Aruba

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aruba
Arubas karogs Arubas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAruba Dushi Tera
Location of Aruba
Arubas atrašanās vieta Karību reģionā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Oranjestade
12°31′N 70°1′W
Valsts valodas nīderlandiešu, papiamento
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Karaliene Beatrikse
 -  Gubernators Fredis Refunjols
 -  Premjerministrs Maiks Īmans
Neatkarība
 -  Pašpārvalde Nīderlandes Antiļu sastāvā 1986. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 193 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 103 065 
 -  Blīvums 534/km² 
IKP (PPP) 207. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā $2,400 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $23 831 
Valūta Arubas guldenis (AWG)
Laika josla AST (UTC-4)
Interneta domēns .aw
ISO 3166-1 kods 533 / ABW / AW
Tālsarunu kods +297

Aruba (papiamento un nīderlandiešu: Aruba) ir 33 km gara sala Mazo Antiļu salu grupā, atrodas 27 km uz ziemeļiem no Venecuēlas piekrastes. Aruba kopā ar Nīderlandi, Sintmārtenu un Kirasao veido Nīderlandes karalisti. Salas platība ir 193 km², bet iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Salas galvaspilsēta ir Oranjestade. 1986. gada 1. janvārī Aruba atdalījās no Nīderlandes Antiļām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par pirmajiem cilvēkiem Arubā ir maz liecību. Ir zināms, ka to apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji ilgi pirms to 1499. gadā atklāja spāņi. Tajā laikā salā dzīvoja aravaku cilts indiāņi. Tie bija zvejnieki, mednieki un vācēji, izmantoja primitīvus instrumentus, kurus izgatavoja no akmens un gliemežvākiem. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Arubā dzīvojošo indiāņu kultūra bija līdzīga Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu kultūrām.

1513. gadā spāņi gandrīz visus Arubas iedzīvotājus aizveda uz Santodomingo, kur tos izmantoja kā vergus. Sala palika neapdzīvota. 1634. gadā nīderlandieši iekaroja Kirasao, kas kalpoja par bāzi uzbrukumiem spāņu kuģiem. 1636. gadā viņi iekaroja arī Bonairi un Arubu. Tajā laikā Aruba daudzo kazu dēļ, kas tur dzīvoja, bija zināma kā "Kazu sala" (nīderlandiešu: Geiteneiland). Faktiski Arubas kolonizācija sākās tikai 18. gadsimtā. Karos starp Apvienoto Karalisti un Nīderlandi Aruba nonāca arī angļu kontrolē (1799—1802 un 1806—1816).

1845. gadā Aruba tika iekļauta Kirasao kolonijā (vēlāk Nīderlandes Antiļas). Tikai 1986. gada 1. janvārī Aruba ieguva neatkarību no Nīderlandes Antiļām. 1990. gadā Aruba centās iegūt neatkarību arī no Nīderlandes, bet šis mēģinājums beidzās neveiksmīgi.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aruba atrodas Mazo Antiļu salu rietumos, Karību jūras dienvidos, aptuveni 27 km uz ziemeļiem no Paragvanas pussalas, kas atrodas Venecuēlā, un 68 km uz rietumiem no Kirasao. Arubas platība ir 193 km², salas garums aptuveni 33 km, bet platums — 8 km. Tai ir jūras robeža ar Venecuēlu un Kirasao. Augstākie punkti ir Jamanota (188 m vjl.) un Oibergs (165 m). Aptuveni 18% no salas platības aizņem Arikoku nacionālais parks.

Arubā valda galvenokārt sauss tropu klimats. Gada vidējā temperatūra ir 28 °C, as nedaudz svārstās atkarībā no sezonas. Dienas temperatūras amplitūda ir aptuveni 4 °C. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir tikai 432 mm, no kuriem vairums nokrīt oktobrī un novembrī. Arubu ļoti reti skar tropiskie cikloni.

Pludmale Arubā

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā Arubā dzīvoja 103 065 iedzīvotāji, no kuriem 45,4% dzīvoja pilsētās, bet atlikušie 54,6% — lauku apvidos. Dominējošā reliģija ir Romas katoļu baznīca (82%). Oficiālās valodas ir nīderlandiešu valoda un papiamento (kreolu valoda ar daudziem spāņu un portugāļu cilmes vārdiem).

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākais sporta veids ir futbols, lai gan Arubas futbola izlase nav tikusi pie lieliem panākumiem. Ikvienās Vasaras Olimpiskajās spēlēs kopš 1988. gada ir piedalījies vismaz viens pārstāvis no Arubas, bet medaļas nav iegūtas. Ziemas Olimpiskajās spēlēs Arubas sportisti nav piedalījušies.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]