Viļņas universitāte

Vilniaus universitetas
Vilniaus universitetas
Valsts	Lietuva
Dibināta	1579. gadā; (Ar pārtraukumu no 1832. līdz 1919. gadam)
Atrašanās vieta	Viļņa, Universiteto 3
Tips	Valsts universitāte
Rektors	Benedikts Jodka; (Benediktas Juodka)
Pasniedzēji	1 265
Studenti	22 865
Iepr. gada publikācijas	461
Mājaslapa	www.vu.lt

Viļņas Universitāte (lietuviešu: Vilniaus universitetas) ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs. Tajā pašlaik studē vairāk nekā 20 000 studentu, starp tiem 667 doktoranti^[1].

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

1570. gadā pēc bīskapa Valeriāna Protašēviča uzaicinājuma Viļņā ieradās jezuīti, atklāja akadēmiju (Almae Academia et Universitas Vilnensis Societatis Jesu) un ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda Augusta palīdzību izveidoja bibliotēku. 1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra akadēmijai universitātes tiesības. 16. gadsimtā universitāte gan pieaicināja ārvalstu zinātniekus, gan paplašināja bibliotēku. 1595. gadā universitātē tika izdota pirmā grāmata lietuviešu valodā katehisms. Tomēr vēlākajā Polijas un Lietuvas valsts pagrimuma periodā 17. gadsimta 2. pusē un 18. gadsimtā universitāte panīka. Pēc Lietuvas iekļaušanas Krievijas Impērijā sekoja universitātes uzplaukuma periods, 19. gadsimta sākumā tā kļuva par laicīgu universitāti un pat bija viena no lielākajām universitātēm Eiropā, tā sāka veidoties par opozīcijas Krievijas varai centru. Krievijas cars Nikolajs I 1832. gadā pavēlēja universitāti slēgt.

Universitāte pēc Viļņas iekļaušanas Polijas teritorijā tika atjaunota 1919. gadā, nodēvējot to par Stefana Batorija universitāti ar apmācību poliski. 1939. gadā pēc Viļņas iekļaušanas Lietuvā Stefana Batorija universitāte tika slēgta, tās vietā atvērta Viļņas universitāte ar lietuviešu kā mācību valodu. ^[3]