla katrs sev ēku un apvienošanas plāns bija izgāzies, turklāt arī centralizētajā padomju plānošanā neizdevās koordinēt līdzekļu izlietojumu celtniecībai. Trešajai, pēdējai augstceltnei šajā kompleksā vispār nebija konkrētas būvprogrammas.
1970. gados, kad kļuva skaidra neveiksme ar trim torņiem, arhitekta I. Jākobsona vadībā grupa (V. Savisko, I. Grietēna) vairākkārt atgriezās pie laukumu veidojošo ēku projektiem ar dažādām to būvprogrammām un līdz septiņiem stāviem samazinātām ēkām. Tomēr neviens no būvētājiem nevarēja tikt galā ar smago un ietilpīgo Citadeles pārbūvi. Viens no variantiem, kā pabeigt iesākto augstceltņu kompleksu ar mazāka apjoma celtnēm, bija Finansu ministrijas skaitļošanas centrs, kas bija 5—6 stāvus augsta, kvadrātveida ēka augstceltnes Z pusē, kuru 1981. gadā piedāvāja arhitekti I. Jākobsons un I. Akolova.
Pēdējo reizi nopietns risinājums tika meklēts 1987. gadā, izsludinot konkursu par labāko projektu koncertzālei Citadelē, augstceltnes pakājē, un vienlaikus prasot respektēt jau izstrādāto Republikas laukuma iekārtojuma projektu. Tajā arhitektu A. Kronberga, V. Neilanda un E. Trimaņa priekšlikums pirmoreiz apšaubīja militāro parāžu nepieciešamībur un līdz ar to monumentālo laukuma raksturu. Augstāko prēmiju saņēma daudz konvencionālākais V. Kadirkova projekts, bet darbs netika turpināts.[6]
1999. gadā Republikas laukumā tika uzbūvēta daudzstāvu autostāvvieta, bet 2000. gadu vidū ēka tika nojaukta un tās vietā tika uzbūvēta mazstāvu bankas ēka Parex bankai.
Ēkas ekspluatācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1991. gada 25. martā starp LR Lauksaimniecības ministriju (no 1993. gada LR Zemkopības ministriju) un SIA "Augstceltne" tika noslēgts beztermiņa līgums par īpašuma nodošanu apsaimniekošanā. Bez izsoles rīkošanas SIA "Augstceltne" īpašumā tika nodoti arī pamatlīdzekļi par LVR 667 000. Administratīvās ēkas ekspluatāciju veica SIA "Augstceltne", ar telpu iznomāšanu un nomas maksas iekasēšanu, kas ir ekspluatācijai nepieciešamo līdzekļu avots, nodarbojās ministrijas Saimnieciskā nodaļa. Norēķinoties ar SIA "Augstceltne", ne visi iegūtie līdzekļi tika novirzīti ekspluatācijas izdevumu segšanai, bet tika izmantoti citu ministrijas vajadzibu apmaksai. Tā rezultātā ik gadu veidojās ministrijas parāds SIA "Augstceltne" — 1996. gada 1. janvārī ministrijas parāds SIA "Augstceltne" bija Ls 36 001.[7] 19.06.1995. ZM noslēdza papildu vienošanos ar „Augstceltni” par to, ka Augstceltne ir pilnvarota meklēt klientus un slēgt līgumus par augstceltnes platību nomu, ievērojot ZM noteikto nomas maksas lielumu, iekasēt no nomniekiem visus pienākošos maksājumus.[8]
2002. gadā sākās mēģinājumi ēku privatizēt, lai pēc tam iznomātu atpakaļ valstij.[9][10] Ar LR MK 1995. gada 10. novembra rīkojumu Nr.692 administratīvā augstceltne Rīgā, Republikas laukumā 2, nodota privatizācijai.
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ZM ēka kļūst neērta kaimiņiem
- ↑ Informācija par koncesijas nosacījumiem Republikas laukumā 2. // Koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepcija[novecojusi saite]
- ↑ Pučiņš E. "Republikas laukums Rīgā" // Māksla. — 1965 — 2. Nr.
- ↑ Pučiņš E. "Arhitektoniski telpiskās kompozīcijas meti" // Māksla — 1971 — 2. Nr.
- ↑ Pučiņš E. "Rīgas centra jaunās panorāmas" // Māksla — 1974 — 3. Nr.
- ↑ J. Lejnieks "Rīga, kuras nav" — R.: Zinātne, 1998.
- ↑ «VK Kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-190 "Par LR Zemkopības ministrijai piederošo ēku, objektu, pamatlīdzekļu un citu materiālo vērtību izmantošanas likumību un lietderību"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
- ↑ Revīzijas ziņojums "Par Zemkopības ministrijas darbību likumību, lietderību un pareizību, nododot valsts īpašumu SIA „Augstceltne” apsaimniekošanā"[novecojusi saite]
- ↑ Slepus grib notirgot ministrijas augstceltni. // NRA. 08.20.2002.
- ↑ Slepus grib notirgot ministrijas augstceltni.- tvnet.lv[novecojusi saite]
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |