Čārlzs II Stjuarts
| Čarlzs II Charles II |
|
| Skotijas karalis | |
| Tronī | no 1649. gada 30. janvāra līdz 1651. gada 3. septembrim |
| Kronēšana | 1651. gada 1. janvārī |
| Priekštecis | Čarlzs I Stjuarts |
| Pēcteči | kovenanti |
| Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis | |
| Tronī | no 1660. gada 29. maija līdz 1685. gada 6. februārim |
| Kronēšana | 1661. gada 23. aprīlī |
| Priekštecis | Čarlzs I Stjuarts |
| Pēctecis | Džeimss II Stjuarts |
|
|
|
| Sieva | konsorte Katrīna Bragansa (Portugāles infanta) |
| Bērni | laulībā nav |
| Karaliskais nams | Stjuartu dinastija |
| Tēvs | Čarlzs I |
| Māte | Henrieta Burbona (Francijas princese, Anrī IV Burbona meita) |
| Dzimis | 1630. gada 29. maijā Sv. Džeimsa pilī, Londonā |
| Miris | 1685. gada 6. februārī Vaithalles pilī, Londonā |
Čarlzs II Stjuarts (Charles II Stuart, dzimis 1630. gada 29. maijā, miris 1685. gada 6. februārī) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis. Pirms kļūšanas par karali, Čarlzs II bija Velsas princis, kā arī Kornvelas hercogs un Rotsejas hercogs. Dažos avotos viņa vārds ir Karls II vai Kārlis II (Carl II Stuart). Dažreiz tiek dēvēts arī par Jautro karali (the Merry King).
1649. gada 30. janvārī, Anglijas pilsoņu kara kulminācijas brīdī, Vaithallas pilī tika nogalināts Čārlza II tēvs, karalis Čarlzs I. Pēc tam Anglijas parlaments nepasludināja Čarlzu II par karali. Anglijā sākās periods, kura laikā nebija karaļu. Faktiski valsts bija republika, kuru vadīja Olivers Kromvels. Toties 1649. gada 5. februārī Skotijā tās parlaments pasludināja Čarlzu II par karali. 1651. gada 1. janvārī Čarlzs II tika kronēts par Skotijas karali. Pēc Olivera Kromvela uzbrukuma 1651. gada 3. septembrī Čarlzs II aizmuka uz kontinentu un deviņus gadus nodzīvoja Francijā un mūsdienu Nīderlandes teritorijā.
Politiskās krīzes laikā, kas sekoja pēc Kromvela nāves 1658. gada beigās, Čarlzs II tika aicināts atgriezties Anglijā un ieņemt troni. Anglijā viņš ieradās 1660. gada 25. maijā, bet Londonā - savā 30-tajā dzimšanas dienā, 1660. gada 29. maijā. 1661. gada 23. aprīlī Čarlzs II Vestminsteras abatijā tika kronēts par Anglijas un Īrijas karali.
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Princis Čarlzs bija karaļa Čarlza I vecākais dēls. Kad bija mazs zēns, viņš bija Velsas princis, kas nozīmē, ka viņš būtu nākamais karalis. Kad princis Čarlzs sasniedza pusaudža vecumu, viņa tēvs bija iesaistījies karā ar Anglijas parlamentu. Šajās cīņās Čarlzs neiesaistījās. Viņa māte Henrieta Marija bija francūziete un kara laikā viņa ar bērniem dzīvoja Francijā. Čarlzam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš uzzināja par sava tēva nogalināšanu. Tas nozīmēja, ka viņš ir kļuvis par jauno karali, bet Parlaments neļāva viņam kāpt tronī.
[izmainīt šo sadaļu] Mīļākās un ārlaulības bērni
Čarlzs II apprecējās ar Portugāles infanti Katrīnu Henrieti de Bragansu, bet laulībā karalim bērnu tā arī nebija. Toties Čarlzam II bija visai plašs zināmu un nezināmu mīļāko klāsts, un krietns daudzums ārlaulības bērnu, no kuriem viņš par saviem oficiāli atzina 14, dāvādams tiem titulus un krietni papildinādams karalistes pēru rindas:
- lēdija Margarita de Kartereta (Marguerite or Margaret de Carteret), un ārlaulības bērns:
- Džeimss (James de la Cloche )
- lēdija Lūcija Valtere {Lucy Walter), un ārlaulības bērns:
- Džeimss Skots, Monmutas hercogs (James Scott, 1st Duke of Monmouth)
- lēdija Elizabete Kiligreva (Elizabeth Killigrew), un ārlaulības bērns:
- lēdija Šarlote (Charlotte Jemima Henrietta Maria FitzRoy)
- lēdija Katrīna Pege (Catherine Pegge), un ārlaulības bērni:
- Čarlzs, ficČarlzs, Plimutas grāfs (Charles FitzCharles, 1st Earl of Plymouth)
- lēdija Katrīna (Catherine FitzCharles)
- lēdija Barbara Palmere (Barbara Palmer, 1st Duchess of Cleveland), un ārlaulības bērni:
- lēdija Anna (Anne Lennard, Countess of Sussex)
- Čarlzs ficrojs, Sauthemptonas hercogs (Charles FitzRoy, 2nd Duke of Cleveland)
- Henrijs, ficrojs, Graftonas hercogs (Henry FitzRoy, 1st Duke of Grafton)
- lēdija Šarlote, ficroja (Charlotte Lee, Countess of Lichfield)
- Džordžs, ficrojs, Nortumberlendas hercogs (George FitzRoy, 1st Duke of Northumberland)
- lēdija Barbara, ficroja (Lady Barbara Benedicta FitzRoy)
- lēdija Eleonora Gvina (Eleanor Gwyn or Nell Gwyn), un ārlaulības bērni:
- Čarlzs, sv. Albanas hercogs (Charles Beauclerk, 1st Duke of St Albans)
- Džeimss, Buklerkas lords (James, Lord Beauclerk)
- lēdija Luīze de Keruala (Louise de Kérouaille, Duchess of Portsmouth), un ārlaulības bērns:
- Čarlzs Lenokss, Ričmondas hercogs, Lenoksas hercogs (Charles Lennox, 1st Duke of Richmond)
- Marija Deivisa, aktrise (Mary "Moll" Davis, courtesan, singer and actress)
u.c.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Abbott, Jacob. History of King Charles the Second of England. Available at Project Gutenberg, 1849, Retrieved on 2007-05-18
- Harris, Tim. Restoration: Charles II and his kingdoms, 1660–1685. London: Allen Lane. 2005. ISBN 0-7139-9191-7.
- Jones, J. R. Charles II: Royal Politician. London, 1987
- Keay, Anna. The Magnificent Monarch: Charles II and the Ceremonies of Power. London: Hambledon Continuum. 2008. ISBN 978-1-84725-225-8.
- Kenyon, J. P, "Review Article: The Reign of Charles II", Cambridge Historical Journal XIII: 1957. 82–86
- Miller, John. Restoration England: the reign of Charles II. London: Longman. 1985. ISBN 0-582-35396-3.
- Fraser, Antonia. King Charles II. London: Weidenfeld and Nicolson. 1979. ISBN 0-297-77571-5.
- Hutton, Ronald. Charles II: King of England, Scotland, and Ireland. Oxford (England): Clarendon Press. 1989. ISBN 0-19-822911-9.
- Miller, John. Charles II. London: Weidenfeld and Nicolson. 1991. ISBN 0-297-81214-9.
| Priekštecis: Čarlzs I |
Anglijas karalis 1660.-1685. |
Pēctecis: Džeimss II |