Mūsdienu Īvandes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Apuzes muiža (Gut Apussen, Apuzes), Lielīvandes muiža (Gut Groß-Iwanden, Īvande), Mazīvandes muiža (Gut Klein-Iwanden, Mazīvande), Todaižu muiža (Gut Todaischen, Todaiži).
Līdz 1920. gada agrārajai reformai pagastā atradās Heikingu dzimtai piederošā Lielīvandes muiža ar Vecmuižas pusmuižu un Edzes (Īvandes) mācītājmuižu. Reformas gaitā tās sadalīja 71 vienībā 1246,1 ha kopplatībā, muižas kungu māju iznomāja vietējai lauksaimniecības biedrībai "Vārpa". Deksnes muižu sadalīja 17 vienībās 282 ha kopplatībā, Mazīvandes muižu un Apūzes muižu (pirms Pirmā pasaules kara piederēja pie Ventspils apriņķaĒdoles pagasta) sadalīja 23 vienībās 413 ha kopplatībā, Todaižu muižu sadalīja 20 vienībās 354 ha kopplatībā.[4][5]
1935. gadā Kuldīgas apriņķa Īvandes pagasta platība bija 78,1 km² un tajā dzīvoja 1201 iedzīvotājs.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Īvandes un Kursas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Īvandes ciemu 1954. gadā likvidēja un tā teritoriju pievienoja Kursas ciemam, kam tajā pat gadā pievienoja likvidēto Planīcas ciemu. 1960. gadā Kursas ciema padomju saimniecības «Vilgāle» teritoriju pievienoja Kurmāles ciemam. 1965. gadā Kursas ciemu pārdēvēja par Īvandes ciemu, kuru savukārt 1977. gadā likvidēja, teritoriju pievienojot Ēdoles ciemam.[7] 1992. gada 1. jūlijā bijušo Īvandes ciema teritoriju izdalīja no Ēdoles pagasta, no jauna izveidojot Īvandes pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
↑Baltisches historisches Ortslexikon / begonnen von Hans Feldmann ; herausgegeben von Heinz von zur Mühlen ; bearbeitet von Hans Feldmann ... [et al.]. Köln ;Wien : Böhlau, 1985.-1990. 2 sēj. ISBN 3-412-06889-6
↑Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN9984-00-412-0.
↑Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Īvandes pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
