Ziema (glezna)

"Ziema"
Mākslinieks	Vilhelms Purvītis
Gads	1910
Tips	Eļļa uz kartona
Izmēri	71,3×101,8 cm
Atrašanās vieta	Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīga, Latvija

"Ziema (ap 1910)" ir latviešu ainavista, Vilhema Purvīša (1872-1945) eļļas glezna, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Vilhelms Purvītis ir viens no 20. gadsimta pirmās puses Latvijas izcilākajiem māksliniekiem. Lielākā daļa viņa gleznu ir konstruētas un estetizētas Latvijas dabas ainavas. Glezna "Ziema" ietilpst mākslinieka otrajā daiļrades posmā, kur viņa mākslā vairāk dominē impresionisma, romantisma un neoklasicisma iezīmes.

Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis Rīgas tuvumā, Jaunpils (tagad Zaubes) Jaužos, zemnieka un namdara ģimenē. 1890. gadā viņš devās mācīties uz Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju, ko 1897. gadā pabeidza ar izcilību. Purvīša darbos bieži parādās reālisma, jūgendstila, impressionisma, romantisma un neoklasicisma manieres. Studiju laikā viņš iepazinās ar Rietumu vecmeistaru sasniegumiem, ar krievu reālistiski liriskajām ainavām, skandināvu, vācu, skotu un franču jaunāko virzienu gleznotāju sasniegumiem. Pēc studijām pārcēlies uz Rīgu un piedalījies vairākās izstādēs – Sanktpēterburgā, Francijā, Vācijā un citur. 1903. gadā apprecējās ar Karolīni Štelmaheri. No 1906. gada līdz 1909. gadam Purvītis dzīvoja un strādāja Tallinā, vēlāk pēc atgriešanās Latvijā sāka vadīt Rīgas mākslas skolu. 1915. gadā viņš bija spiests doties uz Petrogradu, 1917. gadā – uz Norvēģiju. Atgriezies 1919. gadā kļuva par Rīgas Mākslas muzeja direktoru un 1920. gadā par jaundibinātās Mākslas akadēmijas rektoru, amatu turpināja līdz 1934. gadam. 1923. gadā viņš Mākslas akadēmijā sāka vadīt Dabasskatu darbnīcu, kuras absolventi mākslas vēsturē tiek saukti par “Purvīša skolu”. Purvītis turpināja regulāri piedalīties izstādēs dažādās Eiropas pilsētās, arī Latvijā kļūstot par ievērojamu mākslas autoritāti. 1938. gadā viņš tika novērtēts ar Tēvzemes balvu. Otrā pasaules kara laikā Purvītis devās bēgļu gaitās uz Vāciju un 1945. gadā Nauheimā nomira.

Apraksts

Glezna panorāmiskā kompozīcijā atveido ziemas ainavu ar augstiem, vertikāliem bērziem ar noapaļotām lapotnēm, centrā, veidojot nesimetrisku arku, radot majestātisku monumentalitāti. Mākslinieks centies veidot savu “latviskās” ideālās ainavas kanonu. Apmākusies dienas gaisma iezīmējas izgaismotajos, mežģīņu rakstu veidojošos, zaros un atstarojas neaizsalušā ezerā. Purvītim gaismas un detaļu atveidošanā ir raksturīgi mazi, apaļi, neregulāri triepieni, regulāri ar biezu krāsas kārtu, un izstrādātas sniega un debesu toņu nianses. Apakšējā kreisajā stūrī var redzēt mākslinieka parakstu – W.Purvit. Par spīti daudzajiem darbiem, ko Purvītis ir radījis reālisma manierē, šī glezna vairāk koncentrējas uz “noskaņu ainavas” radīšanu, tālākas egles un mežus atstājot fonā, bet neslēpjot Latvijas līdzeno ainavu. Šajā mākslas posmā Purvītim ir arī raksturīgs gleznot gaišas debesis un plašas, plakanas virsmas. Tai ir neizteikts neoklasicisma stils, kas sāk izpausties vairāk pēc mākslinieka ilgi dominējušā impresionisma stila.

