Jānis Ducens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Ducens

Amatā
1923. gada 27. janvāris — 1924. gada 26. janvāris
Priekštecis Gustavs Zemgals
Pēctecis Fricis Birkenšteins

1. Saeimas deputāts
Amatā
1922. gada 6. novembris — 1923. gada 27. janvāris
Prezidents Jānis Čakste

Dzimšanas dati 1888. gada 17. janvārī
Valsts karogs: Krievija Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1925. gada 4. oktobrī (37 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība
Profesija jurists

Jānis Ducens (dzimis 1888. gada 17. janvārī, miris 1925. gada 4. oktobrī) bija Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts, apsardzības ministrs, prokurors.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Ducens dzimis 1888. gada 17. janvārī Strupiņu mājās Piebalgas tuvumā, bet bērnību pavadījis Tenclavu mājās Jaunpiebalgas tuvumā. Vidusskolas zinības apguva Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Pēc tam gadu strādāju par skolotāju dzimtā pagasta draudzes skolā, bet pēc tam devās zināšanas papildināt uz Maskavu. Tur studē Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru absolvē 1915. gadā ar pirmās šķiras diplomu. Studiju laikā Jānis Ducens iestājās akadēmiskajā vienībā Austrums. Pēc studiju beigšanas iestājas intendantūras dienestā Pēterburgā, bet 1916. gadā iestājas Petrogradas Nikolaja inženieru-virsnieku akadēmijā. 1917. gadā pēc lielinieku apvērsuma izstājās no armijas, atgriezās Latvijā un nodarbojās ar lauksaimniecību un iestājās iestājās Latvijas Zemnieku savienībā. 1918. gadā bija Latvijas Zemnieku savienības centrālbiroja vadītājs Rīgā, arī Tautas padomes loceklis. Piedalījies Latvijas neatkarības proklamēšanas aktā Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī. Pēc komunistu iebrukuma Latvijā 1918. gadā, kopā ar Latvijas pagaidu valdību atkāpās uz Liepāju un iestājās Kalpaka bataljonā. No 1919. gada janvāra darbojās inženieru-sapieru rotā. 1919. gada 18. jūlijā Ducenu iecēla par nodibinātās Kara tiesas prokuroru. Bermonta uzbrukuma laikā Ducens studentu rotas sastāvā piedalījās Rīgas aizstāvēšanā. 1919. gada 22. decembrī Ducens kļuva par karatiesu pārvaldes un kaŗa virsprokurora palīgu, bet 1921. gada 12. jūlijā kļuva par šīs pārvaldes priekšnieku un kaŗa virsprokuroru. 1922. gada 18. februārī Ducens izstājās no kaŗa dienesta un pārgāja tiesneša amatā Rīgas apgabaltiesā, varbūt vasarā. No 1922. gada novembra līdz 1923. gadā janvārim bija Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts, bet no 1923. gada janvāra līdz 1924. gada janvārim bija Kara ministrs. Mira 1925. gada 7. oktobrī no triekas.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Kareivis: Ceturtdiena, 8. oktobris, 1925

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]