1917. gada Krievijas revolūcija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

1917. gada Krievijas revolūcija, parasti tiek attiecināta uz boļševiku veikto varas sagrābšanu Krievijā 1917. gada novembrī (pēc vecā stila oktobrī), taču faktiski 1917. gadā Krievijā notika divas revolūcijas.

Sociālistisko Revolucionāru (Eseru) partijas plakāts

Vispirms notika 1917. gada Februāra revolūcija, kas gāza no troņa Krievijas impērijas caru Nikolaju II un izveidoja Pagaidu valdību kurā dominēja mēreni noskaņoti sociālisti. Savukārt oktobrī Vladimira Ļeņina vadītā komunistu partija veica valsts apvērsumu un gāza Pagaidu valdību. Revolūcija skāra gan pilsētas, gan lauku apvidus. Lai gan galvenie revolūcijas notikumi norisinājās Maskavā un Sanktpēterburgā, plaši nemieri notika arī laukos, un jau 1918. gadā sākās pilsoņu karš.

Februāra revolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāra revolūcija ir pavērsiena punkts Krievijas impērijas un pasaules vēsturē. Tika gāzts autokrātiskais cars Nikolajs II, Krievija tika pasludināta par republiku un izveidota Pagaidu valdību kurā dominēja liberāli noskaņoti sociālisti.

Pagaidu valdības nespēja ātri un izlēmīgi risināt svarīgas iekšpolitiskas problēmas par zemes īpašumu, mazākumtautību jautājumu, kā arī sekmīgi īstenot Krievijas turpmāko dalību Pirmajā pasaules karā noveda pie politiskās situācijas saasināšanās, kas tikai stiprināja galēji kreisās partijas. Visaktīvākie bija boļševiki kas par savu mērķi bija izvirzījuši sociālistiskās revolūcijas īstenošanu valstī. 1917. gada vasaras beigās viņi aktīvi sāka plānot valsts apvērsumu, kas sakristu ar viņu kontrolētā 2. Viskrievijas Padomju kongresa atklāšanu. Tā sakarita arī ar Ļeva Bronšteina (Trocka) dzimšanas dienu, jo, lai arī līdz pat 1917. gadam viņš vairāk atbalstīja menševiku uzskatus, viņš neapšaubāmi bija viens (ja ne pats) galvenais apvērsuma organizētājs. Vara principā "mētājās uz ielas", Pagaidu valdībai nebija autoritātes un tā nespēja nostiprināties Krievijā.

Komunistu līderus (piemēram, Ļeņinu) ar Kerenski saistīja arī masonu brālība.[1]

Oktobra revolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satversmes sapulces partiju un deputātu sastāvs

Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē. Komunisti to sauca par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju. Komunistu pretinieki - par valsts apvērsumu. Revolūcijas rezultātā tika gāzta mēreno sociālistu izveidotā Pagaidu valdība un pie varas nāca boļševiku kontrolētā Tautas komisāru padome Ļeņina vadībā.

Revolūcija notika 1917. gada 25. oktobrī pēc vecā stila, kas ir 7. novembris pēc jaunā stila.

Boļševiku pretinieki ātri tika apspiesti, citas politiskās partijas vajātas un aizliegtas, valstī sākās sarkanais terors. Par spīti nākšanai pie varas un opozīcijas iebiedēšanai, 1917. gada 24. novembrī notikušajās Satversmes sapulces vēlēšanās boļševiki ieguva apmēram 25% balsu un uzvaru guva Eseru partija. Boļševikiem nespējot kontrolēt legālo likumdevēja orgānu, jau pēc pirmās Satversmes sapulces darbības dienas tā tika slēgta.

Ļeņina nākšana pie varas jau 1918. gada otrajā pusē izraisīja Pilsoņu karu kurš turpinājās līdz 1920. gadam. Pēc uzvaras Pilsoņu karā, komunisti 1922. gada 22. decembrī izveidoja Padomju Savienību kura pastāvēja līdz 1991. gada decembrim.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Karl Steinhauser EG - die Super-UdSSR von morgen, Vīne, 1992, 192.lpp.