Ap 1910. gadu Purvīša radītajām gleznām ir kopīgas detaļas, kas norāda, ka tās ir nevis tieši, plenēriski dabas novērojumi, bet no novērotām detaļām komponēta kompozīcija, kas deva plašākas iespējas koncentrēties tieši uz noskaņu ietveršanu, kas var šo darbu iedalīt pie racionāli dekoratīvās glezniecības. Nevar noliegt arī romantisma iezīmes. Šīs dekoratīvās ievirzes aizsākums redzams jau laikā, kad Purvītis pēdējā Pēterburgas Mākslas akadēmijas gadā piedalījās novatorā krievu mākslinieka Arhipa Kuindži (1842-1910) vadītajā meistardarbnīcā. Tur Purvītis pārmantoja prasmi izmantot spēcīgus krāsu un gaismu efektus. Kuindži meistardarbnīcas beidzēji, kuru starpā bija arī tādi mākslinieki kā A. Rilovs. N. Rērihs, K. Bogajevskis, F. Ruščics, tika saukti par “kuindžistiem”.

Glezna “Ziema (ap 1910)” ilgu laiku atradās Emīlijas Benjamiņas (1881-1941), avīzes "Jaunākās Ziņas" īpašnieces un miljonāres, apartamentos, kas arī ir redzamas Benjamiņas portretā, ko 1934. gadā gleznojis mākslinieks Kārlis Miesnieks (1887-1977). Padomju laikā Benjamiņu namā atradās Rakstnieku savienība, kas 1954. gadā gleznu nodeva Valsts Mākslas muzejam. 1998. gadā likumīgā īpašniece un mantiniece Johanna Benjamiņa savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā gleznu oficiāli uzdāvināja muzejam. Glezna bieži eksponēta ārpus Latvijas – Briselē, Kauņā, Kijivā, Luksemburgā, Ļeņingradā, Maskavā un Tallinā. 2007. gadā, no 24. marta līdz 20. maijam, pēc Itālijas prezidenta Džordžo Napolitāno iniciatīvas rīkotajā starptautiskajā skatē par godu Eiropas Savienības piecdesmitgadei “Eiropas Mākslas šedevri” tā tika izstādīta Romas valsts prezidenta rezidencē – Kvirināla pilī (Palazzo dei Quirinale). Purvīša glezna atradās līdzās tādu mākslinieku kā Albrehta Dīrera, Ticiāna, Djego Velaskesa, Antonisa van Deika, Viljama Tērnera, Ogista Rodēna, Mikaloja Konstantīna Čurļoņa, Egona Šīles, Pīta Mondriāna un citu autoru darbiem. No 2007. gada ir sākts veidot arī Latvijas kultūras kanonu, kurā vairākās kategorijās ir uzskaitītas latviešu izcilākās kultūras vērtības, tā Vizuālās mākslas sadaļā ir iekļauti vairāki Purvīša ainavu darbi, to skaitā “Ziema (ap 1910)”.

Lasīt tālāk

• Kļaviņš, Eduards. Vilhelms Purvītis. Neputns. 2014. gads. Rīga.
• Kļaviņš, Eduards. Sastādījusi Inese Riķe. Vilhelms Purvītis. 1872-1945. Neputns. 2000. gads. Rīga.
• Lamberga, Dace. Vilhelms Purvītis. Grāmatu sērija par izcilām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. Mūzikas un mākslas atbalsta fonds. 2012. gads. Rīga.
• Saldavs, Oļģerts. Vilhelms Purvītis. Latvijas Valsts izdevniecība. 1958. gads. Rīga
• Savickis, Pēteris.Vilhelms Purvītis. Reprodukciju albums. Liesma. 1989. gads. Rīga
• Kačalova, Tatjana. Vilhelms Purvītis. Liesma. 1971. gads. Rīga.