Odisejs Elitis (grieķu: Οδυσσέας Ελύτης), īstajā vārdā Odisejs Alepudellis (Οδυσσέας Αλεπουδέλλης; dzimis 1911. gada 2. novembrī, miris 1996. gada 18. martā) bija grieķu modernisma dzejnieks un esejists, 1979. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.
Dzimis 1911. gadā IraklijāKrētas salā, kas tobrīd de jure vēl nebija pievienota Grieķijai. 1936. gadā debitējis ar dzejas krājumu "Orientācijas" (Προσανατολισμοί). Tulkojis franču un itāļu dzeju, kā arī spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas un krievu dzejnieka Vladimira Majakovska darbus. 20. gadsimta sešdesmitajos gados Eliša daiļrades popularitāti veicināja komponista Mika Teodoraka mūzika ar dzejnieka tekstiem.[1] 1979. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā "par dzeju, kas grieķu dzejas tradīcijas kontekstā ar juteklisku spēku un intelektuālu asredzību rāda mūsdienu cilvēka tiekšanos pēc brīvības un radošuma."[2] Miris 1996. gadā Atēnās.
Latviešu valodā Eliša dzeju tulkojis Knuts Skujenieks (Literatūra un Māksla, 1979, 28. dec.), atdzejojumi pārpublicēti Skujenieka Rakstu atdzejas sējumā (Skujenieks K. Raksti: Atdzeja. Nordik, 2006, 115.-117. lpp.). Latviešu valodā tulkota arī Eliša Nobela lekcija (Grāmata, 1990, Nr. 7, 46.-50. lpp.).
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odisejs Elitis.
